Atšķirības starp "Pilskunga tiesa" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Pilskunga tiesa''' (vāc. ''Hauptmannsgericht'', kr. ''гауптманский суд'') - atkarībā no konteksta: | + | '''Pilskunga tiesa''' jeb '''kapitāna tiesa''' (vāc. ''Hauptmannsgericht'', kr. ''гауптманский суд'') - atkarībā no konteksta: |
* '''1.''' Otrās instances tiesa [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] pilskunga administratīvi teritoriālajā apgabalā jeb iecirknī (''Hauptmannschaft'') kopš 1561. gada. Sastāvēja no [[Pilskungs|pilskunga]] un 2 piesēdētājiem. Iztiesāja iedzīvotāju (izņemot pilsētnieku) civillietas un krimināllietas (praksē gandrīz tikai [[Hercogs|hercoga]] domēņu iedzīvotājus). Tiesas spriedumu varēja pārsūdzēt [[Virspilskunga tiesa|virspilskunga tiesā]]. Likvidētas 1795. gadā. | * '''1.''' Otrās instances tiesa [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] pilskunga administratīvi teritoriālajā apgabalā jeb iecirknī (''Hauptmannschaft'') kopš 1561. gada. Sastāvēja no [[Pilskungs|pilskunga]] un 2 piesēdētājiem. Iztiesāja iedzīvotāju (izņemot pilsētnieku) civillietas un krimināllietas (praksē gandrīz tikai [[Hercogs|hercoga]] domēņu iedzīvotājus). Tiesas spriedumu varēja pārsūdzēt [[Virspilskunga tiesa|virspilskunga tiesā]]. Likvidētas 1795. gadā. | ||
* '''2.''' Tiesa [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] laikā no 1797. līdz 1889. gadam - katrā [[Apriņķis|apriņķī]]. Sastāvēja no [[Pilskungs|pilskunga]] un 2 [[Asesors|asesoriem]](piesēdētājiem). Iztiesāja mazāk svarīgas civillietas un krimināllietas. Tiesas kompetencē ietilpa tiesas, administratīvo un policejisko uzdevumu veikšana: krimināllietu izmeklēšana, aizdomās turēto arestēšana un nodošana attiecīgajai tiesai, noziedznieku, bēgļu, klaidoņu un personu bez dokumentiem vajāšana, augstāko tiesu spriedumu izpilde, nodokļu piedzīšana, muižu policijas un [[Pagasttiesa|pagasttiesu]] darbības uzraudzība. | * '''2.''' Tiesa [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] laikā no 1797. līdz 1889. gadam - katrā [[Apriņķis|apriņķī]]. Sastāvēja no [[Pilskungs|pilskunga]] un 2 [[Asesors|asesoriem]](piesēdētājiem). Iztiesāja mazāk svarīgas civillietas un krimināllietas. Tiesas kompetencē ietilpa tiesas, administratīvo un policejisko uzdevumu veikšana: krimināllietu izmeklēšana, aizdomās turēto arestēšana un nodošana attiecīgajai tiesai, noziedznieku, bēgļu, klaidoņu un personu bez dokumentiem vajāšana, augstāko tiesu spriedumu izpilde, nodokļu piedzīšana, muižu policijas un [[Pagasttiesa|pagasttiesu]] darbības uzraudzība. | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 27. jūnijs, plkst. 20.21
Pilskunga tiesa jeb kapitāna tiesa (vāc. Hauptmannsgericht, kr. гауптманский суд) - atkarībā no konteksta:
- 1. Otrās instances tiesa Kurzemes un Zemgales hercogistē pilskunga administratīvi teritoriālajā apgabalā jeb iecirknī (Hauptmannschaft) kopš 1561. gada. Sastāvēja no pilskunga un 2 piesēdētājiem. Iztiesāja iedzīvotāju (izņemot pilsētnieku) civillietas un krimināllietas (praksē gandrīz tikai hercoga domēņu iedzīvotājus). Tiesas spriedumu varēja pārsūdzēt virspilskunga tiesā. Likvidētas 1795. gadā.
- 2. Tiesa Kurzemes guberņā laikā no 1797. līdz 1889. gadam - katrā apriņķī. Sastāvēja no pilskunga un 2 asesoriem(piesēdētājiem). Iztiesāja mazāk svarīgas civillietas un krimināllietas. Tiesas kompetencē ietilpa tiesas, administratīvo un policejisko uzdevumu veikšana: krimināllietu izmeklēšana, aizdomās turēto arestēšana un nodošana attiecīgajai tiesai, noziedznieku, bēgļu, klaidoņu un personu bez dokumentiem vajāšana, augstāko tiesu spriedumu izpilde, nodokļu piedzīšana, muižu policijas un pagasttiesu darbības uzraudzība.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 104. lpp.
