Almenda

Almenda (vc. Allmende; no vidusaugšvc. Al(ge)meinde - kopīpašums) - zemes platības (ganības, meži, pļavas, atmatas, purvi) un ūdeņi, kas Rietumeiropā viduslaikos bija kopienas (markas) kopīpašums. Sākotnēji tiesības uz almendu visiem zemniekiem bija vienādas, vēlāk, veidojoties muižām, zemnieku rīcības brīvība to izmantot tika ierobežota. Dažviet (vācu zemēs, Zviedrijā u.c.) saglabājās līdz pat jaunajiem laikiem.

Skat. arī: kvirītu īpašums, bonitārais īpašums, pekūnija, pekūlijs, latifundija, muiža

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 219.-220. lpp.