Megaras skola
Megaras skola - viena no Sokrata sekotāju filosofijas skolām IV-III gs.p.m.ē. Helladā. Virzienu iedibinājis Sokrata skolnieks Eiklids no Megaras. Ideju ziņā tuvi Elidas skolai. Interešu centrā pamatā bija ētikas jautājumi. Pēc Sokrata nāves megarieši (Eibulids no Milētas, Diodors Krons, Klinomahs no Lukānijas u.c.) centās apvienot Parmenida mācību par mūžīgo un nemainīgo vienīgo (esamību) ar Sokrata ētikas un teoloģijas augstāko jēdzienu - labo. Eiklids uzskatīja, ka pastāv tikai vienīgais labais, kas, būdams nemainīgs un identisks pats ar sevi, ir zināms arī kā patiesība, prāts, Dievs u.tml. Vienīgais un vienotais tikums, kura paveidi ir citi tikumi, ir labā izzināšana. Lietu daudzums un daudzveidība pretstāv vienīgajam labajam un tāpēc ir ne-esošais, ne-reālais. Turpinādami Zenona un sofistu tradīcijas, megarieši kā galveno metodi lietoja dialektiku un eristiku. Vēlīnie skolas pārstāvji (Stilpons u.c.) savu ētisko uzskatu ziņā bija visai tuvi kiniķiem. Stilpona skolnieks Zenons no Kitionas apvienojot abu skolu mācību, izveidoja stoiķu skolu.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 268. lpp.
- Vander Waerdt P.A. The Socratic Movement. - Ithaca, 1994
- O'Toole Robert R., Jennings, Raymond E. The Megarians and the Stoics. // Gabbay Dov, Woods John. Handbook of the History of Logic: Greek, Indian, and Arabic logic. - North Holland, 2004, ISBN 0444504664
- Döring Klaus. Die Megariker. Kommentierte Sammlung der Testimonien. - Grüner: Amsterdam 1971, ISBN 90-6032-003-4
