Atšķirības starp "Livonija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
[[Attēls:Livonia_map.jpg‎|right|thumb|300px|Livonijas karte (visticamāk, XVII gs.)]]
+
{| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5"
−
'''Livonija''' (lat. ''Livonia'',  vāc. ''Livland'', angl. ''Livonia'', kr. ''Ливония''), '''Sv.Marijas zeme''' (lat. ''Terra Mariana'') - XIII-XVII gs. lietots apzīmējums ģeogrāfiskajam reģionam un kopapzīmējums tajā esošajām zemēm Baltijas jūras austrumu krastā, kas aptuveni atbilst mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijai (vēlajos viduslaikos - Latgale, Vidzeme un Dienvidigaunija). Pirmo Livonijas karti sastādīja Antverpenē astronoms un matemātiķis Jans Portancijs ap 1570. gadu un tā publicēta Ortēlija un Merkatora atlantos. Politiski par Livoniju dēvēja reģionā esošo valstisku veidojumu kopumu: [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa zemi]] (kuru secīgi pārņēma [[Teitoņu ordenis]] un pēc tam  [[Livonijas ordenis]]), [[Livonijas bīskapija|Rīgas]], [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]], [[Leales bīskapija|Leales]], [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas]], [[Sāmsalas bīskapija|Sāmsalas]] bīskapijas, kā arī klosteri un pilsētas (Rīga, Tērbata, Tallina, Daugavgrīvas klosteris) ar savām teritorijām un pārvaldi. Ap 1420. gadu izveidojās [[Livonijas landtāgs]] ­ Livonijas [[Kārta|kārtu]] pārstāvju un valdnieku sapulce - valstu savstarpējo attiecību, ekonomisko sakaru un ārpolitikas jautājumu regulēšanai (tādēļ XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviesās apzīmējums "Livonijas konfederācija" - nu jau vairs nelietots kā aplams, jo šai savienībai nepiemita [[konfederācija]]s pazīmes). Jaunajos laikos nosaukumu "Livonija" no aprites izspiež zemju politiskie apzīmējumi, piemēram, "[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]", "[[Pārdaugavas hercogiste]]", "[[Inflantija]]", "[[Vidzemes guberņa|Liflandes guberņa]]", "Baltija" u.c.
+
|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Livonia'''
 +
|-
 +
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Livonia_map.jpg|200px]]
 +
|-
 +
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''sizereni'''
 +
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |  
 +
* imperators
 +
* pāvests
 +
|-
 +
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''zemes'''
 +
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |
 +
* [[Rīgas arhibīskapija]]
 +
** [[Kurzemes bīskapija]]
 +
** [[Sāmsalas bīskapija]]
 +
* [[Tērbatas bīskapija]]
 +
* [[Rēveles bīskapija]]
 +
* [[Livonijas ordenis]]
 +
|}
 +
 
 +
'''Livonija''' (lat. ''Livonia'',  vāc. ''Livland'', angl. ''Livonia'', kr. ''Ливония''), '''Sv.Marijas zeme''' (lat. ''Terra Mariana'') - XIII-XVII gs. lietots apzīmējums ģeogrāfiskajam reģionam un kopapzīmējums tajā esošajām zemēm Baltijas jūras austrumu krastā, kas aptuveni atbilst mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijai (vēlajos viduslaikos - Latgale, Vidzeme un Dienvidigaunija). Pirmo Livonijas karti sastādīja Antverpenē astronoms un matemātiķis Jans Portancijs ap 1570. gadu un tā publicēta Ortēlija un Merkatora atlantos. Politiski par Livoniju dēvēja reģionā esošo valstisku veidojumu kopumu: [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa zemi]] (kuru secīgi pārņēma [[Teitoņu ordenis]] un pēc tam  [[Livonijas ordenis]]), [[Livonijas bīskapija|Rīgas arhibīskabiju]], Kurzemes, Tērbatas, Sāmsalas bīskapijas, Rēveles bīskapiju,kā arī klosteri un pilsētas ([[Rīga]], [[Tērbata]], [[Rēvele]], [[Daugavgrīvas klosteris]]) ar savām teritorijām un pārvaldi.  
 +
 
 +
Zemju savstarpējo attiecību kā arī [[bruņniecība]]s vai pilsētu savstarpējo strīdu risināšanai, saimniecisko attiecību kārtošanai kā arī kopīgas ārpolitikas īstenošanai ap 1420. gadu izveidojās [[Livonijas landtāgs]].<ref>Tas kalpoja par iemeslu XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviestajam apzīmējumam "Livonijas konfederācija" - ko nu jau vairs nelieto kā aplamu, jo šai savienībai nepiemita [[konfederācija]]s pazīmes.</ref>
 +
 
 +
Jaunajos laikos nosaukumu "Livonija" no aprites izspiež zemju politiskie apzīmējumi, piemēram, "[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]", "[[Pārdaugavas hercogiste]]", "[[Inflantija]]", "[[Vidzemes guberņa|Liflandes guberņa]]", "Baltija" u.c.
  
 
== Galerija==
 
== Galerija==
7. rindiņa: 30. rindiņa:
 
Attēls:Livonia_1601.JPG|Livonija 1601. g.
 
Attēls:Livonia_1601.JPG|Livonija 1601. g.
 
