Atšķirības starp "Anna, Lielbritānijas karaliene" versijām

'''Anna''' jeb '''Anna Stjuarta''' (''Anne, Queen of England, Scotland and Ireland'', 1665.-1714.) - [[Skotijas karaliste|Skotijas]], [[Īrijas karaliste|Īrijas]] un [[Anglijas karaliste|Anglijas]] karaliene (1702.-1707.), [[Lielbritānijas karaliste|Lielbritānijas karaliene]] (1707.-1714.). Dzimusi 1665. gada 6. februārī Sentdžeimsa pilī Londonā (''St. James's Palace, London''). [[Džeimss II, Anglijas karalis|Džeimsa II]] (1633.-1701.) un lēdijas Annas Haidas (''Lady Anne Hyde, Duchess of York and Duchess of Albany'', 1638.-1671.) meita. 1683. gada 28. jūlijā salaulājāss ar [[Dānijas karaliste|Dānijas]] [[Princis|princi]] Georgu (''Prince George of Denmark and Norway, Duke of Cumberland'', 1653.-1708.). Laulības laikā piedzima 5 bērni (18 reizes kļuva grūta), no kuriem tikai princis Viljams Gločesteras [[hercogs]] (''Prince William of Denmark and Norway, Duke of Gloucester'', 1689.-1700.) sasniedza 11 gadu vecumu. Tronī kāpa 1702. gadā.<ref>Pēc 1688. gada [[Slavenā revolūcija|Slavenās revolūcijas]] (''Glorious Revolution''), kurā no troņa tika gāzts Džeimss un viņa dēlam Velsas princim atņemtas troņa mantošanas tiesības, saskaņā ar 1689. gada [[Tiesību Bills|Tiesību Billu]] (''Bill of Rights'') Par Mērijas un Viljama III mantinieci gadījumā, ja tiem nebūs bērnu, iecēla Annu.</ref> Pārliecināta [[Anglikāņu Baznīca]]s piekritēja, savās interesēs bija orientēta uz ģimenes dzīvi un politikā centās nejaukties, valsts pārvaldi atstājot [[Parlaments|Parlamenta]] ziņā. Viņas laikā Anglija veiksmīgi piedalījās karā par Spānijas mantojumu (''War of the Spanish Succession''), rezultātā anektējot Gibraltāru un Minorku, kā arī saskaņā ar 1713. gada miera līgumu iegūstot plašas [[Francijas karaliste]]s teritorijas Jaunajā Pasaulē (Jaunskotiju, Hudzona līča piekrasti, Ņufaundlendu). 1707. gadā Anglijas karalistei apvienojoties [[Reālūnija|reālūnijā]] ar Skotijas karalisti, izveidojot [[Lielbritānijas karaliste|Lielbritānijas karalisti]]. Parlamenta ''Kopienu palātā'' klāt nāca 45 deputāti no Skotijas, bet ''Lordu palātā'' - 16 [[Lords|lordi]] no Skotijas. Mira Anna 1714. gada 1. augustā Vestminsteres abatijā Londonā (''Westminster Abbey, London''). Tā kā karaliene Anna mira, neatstājot pēcnācējus<ref>Vienīgais izdzīvojušais karaļpāra bērns, Viljams Gločesteras hercogs, mira 11 gadu vecumā. Tas radīja ievērojamu politisku spriedzi, jo nu uz troni varēja pretendēt gan viņas tēvs, gan brālis. Tāpēc 1701. gadā tika pieņemts "Aktu par valsts iekārtu" (''Act of Settlement''), saskaņā ar kuru Anglijas un Skotijas troņos nedrīkstāja kāpt ne [[katoļi]], ne katoļu laulātie. Par Annas troņmantnieci kļuva vienīgā [[Protestanti|protestante]] dzimtā Hanoveres [[Kūrfirsts|kūrfirste]] Sofija, [[Džeimss I, Anglijas karalis|Džeimsa I]] mazmeita.</ref>,  [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas]] tronī kāpa [[Hanovere]]s kūrfirsts Georgs (''Georg Ludwig von Hannover''), dibinot [[Hanoveres dinastija|'''Hanoveres dinastiju''']].