Atšķirības starp "Livonijas landtāgs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Livonijas landtāgs''' (vāc. ''Livländische Landtag'' no ''die Land'' – "zeme", ''der Tag'' – "diena") - laikā no 1421. līdz 1561. gadam [[Livonija]]s zemju (valstu un lielāko pilsētu) pārstāvju diezgan regulāra konference - [[landtāgs]], - zemju savstarpējo attiecību regulēšanai, [[bruņniecība]]s vai zemju/pilsētu savstarpējo strīdu risināšanai, zemju saimniecisko attiecību kārtošanai, kā arī ārpolitisko interešu saskaņošanai un dažkārt pat Livonijas valstu kopīgas ārpolitikas īstenošanai<ref>Tas kalpoja par iemeslu XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviestajam apzīmējumam "Livonijas konfederācija" - ko nu jau vairs nelieto kā aplamu, jo šai savienībai nepiemita [[konfederācija]]s pazīmes.</ref>, kā arī pildīja augstākās tiesas funkcijas. Apelācijas kārtībā izskatīja zemāko tiesu spriedumus un kā pirmā instance iztiesāja svarīgākos pirmo divu [[Kārta|kārtu]] strīdus. Pārstāvji dalījās 4 [[kūrija|kūrijās]] jeb [[Kolēģija|kolēģijās]] (kambaros):
+
'''Livonijas landtāgi''' (vāc. ''Livländische Landtag'' no ''die Land'' – "zeme", ''der Tag'' – "diena") - laikā no 1421. līdz 1561. gadam [[Livonija]]s zemju (valstu un lielāko pilsētu) pārstāvju diezgan regulāra konferences - [[landtāgs|landtāgi]], - zemju savstarpējo attiecību regulēšanai, [[bruņniecība]]s vai zemju/pilsētu savstarpējo strīdu risināšanai, zemju saimniecisko attiecību kārtošanai, kā arī ārpolitisko interešu saskaņošanai un dažkārt pat Livonijas valstu kopīgas ārpolitikas īstenošanai<ref>Tas kalpoja par iemeslu XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviestajam apzīmējumam "Livonijas konfederācija" - ko nu jau vairs nelieto kā aplamu, jo šai savienībai nepiemita [[konfederācija]]s pazīmes.</ref>, kā arī pildīja augstākās tiesas funkcijas. Apelācijas kārtībā izskatīja zemāko tiesu spriedumus un kā pirmā instance iztiesāja svarīgākos pirmo divu [[Kārta|kārtu]] strīdus. Pārstāvji dalījās 4 [[kūrija|kūrijās]] jeb [[Kolēģija|kolēģijās]] (kambaros):
 
# '''Prelātu kūrija''' (Rīgas arhibīskaps, [[Bīskaps|bīskapi]], [[Abats|abati]], [[Domkapituls|domkapitulu]] pārstāvji);
 
# '''Prelātu kūrija''' (Rīgas arhibīskaps, [[Bīskaps|bīskapi]], [[Abats|abati]], [[Domkapituls|domkapitulu]] pārstāvji);
 
# '''Ordeņa kūrija''' ([[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[mestrs]] u.c. augstākās amatpersonas);
 
# '''Ordeņa kūrija''' ([[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[mestrs]] u.c. augstākās amatpersonas);
16. rindiņa: 16. rindiņa:
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 137.-138. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 137.-138. lpp.
 
* S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Viduslaiki”. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2010.
 
* S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Viduslaiki”. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2010.
 +
* Misāns Ilgvars. Livonijas landtāgu organizācija un norise. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1992. Nr.1., 28.-37. lpp.
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2013. gada 10. aprīlis, plkst. 12.32

Livonijas landtāgi (vāc. Livländische Landtag no die Land – "zeme", der Tag – "diena") - laikā no 1421. līdz 1561. gadam Livonijas zemju (valstu un lielāko pilsētu) pārstāvju diezgan regulāra konferences - landtāgi, - zemju savstarpējo attiecību regulēšanai, bruņniecības vai zemju/pilsētu savstarpējo strīdu risināšanai, zemju saimniecisko attiecību kārtošanai, kā arī ārpolitisko interešu saskaņošanai un dažkārt pat Livonijas valstu kopīgas ārpolitikas īstenošanai[1], kā arī pildīja augstākās tiesas funkcijas. Apelācijas kārtībā izskatīja zemāko tiesu spriedumus un kā pirmā instance iztiesāja svarīgākos pirmo divu kārtu strīdus. Pārstāvji dalījās 4 kūrijās jeb kolēģijās (kambaros):

  1. Prelātu kūrija (Rīgas arhibīskaps, bīskapi, abati, domkapitulu pārstāvji);
  2. Ordeņa kūrija (Livonijas ordeņa mestrs u.c. augstākās amatpersonas);
  3. Vasaļu kūrija (bruņniecības pārstāvji);
  4. Pilsētu kūrija.

Katra kūrija apspriedās atsevišķi un balsošanā tai bija viena balss. Livonijas landtāga recesi stājās spēkā tikai tad, ja tika pieņemti vienbalsīgi. Pulcējās galvenokārt Valkā un Valmierā, kas atradās Livonijas centrā, dažreiz tie sanāca arī Rīgā, Tērbatā, Cēsīs un Vilandē.

1562. gadā tika izveidoti atsevišķi Vidzemes landtāgs, Kurzemes landtāgs, Pārdaugavas hercogistes landtāgs un Piltenes landtāgs.

Atsauces un paskaidrojumi

  1. Tas kalpoja par iemeslu XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviestajam apzīmējumam "Livonijas konfederācija" - ko nu jau vairs nelieto kā aplamu, jo šai savienībai nepiemita konfederācijas pazīmes.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 137.-138. lpp.
  • S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Viduslaiki”. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2010.
  • Misāns Ilgvars. Livonijas landtāgu organizācija un norise. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1992. Nr.1., 28.-37. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu