Atšķirības starp "Landmaršals" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (8 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Landmaršals''' (viduslat. ''marsalcus terrae'', vāc. ''Landmarschall'') - | + | '''Landmaršals''' (viduslat. ''marsalcus terrae'', vāc. ''Landmarschall'') - atkarībā no konteksta: |
| − | * '''1.''' [[Mestrs|Mestra]] pirmais vietnieks, karaspēka pārzinis un komandieris mestra prombūtnē; faktiskais [[Mūku bruņinieku ordeņi|ordeņa]] vadītājs | + | * '''1.''' [[Mestrs|Mestra]] pirmais vietnieks, karaspēka pārzinis un komandieris mestra prombūtnē, mūsdienu "aizsardzības ministram" ekvivalents amats; faktiskais [[Mūku bruņinieku ordeņi|ordeņa]] vadītājs starpvaldības periodos. [[Livonija|Livonijā]] ''landmaršalu'' ievēlēja [[Ordeņa kapituls]] no [[Komturs|komturu]] un [[Fogts|fogtu]] vidus. [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] ''landmaršala'' rezidence atradās Siguldā un tam bija savs zīmogs (zīmogvaska krāsa zaļa). |
| − | * '''2.''' [[Hercogs|Hercoga]] augstākais padomnieks [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], kurš pārzināja akcīzu lietas un ārlietas. '''3.''' Vēlēts [[muižniecība]]s galvenais pārstāvis [[kārtu pārstāvniecība]]s institūcijās, piemēram, [[Somijas Seims|Somijas Seimā]], [[ | + | * '''2.''' [[Hercogs|Hercoga]] augstākais padomnieks [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], kurš pārzināja akcīzu lietas un ārlietas. |
| + | * '''3.''' Vēlēts [[muižniecība]]s galvenais pārstāvis [[kārtu pārstāvniecība]]s institūcijās, piemēram, [[Somijas Seims|Somijas Seimā]], [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņu]] [[Landtāgs|landtāgos]] (izņemot [[Kurzemes landtāgs|Kurzemes landtāgu]]) utt. Piemēram, Vidzemes landmaršals kā bruņniecības vadītājs bija atbildīgs par landtāga lēmumu īstenošanu, iesniedza un aizstāvēja šos lēmumus valdībā Pēterburgā. | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| − | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 91. lpp. | + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 91., 148. lpp. |
[[Kategorija:Tituli un amati]] | [[Kategorija:Tituli un amati]] | ||
Pašreizējā versija, 2018. gada 28. decembris, plkst. 07.51
Landmaršals (viduslat. marsalcus terrae, vāc. Landmarschall) - atkarībā no konteksta:
- 1. Mestra pirmais vietnieks, karaspēka pārzinis un komandieris mestra prombūtnē, mūsdienu "aizsardzības ministram" ekvivalents amats; faktiskais ordeņa vadītājs starpvaldības periodos. Livonijā landmaršalu ievēlēja Ordeņa kapituls no komturu un fogtu vidus. Ordeņa landmaršala rezidence atradās Siguldā un tam bija savs zīmogs (zīmogvaska krāsa zaļa).
- 2. Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kurš pārzināja akcīzu lietas un ārlietas.
- 3. Vēlēts muižniecības galvenais pārstāvis kārtu pārstāvniecības institūcijās, piemēram, Somijas Seimā, Baltijas guberņu landtāgos (izņemot Kurzemes landtāgu) utt. Piemēram, Vidzemes landmaršals kā bruņniecības vadītājs bija atbildīgs par landtāga lēmumu īstenošanu, iesniedza un aizstāvēja šos lēmumus valdībā Pēterburgā.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 91., 148. lpp.
