Atšķirības starp "Virspilskunga tiesa" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Virspilskunga tiesa''' (vāc. ''Oberhauptmannsgericht'') - atkarībā no konteksta: | '''Virspilskunga tiesa''' (vāc. ''Oberhauptmannsgericht'') - atkarībā no konteksta: | ||
− | * '''1.''' Pirmās instances tiesa [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] virspilskunga | + | * '''1.''' Pirmās instances tiesa [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] virspilskunga administratīvi teritoriālajā apgabalā (''Oberhauptmannschaft'') kopš 1617. gada. Sastāvēja no [[Visrpilskungs|virspilskunga]] un 2 piesēdētājiem. Iztiesāja iedzīvotāju (izņemot pilsētnieku) civillietas un krimināllietas (praksē gandrīz tikai [[Hercogs|hercoga]] domēņu iedzīvotājus). Bija 4 ''virspilskunga tiesas'': [[Mītava|Mītavā]], [[Goldingena|Goldingenā]] (''Oberhauptmannschaft Goldingen''), [[Selburga|Selburgā]], [[Tukums|Tukumā]]. Likvidētas 1795. gadā. |
− | * '''2.''' Tiesa [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] laikā no 1797. līdz 1889. gadam. Bija 5 ''virspilskunga tiesas'' | + | * '''2.''' Tiesa [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] laikā no 1797. līdz 1889. gadam. Bija 5 ''virspilskunga tiesas'' - [[Hazenpota|Hazenpotā]] (''Oberhauptmannschaft Hasenpothen''), Mītavā, Goldingenā, Selburgā, Tukumā, - sastāvēja no virspilskunga kā priekšsēdētāja un 2 [[Asesors|asesoriem]] kā piesēdētājiem, kurus ievēlēja [[Kurzemes landtāgs]] uz mūžu. ''Virspilskunga tiesas'' kompetencē ietilpa tādu civillietu un krimināllietu iztiesāšana, kas nebija citu [[guberņa]]s tiesu ([[galma virstiesa]]s, [[rāte]]s un [[zemnieku tiesa]]s) kompetencē. Galvenokārt izmeklēja krimināllietas un uzraudzīja iepriekšējo izmeklēšanu. ''Virspilskunga tiesas'' kompetencē bija arī dažādas rīcības lietas (aizbildņu un aizgādņu iecelšana, dažādu apliecību izsniegšana, izsoļu rīkošana u.tml.). Veica arī administratīvās un policejiskās funkcijas. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
9. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
+ | * [http://www.arhivi.gov.lv/vvl/webcfr/fond.php?p_sakums=0&kods=148442&db_id=2 Tukuma virspilskunga tiesas fonda kartiņa LVVA] | ||
+ | ---- | ||
* [http://www.hrono.info/dokum/ostzei.html Свод местных узаконений губерний остзейских.] | * [http://www.hrono.info/dokum/ostzei.html Свод местных узаконений губерний остзейских.] | ||
* [http://www.rostmuseum.ru/publication/srm/013/balakireva01.html Балакирева Л.М. Проекты создания новой судебной системы России (1718 г.)] | * [http://www.rostmuseum.ru/publication/srm/013/balakireva01.html Балакирева Л.М. Проекты создания новой судебной системы России (1718 г.)] | ||
[[Kategorija:Tiesu institūcijas]] | [[Kategorija:Tiesu institūcijas]] |
Versija, kas saglabāta 2009. gada 27. jūnijs, plkst. 15.49
Virspilskunga tiesa (vāc. Oberhauptmannsgericht) - atkarībā no konteksta:
- 1. Pirmās instances tiesa Kurzemes un Zemgales hercogistē virspilskunga administratīvi teritoriālajā apgabalā (Oberhauptmannschaft) kopš 1617. gada. Sastāvēja no virspilskunga un 2 piesēdētājiem. Iztiesāja iedzīvotāju (izņemot pilsētnieku) civillietas un krimināllietas (praksē gandrīz tikai hercoga domēņu iedzīvotājus). Bija 4 virspilskunga tiesas: Mītavā, Goldingenā (Oberhauptmannschaft Goldingen), Selburgā, Tukumā. Likvidētas 1795. gadā.
- 2. Tiesa Kurzemes guberņā laikā no 1797. līdz 1889. gadam. Bija 5 virspilskunga tiesas - Hazenpotā (Oberhauptmannschaft Hasenpothen), Mītavā, Goldingenā, Selburgā, Tukumā, - sastāvēja no virspilskunga kā priekšsēdētāja un 2 asesoriem kā piesēdētājiem, kurus ievēlēja Kurzemes landtāgs uz mūžu. Virspilskunga tiesas kompetencē ietilpa tādu civillietu un krimināllietu iztiesāšana, kas nebija citu guberņas tiesu (galma virstiesas, rātes un zemnieku tiesas) kompetencē. Galvenokārt izmeklēja krimināllietas un uzraudzīja iepriekšējo izmeklēšanu. Virspilskunga tiesas kompetencē bija arī dažādas rīcības lietas (aizbildņu un aizgādņu iecelšana, dažādu apliecību izsniegšana, izsoļu rīkošana u.tml.). Veica arī administratīvās un policejiskās funkcijas.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 103.-104. lpp.