Cilvēks ar sliktu slavu
No ''Vēsture''
Cilvēks ar sliktu slavu - viduslaiku un jauno laiku avotos sastopams apzīmējums sociāli neuzticamām personām. Piemēram, 1647. gada Jaunjelgavas policijas nolikumā tas definēts kā cilvēks, "kurš nepatiesi zvērējis un lauzis svērestu, laupījis un zadzis, neatkarīgi no tā, vai par šiem noziegumiem jau ir izcietis sodu".
Literatūra par šo tēmu
- Kvaskova Valda. Sadzīves reglamentācija Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētu policijas nolikumos. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 89-105. lpp.
