Livonijas landtāgs
Livonijas landtāgs (vāc. Landtag no die Land – "zeme", der Tag – "diena") - laikā no 1421. līdz 1561. gadam Livonijas zemju (valstu un lielāko pilsētu) pārstāvju diezgan regulāra kopsapulce - landtāgs, - bruņniecības vai zemju/pilsētu savstarpējo strīdu risināšanai, zemju saimniecisko attiecību kārtošanai, kā arī ārpolitisko interešu saskaņošanai un dažkārt pat kopīgas ārpilitikas īstenošanai[1], kā arī pildīja augstākās tiesas funkcijas. Apelācijas kārtībā izskatīja zemāko tiesu spriedumus un kā pirmā instance iztiesāja svarīgākos muižnieku strīdus. Livonijas landtāga deputāti dalījās 4 kūrijās jeb kolēģijās (kambaros):
- Prelātu kūrija (Rīgas arhibīskaps, bīskapi, abati, domkapitulu pārstāvji);
- Ordeņa kūrija (Livonijas ordeņa mestrs u.c. augstākās amatpersonas);
- Vasaļu kūrija (bruņniecības pārstāvji);
- Pilsētu kūrija.
Katra kūrija apspriedās atsevišķi un balsošanā tai bija viena balss. Livonijas landtāga lēmumi (recesi) stājās spēkā tikai tad, ja tika pieņemti vienbalsīgi.
1562. gadā tika izveidoti atsevišķi Vidzemes landtāgs, Kurzemes landtāgs, Pārdaugavas hercogistes landtāgs un Piltenes landtāgs.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Tas kalpoja par iemeslu XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviestajam apzīmējumam "Livonijas konfederācija" - ko nu jau vairs nelieto kā aplamu, jo šai savienībai nepiemita konfederācijas pazīmes.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 137.-138. lpp.