Attēls:Livonia_J_Portantio.JPG|Livonija
 
Attēls:Livonia_J_Portantio.JPG|Livonija
−
Attēls:RussiaOstsee_provincen.jpg|Krievijas impērijas Baltijas guberņas (''Остзейские губернии'')
+
Attēls:RussiaOstsee_provincen.jpg|Baltijas guberņas
 
</gallery></center>
 
</gallery></center>
  
−
== Literatūra ==
+
==== Atsauces un paskaidrojumi ====
 +
 
 +
{{atsauces}}
 +
 
 +
== Literatūra par šo tēmu ==
  
 
* Zeids T. Senākie rakstiskie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. – Zvaigzne: Rīga, 1992.
 
* Zeids T. Senākie rakstiskie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. – Zvaigzne: Rīga, 1992.

Versija, kas saglabāta 2009. gada 15. jūnijs, plkst. 20.34

Livonia
200px
sizereni
  • imperators
  • pāvests
zemes

Livonija (lat. Livonia, vāc. Livland, angl. Livonia, kr. Ливония), Sv.Marijas zeme (lat. Terra Mariana) - XIII-XVII gs. lietots apzīmējums ģeogrāfiskajam reģionam un kopapzīmējums tajā esošajām zemēm Baltijas jūras austrumu krastā, kas aptuveni atbilst mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijai (vēlajos viduslaikos - Latgale, Vidzeme un Dienvidigaunija). Pirmo Livonijas karti sastādīja Antverpenē astronoms un matemātiķis Jans Portancijs ap 1570. gadu un tā publicēta Ortēlija un Merkatora atlantos. Politiski par Livoniju dēvēja reģionā esošo valstisku veidojumu kopumu: Zobenbrāļu ordeņa zemi (kuru secīgi pārņēma Teitoņu ordenis un pēc tam Livonijas ordenis), Rīgas arhibīskabiju, Kurzemes, Tērbatas, Sāmsalas bīskapijas, Rēveles bīskapiju,kā arī klosteri un pilsētas (Rīga, Tērbata, Rēvele, Daugavgrīvas klosteris) ar savām teritorijām un pārvaldi.

Zemju savstarpējo attiecību kā arī bruņniecības vai pilsētu savstarpējo strīdu risināšanai, saimniecisko attiecību kārtošanai kā arī kopīgas ārpolitikas īstenošanai ap 1420. gadu izveidojās Livonijas landtāgs.[1]

Jaunajos laikos nosaukumu "Livonija" no aprites izspiež zemju politiskie apzīmējumi, piemēram, "Kurzemes un Zemgales hercogiste", "Pārdaugavas hercogiste", "Inflantija", "Liflandes guberņa", "Baltija" u.c.

Galerija

  • Livonija 1562. g.

  • Livonija 1601. g.

  • Livonija

  • Baltijas guberņas

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Tas kalpoja par iemeslu XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviestajam apzīmējumam "Livonijas konfederācija" - ko nu jau vairs nelieto kā aplamu, jo šai savienībai nepiemita konfederācijas pazīmes.

Literatūra par šo tēmu

  • Zeids T. Senākie rakstiskie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. – Zvaigzne: Rīga, 1992.
  • Zeids T. Feodālisms Livonijā. - LVI paraugtipogrāfija: Rīga, 1951
  • Ābers B. Komendācijas forma Rīgas bīskapa un virsbīskapa valstī. - Valters un Rapa: Rīga, 1939.
  • Dunsdorfs E. Latvijas vēsture (1500–1600). - Daugava, 1964.
  • Grīnbergs, G. Livonijas vidējo bruņinieku tiesību krimināltiesiskās normas / Atsevišķs novilkums no Tieslietu Ministrijas Vēstneša, 1940., Nr.1.
  • Švābe A. Kuršu līgumi. - Rīga, 1936.
  • Švābe A. Kuršu ķoniņu un novadnieku tiesiskais stāvoklis. - Rīga, 1933.
  • Švābe A. Limbažu brīvības grāmata. - Valters un Rapa: Rīga, 1939.
  • Švābe A. Livonijas senākās bruņinieku tiesības. / Teksts un avotu kritika. - A.Gulbis: Rīga, 1932.
  • Švābe A. Senākās zemnieku tiesības. - Latv. Skolotāju savienība: Rīga, 1927.
  • Ķīmija Livonijā (1200-1561). / I.Grosvalds, U.Alksnis, A.Zalsters, I.Meirovics. // Rīgas Tehniskās Universitātes zin. raksti. 8.sēr., Humanitārās un sociālās zinātnes. - ISSN 1407-9291. - 7.sēj. (2005), 9.-21.lpp.
  • Christian Kelch. Liefländische Historia, oder kurtze Beschreibung der Denkwürdigsten Kriegs- und Friedens-Geschichte Esth- Lief- und Lettlandes...» - Revel, 1695
  • Bulmering, A. Die Verfassung der Stadt Riga im ersten Jahrhundert der Stadt. - Duncker und Humbolt: Leipzig, 1989
  • Bulmering, A. Der Ursprung der Stadtverfassung Rigas. - Duncker und Humbolt: Leipzig, 1894
  • Bunge, Fr. G. Altlivlands Rechtsbücher. - Leipzig, 1879
  • Transehe-Roseneck. A. Zur Geschichte des Lehnwesens in Livland. - Riga, 1909

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Livonija&oldid=18013"