Treideni
fon Treideni (von Treyden, kr. фон Трейден) - lībiešu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
17. gs. ģenealogi, atsaucoties uz kādām 1199. gada annālēm, rakstīja, ka minētajā gadā kopā ar Hanno un Kaupo kristījušies arī citi lībiešu vecākie, starp kuriem bijuši Ikskilu, Treidenu, Timmu un Līvenu dzimtu ciltstēvi. Pirmo reizi rakstītos avotos parādās 1257. gadā, kurā pieminēti Rīgas bīskapa vasaļi, lībiešu vadoņi brāļi Heinrihs un Teotorihs no Turaidas zemes (Hinricus et Thidericus de Thoreyda). 1344. gadā avotos parādās bruņinieks Bernhards Treidens (Bernhard Thoreyde, ?-?), kurš kļuva par Dānijas karaļa vasali Ziemeļigaunijā, aizsākot dzimtas Igaunijas atzaru. Sāmsalas atzara aizsācējs XIV gs. bija bruņinieks Hanss Treidens (Hans Treyden, ?-?), kurš tur lēnī saņēmis vairākas muižas. Vidzemes fon Treideni, šķiet, izmira XVII gs. sākumā – Ruprehtam fon Treidenam (Ruprecht von Treyden, ?-1601) nebija bērnu, un šī atzara īpašumi nonāca Sāmsalas Treidenu valdījumā. Kurzemes atzaru aizsācis Rotgers fon Treidens (Rotger von Treyden, ?-?), kurš 1583. gadā iegādājies Dzērves muižu (Treideniem Ordeņa vasaļiem jau no XIV gs. bijuši lēņi, taču tā pastāvīgi dzimta tur nostiprinājusies XVI gs.). 1841. gadā fon Treideni līdz ar pārējo Piltenes apgabala bruņniecību ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Duntes (Ruthern), Lāču (Wichman), Dzērves (Dserwenhof), Iecavas (Eckau), Grabstu (Grabsten), Novadu (Nowadland), Siles (Sillen), Dzintares (Dsintern) u.c. muižas.
Dzimtai nav rasta nekāda radniecība ar fon Trotiem, sauktiem par Treideniem.
