Atšķirības starp "Galma virstiesa" versijām
m (Jauna lapa: '''Galma virstiesa''' jeb '''hoftiesa''' (vāc. ''Hofgericht''; zv. ''hofrätt'', kr. ''гофгерихт'') - 1715. gadā šādi pārdēvētā ''galma tiesa'' - augstākā tiesa [[...) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Galma virstiesa''' jeb '''hoftiesa''' (vāc. ''Hofgericht''; zv. ''hofrätt'', kr. ''гофгерихт'') - 1715. gadā šādi pārdēvētā ''[[galma tiesa]]'' - augstākā tiesa [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], sastāvēja no 3 nodaļām: 1) ''Civillietu nodaļa'' sprieda apelācijas sūdzības civillietās, kas izskatītas pilsētu [[Rāte|rātēs]] vai [[Pilskunga tiesa|virspilskungu tiesās]]; ''Krimināllietu modaļa'' bija pirmā instance [[Muižniecība|muižnieku]] pārkāpumu un noziegumu lietās; ''Konsistoriālā nodaļa'' sprieda [[Garīdzniecība|garīdznieku]] un to ģimenes locekļu civillietas un mazāk nozīmīgas krimināllietas. Katru nodaļu vadīja pats hercogs un 6 tā virspadomnieki; ''Krimināllietu nodaļā'' papildus bija 4 [[Virspilskungs|virspilskungi]], bet ''Konsistoriālajā nodaļā'' 6 [[Prāvests|prāvesti]], [[superintendants]] un, pēc hercoga ieskatiem, arī citi piesēdētāji. Katra no šīm nodaļām darbojās kā patstāvīga tiesa. To spriedumus varēja pārsūdzēt [[Karaliskā relācijas tiesa|karaliskajā relācijas tiesā]] Varšavā. | + | '''Galma virstiesa''' jeb '''hoftiesa''' (vāc. ''Hofgericht''; zv. ''hofrätt'', kr. ''гофгерихт'') - 1715. gadā šādi pārdēvētā ''[[galma tiesa]]'' - augstākā tiesa [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], sastāvēja no 3 nodaļām: 1) ''Civillietu nodaļa'' sprieda apelācijas sūdzības civillietās, kas izskatītas pilsētu [[Rāte|rātēs]] vai [[Pilskunga tiesa|virspilskungu tiesās]]; 2) ''Krimināllietu modaļa'' bija pirmā instance [[Muižniecība|muižnieku]] pārkāpumu un noziegumu lietās; 3) ''Konsistoriālā nodaļa'' sprieda [[Garīdzniecība|garīdznieku]] un to ģimenes locekļu civillietas un mazāk nozīmīgas krimināllietas. Katru nodaļu vadīja pats hercogs un 6 tā virspadomnieki; ''Krimināllietu nodaļā'' papildus bija 4 [[Virspilskungs|virspilskungi]], bet ''Konsistoriālajā nodaļā'' 6 [[Prāvests|prāvesti]], [[superintendants]] un, pēc hercoga ieskatiem, arī citi piesēdētāji. Katra no šīm nodaļām darbojās kā patstāvīga tiesa. To spriedumus varēja pārsūdzēt [[Karaliskā relācijas tiesa|karaliskajā relācijas tiesā]] Varšavā. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 26. jūnijs, plkst. 09.32
Galma virstiesa jeb hoftiesa (vāc. Hofgericht; zv. hofrätt, kr. гофгерихт) - 1715. gadā šādi pārdēvētā galma tiesa - augstākā tiesa Kurzemes un Zemgales hercogistē, sastāvēja no 3 nodaļām: 1) Civillietu nodaļa sprieda apelācijas sūdzības civillietās, kas izskatītas pilsētu rātēs vai virspilskungu tiesās; 2) Krimināllietu modaļa bija pirmā instance muižnieku pārkāpumu un noziegumu lietās; 3) Konsistoriālā nodaļa sprieda garīdznieku un to ģimenes locekļu civillietas un mazāk nozīmīgas krimināllietas. Katru nodaļu vadīja pats hercogs un 6 tā virspadomnieki; Krimināllietu nodaļā papildus bija 4 virspilskungi, bet Konsistoriālajā nodaļā 6 prāvesti, superintendants un, pēc hercoga ieskatiem, arī citi piesēdētāji. Katra no šīm nodaļām darbojās kā patstāvīga tiesa. To spriedumus varēja pārsūdzēt karaliskajā relācijas tiesā Varšavā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 102. lpp.
