Atšķirības starp "Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP)''' - liberāli demokrātiska kreisa [[politiskā partija]] Latvijas Republikā, dibināta 1918. gada maijā, apvienojoties [[LSD]] pametušajiem [[mazinieki]]em (V.Bastjānis, A.Buševics, F.Cielēns, K.Eliass, B.Kalniņš, P.Kalniņš, K.Kalniņa, F.Menders, A.Petrevics u.c.). Partiju galvenokārt atbalstīja mazturīgā [[inteliģence]] un kvalificētākā [[Proletariāts|strādniecība]], bezzemnieki. Skaitliski lielākā partija Latvijā. | + | '''Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP)''' - liberāli demokrātiska kreisa [[politiskā partija]] Latvijas Republikā, dibināta 1918. gada maijā, apvienojoties [[LSD]] pametušajiem [[mazinieki]]em (V.Bastjānis, A.Buševics, F.Cielēns, K.Eliass, B.Kalniņš, P.Kalniņš, K.Kalniņa, F.Menders, A.Petrevics u.c.). Partiju galvenokārt atbalstīja mazturīgā [[inteliģence]] un kvalificētākā [[Proletariāts|strādniecība]], bezzemnieki. Skaitliski lielākā partija Latvijā. Izdeva laikrakstu "Sociāldemokrāts". |
Par savas darbības sākumu uzskatīja LSDSP 1. kongresu 1904. gadā. 1918. gadāiesaistījās [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskā bloka]] un [[Latvijas Tautas padome]]s darbā. Protestējot pret Rīgas latviešu zemessargu apšaušanu 1918. gada 30. janvārī, kā arī citu ideoloģisku nesaskaņu dēļ pārstāja sadarboties ar [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]], sadarbību atsākot tikai pēc vairākiem mēnešiem. Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] ņēma dalību [[Latvijas Republikas Satversmes Sapulce|Latvijas Republikas Satversmes Sapulcē]] (ievēlēti ar 38,7% balsu), [[Saeima]]s vēlēšanās (visās 4 Saeimās - 1922., 1925, 1928, un 1931. - partijai bija lielākā frakcija), piedalījās koalīcijas valdībās. Darba un sociālās likumdošanas lielākā iniciatore Satversmes sapulcē un visās 4 Saeimās, tās pārstāvji aktīvi darbojās starptautiskajās komisijās, visu nozīmīgāko likumprojektu izstrādāšanā, visās Saeimas komisijās. | Par savas darbības sākumu uzskatīja LSDSP 1. kongresu 1904. gadā. 1918. gadāiesaistījās [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskā bloka]] un [[Latvijas Tautas padome]]s darbā. Protestējot pret Rīgas latviešu zemessargu apšaušanu 1918. gada 30. janvārī, kā arī citu ideoloģisku nesaskaņu dēļ pārstāja sadarboties ar [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]], sadarbību atsākot tikai pēc vairākiem mēnešiem. Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] ņēma dalību [[Latvijas Republikas Satversmes Sapulce|Latvijas Republikas Satversmes Sapulcē]] (ievēlēti ar 38,7% balsu), [[Saeima]]s vēlēšanās (visās 4 Saeimās - 1922., 1925, 1928, un 1931. - partijai bija lielākā frakcija), piedalījās koalīcijas valdībās. Darba un sociālās likumdošanas lielākā iniciatore Satversmes sapulcē un visās 4 Saeimās, tās pārstāvji aktīvi darbojās starptautiskajās komisijās, visu nozīmīgāko likumprojektu izstrādāšanā, visās Saeimas komisijās. | ||
