Rammi
fon Rammi (von Ramm, kr. фон Рамм) - vācbaltiešu dižciltīgo dzimta Livonijā, Zviedrijas karalistē, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs ir Rīgas arhibīskapa vasalis Matīs Ramms, kam 1463. gadā Rīgas domkapituls izlēņoja pārceltuvi pār Gauju Turaidā, krogu un tiesības celt dzirnavas. 1514. gadā Livonijas ordeņa vasalim Johanam Rammam bijis lēnis Ordeņa zemēs starp Lielupi un Daugavu. Rammi tā arī palika vasaļi, neiegūstot bruņinieku statusu – 1561. gadā Rīgas arhibīskaps Brandenburgas Vilhelms atzina Matīsa Ramma pēcteci Tomasu Rammu (Thomas Ramm) un tā dēlu Kristoferu (Christoffer Ramm) par monētu kalšanas meistariem Rīgā. Amatu un statusu pārmantoja mazdēls Tomass Ramms (Thomas Ramm, 1563-1571). Turpmākajos gadsimtos Rammi sastopami Livonijas pilsētās (Rīga, Rēvele u.c.) pilsonības kārtā, visbiežāk kā mediķi, juristi, rātes locekļi. 1622. gadā Rīgas birģermeistars, arī Tomass Ramms (Thomas Ramm ?-1631), par īpašiem nopelniem kroņa labā no Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa saņēma lēnī Vidzemes igauņu daļā Padizes (Padise) muižu. 1624. gadā dzimta saņēma Zviedrijas karalistes dižciltību un ģerboni. 1904. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors Ernsts fon Ramms (Karl Thomas Ernst von Ramm, 1783-1837); Rīgas Nabagu slimnīcas (mūsd. Rīgas 1. slimnīca) direktors, Rīgas pilsētas galvenais ārsts Joahims fon Ramms (Joachim Edler von Ramm, 1763-1825); Krišjāņa Valdemāra sieva Luīze Johanna fon Ramma (1841-1914); ievērojamais vācbaltiešu sabiedriskais darbinieks Klāss fon Ramms (Clas von Ramm, 1864-1920).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Ramas, Spilves, Bišumuižas, Āderholdas (Aderholdfof) u.c. muižas.
