Atšķirības starp "Virspilskunga tiesa" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (Literatūra par šo tēmu)
 
6. rindiņa: 6. rindiņa:
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 103.-104. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 103.-104. lpp.
 +
----
 +
* Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Общая часть, вещное право и обязательственное право. Ч. 1 - Тип. Эд. Бергмана: Юрьев, 1904, - 144 c.
 +
* Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Семейственное право и наследственное право. Ч. 2 - Тип. К. Маттисена: Юрьев, 1910. - 238 c.
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==

Pašreizējā versija, 2009. gada 30. jūnijs, plkst. 16.20

Virspilskunga tiesa jeb virskapitāna tiesa (vāc. Oberhauptmannsgericht, kr. обер-гауптманский суд) - atkarībā no konteksta:

  • 1. Pirmās instances tiesa Kurzemes un Zemgales hercogistē virspilskunga administratīvi teritoriālajā apgabalā jeb iecirknī (Oberhauptmannschaft) kopš 1617. gada. Sastāvēja no virspilskunga un 2 piesēdētājiem. Iztiesāja iedzīvotāju (izņemot pilsētnieku) civillietas un krimināllietas (praksē gandrīz tikai hercoga domēņu iedzīvotājus). Bija 4 virspilskunga tiesas: Mītavā (Mitausches Oberhauptmannsgericht), Goldingenā (Goldingensches Oberhauptmannsgericht), Selburgā, Tukumā (Tuckumschen Oberhauptmannsgericht). Likvidētas 1795. gadā.
  • 2. Tiesa Kurzemes guberņā laikā no 1797. līdz 1889. gadam. Bija 5 virspilskunga tiesas - Hazenpotā (Hasenpothensches Oberhauptmannsgericht), Mītavā, Goldingenā, Selburgā, Tukumā, - sastāvēja no virspilskunga kā priekšsēdētāja un 2 asesoriem kā piesēdētājiem, kurus ievēlēja Kurzemes landtāgs uz mūžu. Virspilskunga tiesas kompetencē ietilpa tādu civillietu un krimināllietu iztiesāšana, kas nebija citu guberņas tiesu (galma virstiesas, pilskunga tiesas, rātes tiesas un zemnieku tiesas) kompetencē. Galvenokārt izmeklēja krimināllietas un uzraudzīja iepriekšējo izmeklēšanu. Virspilskunga tiesas kompetencē bija arī dažādas rīcības lietas (aizbildņu un aizgādņu iecelšana, dažādu apliecību izsniegšana, izsoļu rīkošana u.tml.). Veica arī administratīvās un policejiskās funkcijas.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 103.-104. lpp.

  • Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Общая часть, вещное право и обязательственное право. Ч. 1 - Тип. Эд. Бергмана: Юрьев, 1904, - 144 c.
  • Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Семейственное право и наследственное право. Ч. 2 - Тип. К. Маттисена: Юрьев, 1910. - 238 c.

Resursi internetā par šo tēmu