| − | Pēc sociāldemokrātu iniciatīvas tika atjaunotas un jaunveidotas [[slimokase]]s ([[Latvijas Slimokasu savienība]]s vadībā vairākums bija sociāldemokrātiem), tiem bija liela ietekme pilsētu domēs un Latvijas Pašvaldību savienībā, izglītības sistēmā (pēc to iniciatīvas tika izveidots arodskolu tīkls -[[Aberbergs-Augškalns Jānis|Aberbergs]], - [[Tautas Augstskola]] u.c. mācību iestādes), sociāldemokrātu vadībā darbojās 2/3 arodbiedrību. | + | Pēc sociāldemokrātu iniciatīvas tika atjaunotas un jaunveidotas [[slimokase]]s ([[Latvijas Slimokasu savienība]]s vadībā vairākums bija sociāldemokrātiem), tiem bija liela ietekme pilsētu domēs un Latvijas Pašvaldību savienībā, izglītības sistēmā (pēc to iniciatīvas tika izveidots arodskolu tīkls un skolas bērniem ar īpašām vajadzībām - [[Aberbergs-Augškalns Jānis|Aberbergs]], - [[Tautas Augstskola]] u.c. mācību iestādes), sociāldemokrātu vadībā darbojās 2/3 arodbiedrību. |
| + | |||
| + | 1934. gadā pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] partija tika aizliegta, vadība un aktīvākie biedri arestēti un uz laiku ieslodzīti [[Liepājas koncentrācijas nometne (1934.-1935.)|Liepājas koncentrācijas nometnē]], Kalnciema akmenslauztuvēs, zaudēja darbu valsts un pašvaldību iestādēs. Partija atjaunoja savu darbu 1945. gadā emigrācijā Rietumos, kur tās darbu koordinēja Ārzemju Komiteja Stokholmā. | ||
Skat. arī: [[Latviešu sociāldemokrātu savienība]] | Skat. arī: [[Latviešu sociāldemokrātu savienība]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 23. februāris, plkst. 20.52
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) - liberāli demokrātiska kreisa politiskā partija Latvijas Republikā, dibināta 1918. gada maijā, apvienojoties LSD pametušajiem maziniekiem (V.Bastjānis, A.Buševics, F.Cielēns, K.Eliass, B.Kalniņš, P.Kalniņš, K.Kalniņa, F.Menders, A.Petrevics u.c.). Partiju galvenokārt atbalstīja mazturīgā inteliģence un kvalificētākā strādniecība, bezzemnieki. Skaitliski lielākā partija Latvijā. Izdeva laikrakstu "Sociāldemokrāts".
Par savas darbības sākumu uzskatīja LSDSP 1. kongresu 1904. gadā. 1918. gadāiesaistījās Demokrātiskā bloka un Latvijas Tautas padomes darbā. Protestējot pret Rīgas latviešu zemessargu apšaušanu 1918. gada 30. janvārī, kā arī citu ideoloģisku nesaskaņu dēļ pārstāja sadarboties ar Latvijas Pagaidu valdību, sadarbību atsākot tikai pēc vairākiem mēnešiem. Pēc Neatkarības kara ņēma dalību Latvijas Republikas Satversmes Sapulcē (ievēlēti ar 38,7% balsu), Saeimas vēlēšanās (visās 4 Saeimās - 1922., 1925, 1928, un 1931. - partijai bija lielākā frakcija), piedalījās koalīcijas valdībās. Darba un sociālās likumdošanas lielākā iniciatore Satversmes sapulcē un visās 4 Saeimās, tās pārstāvji aktīvi darbojās starptautiskajās komisijās, visu nozīmīgāko likumprojektu izstrādāšanā, visās Saeimas komisijās.
Pēc sociāldemokrātu iniciatīvas tika atjaunotas un jaunveidotas slimokases (Latvijas Slimokasu savienības vadībā vairākums bija sociāldemokrātiem), tiem bija liela ietekme pilsētu domēs un Latvijas Pašvaldību savienībā, izglītības sistēmā (pēc to iniciatīvas tika izveidots arodskolu tīkls un skolas bērniem ar īpašām vajadzībām - Aberbergs, - Tautas Augstskola u.c. mācību iestādes), sociāldemokrātu vadībā darbojās 2/3 arodbiedrību.
1934. gadā pēc Ulmaņa apvērsuma partija tika aizliegta, vadība un aktīvākie biedri arestēti un uz laiku ieslodzīti Liepājas koncentrācijas nometnē, Kalnciema akmenslauztuvēs, zaudēja darbu valsts un pašvaldību iestādēs. Partija atjaunoja savu darbu 1945. gadā emigrācijā Rietumos, kur tās darbu koordinēja Ārzemju Komiteja Stokholmā.
Skat. arī: Latviešu sociāldemokrātu savienība
