Gerngrosi

fon Gerngrosi (vc. von Gerngrosz, Gerngross, Gerngroß, kr. фон Гернгросы) - Nīderlandes izcelsmes vācbaltiešu muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes, Vitebskas, Sanktpēterburgas un Smoļenskas guberņās. Pirmie Gerngrosi apmetās Vidzemē XVI gs. 1771. gadā dzimta iecelta dižciltīgo kārtā. 1797. gadā Gerngrosi ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā. Dažādos laika posmos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Kauguru (Kaugern) u.c. muižas.

No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: 1812. gada kara varonis, Mītavas dragūnu pulka šefs, kavalērijas ģenerālmajors Renāts fon Gerngross (Renatus Samuel August von Gerngroß, kr. Гернгросс, Родион Фёдорович, 1775—.-1860.); ģenerālmajors, kalnu inženieris Aleksandrs fon Gerngross (Alexander von Gerngroß, kr. Александр Родионович Гернгрос, 1813.–1904.); īstenais slepenpadomnieks, senators Nikolajs fon Gerngross (Николай Александрович Гернгросс, 1825.-1900.); ģenerālis Aleksandrs fon Gerngross (Гернгросс, Александр Алексеевич, 1851.-1925.); ģenerālmajors, Krievijas impērijas armijas ģenerālštāba priekšnieks Eižens fon Gerngross (Гернгросс, Евгений Александрович, 1855.-1912.).