Žemaitija

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Žemaites teritorija XIII gs.

Žemaitija (lat. Samogitia, liet. Žemaitėjė, vāc. Niederlitauen, pol. Żmudź, angl. Samogitia, kr. Жемайтия) - vēsturisks apgabals, kņaziste mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumos. Tās rietumu daļā līdz pat XV gs. dominēja kurši, bet ziemeļu daļā - zemgaļi. Žemaitijas austrumu robeža bija Sventājas (Šventoji) un Neres (Neris) upes, bet vēlāk lielkņazs Vītenis, atņemot Žemaitijai plašus apgabalus, to atvirzīja uz rietumiem līdz Nevežas (Nevėžis) upei. Tā kā šī kņaziste atradās konfliktu zonā starp Lietuvas lielņazisti un Teitoņu ordeņa teritorijām Livonijā un Prūsijā, no XII gs. tā ir bijusi strīdus teritorija. 1251. gadā Lietuvas kņazs Mindaugs atteicās no šīm teritorijām, piekrītot, ka Zemgale un Žemaitija nonāktu Ordeņa pakļautībā. XV gs. Žemaitiju iekaroja un pievienoja savai teritorijai Lietuvas lielkņaziste.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 40. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu