Veckalniņa partizānu pulks
Veckalniņa partizānu pulks jeb Veckalniņa partizāni - 1919. gada martā Austrumvidzemē praporščika A.Veckalniņa izveidotā partizānu grupu apvienība, kopā ~370-400 vīri, sadalīti mazākās vienībās 15-30 vīri katrā, ar kopīgi koordinētu darbību pret LSPR armijas vienībām un padomju varas iestādēm.
Darbojās Cesvaines, Dzelzavas, Jaungulbenes, Bučauskas, Druvienas, Liezēres, Mēdzūlas, Lubejas, Kārzdabas, Kraukļu un Sarkaņu pagastos. Aktīva partizānu darbība sākās 22. martā, kad tie savas darbības teritorijā padzina vietējās pagastu izpildu komitejas. Ierodoties lielinieku soda ekspedīcijām, partizānu grupas bieži vien apvienojās un uzbruka tām, ievilinot lamatās. Piemēram, maija sākumā partizāni uzbruka Mēdzūlas muižā izvietotajai ~200 vīru soda ekspedīcijai, atbrīvoja ap 70 apcietināto. 14.05. partizāni uzbruka Cēsu cietumam, atbrīvojot ap 200 apcietināto. Pēc Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) īstenotās Rīgas ieņemšanas 22. maijā, lielinieku spēki pameta apvidu, partizāniem maksimāli traucējot to atkāpšanos - no Niedras valdības apsardzības ministra Vankina saņēma ieročus, naudu un medikamentus karadarbības izvēršanai. Pēc teritorijas nonākšanas Pagaidu valdības kontrolē, A.Veckalniņu iecēla par Cesvaines komandantu, bet no viņa vadītajiem partizāniem saformēja komandantūras komandu. Oktobra sākumā, gatavojoties Bermontiādei, Veckalniņa vienība tika pārvietota uz Jaunjelgavu, bet oktobra beigās vienība (~50 vīri) ieskaitīti leitnanta Brodera bataljonā.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 284.-285. lpp. ISBN 9984-00-395-7
