Poligāmija
Poligāmija (no sgr. πολύ, poli - "daudz" + γάμος, gamos - "laulība"; an. polygamy, vc. Polygamie, kr. полигамия) - grupu kopdzīve. Noteiktas vīriešu grupas pastāvīga dzimumdzīve ar noteiktu sieviešu grupu, pie kam visiem vīriešiem ir vienādas tiesības uz jebkuru sievieti un otrādi. Tiešā veidā nekur nav konstatēta, bet pastāv kā teorētisks modelis, hipotētiska cilvēku ģimenes attīstības pakāpe, par kuras iespējamo pastāvēšanu izteicās H.L. Morgans un vairāki citi XIX gs. antropologi. Pēc viņu domām poligāmija bijusi cilvēcei piemītošs ģimenes modelis kā starpstadija no vispārējās un jauktas kopdzīves uz poliginiju un poliandriju.
Kā poligāmijas paveids Havaju salās līdz XIX gs. pastāvēja t.s. punaluālā ģimene (no hav. puñaula - "tuvs draugs"), kur vīru un viņa brāļus atzīst par ģimenē kopīgiem vīriem, bet sievu un viņas māsas - par kopīgām sievām.
Skat. arī: endogāmija, eksogāmija, monogāmija, epigāmija, konkubināts, levirāts
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 213. lpp.
