Pilhavs Ādolfs Konstantins Jakobs Pilars fon
barons Ādolfs Konstantins Jakobs Pilars fon Pilhavs (vc. Adolf Konstantin Jakob Baron Pilar von Pilchau, kr. Адольф Константин Якоб Пилар фон Пильхау, 1851.–1925.), literatūrā arī Pīlars - sabiedrisks darbinieks Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
Dzimis 1851. gada 23. maijā Ādolfa (Friedrich Adolf Woldemar, Bar. Pilar von Pilchau, a. d. H. Audern, 1814.-1870.) un Bertas (Bertha Johanna Karoline Freiin Pilar von Pilchau, geb. von Ungern-Sternberg, a.d.H. Grossenhof, 1826.-1903.) Pilāru fon Pilhavu ģimenē Audernas muižā (mūsd. Audru, Igaunijā), Vidzemes guberņā. Studējis tieslietas Tērbatas universitātē (1870.–1873.) un Hallē (1873.–1874.). Kopš 1876. gada bruģa tiesas tiesnesis Pērnavā (līdz 1882.), Vidzemes landrāts (1899.–1905.), rezidējošais landrāts (1906.–1908.), Vidzemes bruņniecības landmaršals (1908.–1918.), Vidzemes landrāts (1918.), Krievijas impērijas Valsts padomes loceklis (1912.–1917.), Vidzemes, Igaunijas, Rīgas un Sāmsalas Apvienotās zemju padomes (Vereinigter Landesrat Livland, Estland, Riga und Ösel) priekšsēdētājs (12.04.1918.- 08.11.1918.), Baltijas reģentu padomes (Regentschaftsrat) priekšsēdētājs (08.11.1918.-28.11.1918.). Precējies ar Jūliju fon Pālenu (Julie Olga Eugenie (Jenny) Gfin. von der Pahlen, (1865.-?). 1919. gada janvārī devās uz Vāciju, kur uzturējās līdz 1923. gadam. Miris 1925. gada 17. jūnijā Pērnavā, Igaunijā.
