Atšķirības starp "Gandijs Mohandass Karamčands" versijām

[[Attēls:Gandhi_1931.jpg‎‎‎‎‎|right|thumb|200px|Gandijs 1931. gadā Londonā]]

[[Attēls:Gandhi_1931.jpg‎‎‎‎‎|right|thumb|200px|Gandijs 1931. gadā Londonā]]

'''Mohandass Karamčands Gandijs''' (angl. ''Mohandas Karamchand Gandhi''; 1869.-1948.), saukts arī '''Mahatma Gandijs'''<ref>Gandijs līdz mūža galam kategoriski bija pret to, ka viņu dēvē par "Mahatmu".</ref>, politiķis, jurists, domātājs, viens no Indijas nacionālās atbrīvošanās kustības iedvesmotājiem un ideologiem, kura izveidotā ''nevardarbīgās pretošanās'' koncepcija [[satjagraha]] (sanskr. ''satyāgraha'', burt. "neatlaidība") XX, gadsimta vidū ietekmēja [[Koloniālisms|koloniālisma]] izzušanu visā pasaulē. Dzimis 1869. gada 2. oktobrī Porbandaras (''Porbandar'') pilsētā, Indijā, Gudžaratas pavalstī (štatā), [[Vaišja|vaišju]] [[kasta]]s tirgotāju [[varna]]s ģimenē. 13 gadu vecumā Mohandass aprecējās ar savu vienaudzi Kasturbu (''Kasturba'') - laulībā bija 4 bērni (''Harilal, Manilal, Ramdas, Devdas''). 19 gadu vecumā devās uz Londonu iegūt augstāko izglītību jurisprudencē ''University College London''. 1891. gadā, absolvējis universitāti, atgriezās Indijā. Tā kā strādāt specialitātē viņam praktiski nebija iespējams<ref>Saskaņā ar [[Hinduisms|hinduisma]] pamatpostulātiem, pametot dzimteni un pārbraucot pāri okeānam kādu laiku dzīvot ārpus Indostānas pussalas, cilvēks "aptraipās" un zaudē savu piederību kastai, savukārt pašā Indijā tajā laikā neviens neuzsāks darba attiecības ar ārpus kastām esošo, praktiski "nepieskaramo".</ref>, Mohandass 1893. gadā pārcēlās uz dzīvi Lielbritānijas kolonijās Dienvidāfrikā, kur iztiku pelnīja kā grāmatvedis un jurists. Pārstāvot tiesas prāvās pamatā indiešus (kuri bija lielā vairumā atvesti uz Dienvidāfriku kā melnstrādnieki), Mohandasam nācās iesaistīties arī politikā, cenšoties kaut esošās jurisdikcijas ietvaros mazināt indiešu diskrimināciju. Šajā laikā, redzot cik nežēlīgi britu varas iestādes izrēķinās ar vismazākajām neapmierinātības izpausmēm, viņš izveidoja savu t.s. ''nevardarbīgās pretošanās'' metodi, lai panāktu sociālas un politiskas pārmaiņas. <ref>Biogrāfi min, ka lielu iespaidu uz viņu atstājušas 1906. gada britu-zulusu kara (''Zulu War'') šausmas, kurā viņš bija spiests piedalīties, gan esot medicīnas dienestā.</ref> 1914. gadā Mohandass Gandijs atgriezās Indijā, kur uzreiz aktīvi iesaistījās nacionālās pretošanās kustībā, propanējot nevardarbīgo pretošanos. Nesadarbošanās ar koloniālajām varas iestādēm, metropoles preču boikots<ref>Nonāca pat tik tālu, ka indieši masveidā devās uz okeāna krastu no tā ūdens tvaicēt vārāmo sāli, lai nevajadzētu veikalos pirkt ievesto.</ref> izrādījās daudz efektīvāki līdzekļi pārmaiņu izraisīšanā, nekā atklāta nepaklausība (ko koloniālās varas iestādes bez žēlastības apspieda ar bruņotu spēku). 1915. gadā Rabindranats Tagore pirmais publiski Mohandasu Gandiju nosauca par '''Mahatma''' (tulk. "dižā dvēsele"). 1921. gadā Gandijs kļuva par [[Indijas nacionālais kongress|Indijas nacionālā kongresa]] (''Indian National Congress'') vadītāju, un pildīja šos pienākumus līdz 1934. gadam, kad atkāpās no amata, jo nespēja saskaņot savu pozīciju ar citu partijas vadītāju viedokli. Neraugoties uz to, viņam bija milzu popularitāte kā pašā Indostānas pussalā, tā ārpus tās, un lielā mērā tieši pateicoties Gandijam Indija un Pakistāna (tai laikā Bangladeša bija Pakistānas sastāvā) no [[kolonija|kolonija]]s 1947. gadā kļuva par neatkarīgām valstīm. 1948. gada 30. janvārī publiskas reliģiskas ceremonijas laikā viņu atentātā nogalināja reliģiozs fanātiķis Nathurams Godze, nāvējoši sašaujot Gandiju ar revolveri. Viņa filosofisko uzskatu pamatā bija Dieva un patiesības identificēšanas princips: līdz patiesībai var nonākt, morāli pilnveidojoties. Savukārt ētiskie uzskati pamatojās uz [[Džainisms|džainisma]] [[ahimsa]]s principu - t.s. "mīlestības likumu" un "ciešanu likumu", - kā arī uz [[brahmačarija]]s principiem (atturēšanās no izdabāšanas savām vājībām), ''aparigrahas'' (nesavtīgums) u.c. Raksturīga iezīme - morāla pieeja sabiedriski politisku problēmu risināšanā. Sabiedrības progresu saskatīja nevis bezgalīgā cilvēku vajadzību apmierināšanas un nākošo vajadzību pieaugumā aritmētiskā progresijā, bet gan šo vajadzību labprātīgā ierobežošanā. Postulēja reliģisko, kastu un dzimumu līdztiesību.

'''Mohandass Karamčands Gandijs''' (angl. ''Mohandas Karamchand Gandhi''; 1869.-1948.), saukts arī '''Mahatma Gandijs'''<ref>Gandijs līdz mūža galam kategoriski bija pret to, ka viņu dēvē par "Mahatmu".</ref>, politiķis, jurists, domātājs, viens no Indijas nacionālās atbrīvošanās kustības iedvesmotājiem un ideologiem, kura izveidotā ''nevardarbīgās pretošanās'' koncepcija [[satjagraha]] (sanskr. ''satyāgraha'', burt. "neatlaidība") XX, gadsimta vidū ietekmēja [[Koloniālisms|koloniālisma]] izzušanu visā pasaulē. Dzimis 1869. gada 2. oktobrī Porbandaras (''Porbandar'') pilsētā, Indijā, Gudžaratas pavalstī (štatā), [[Vaišja|vaišju]] [[kasta]]s tirgotāju [[varna]]s ģimenē. 13 gadu vecumā Mohandass aprecējās ar savu vienaudzi Kasturbu (''Kasturba'') - laulībā bija 4 bērni (''Harilal, Manilal, Ramdas, Devdas''). 19 gadu vecumā devās uz Londonu iegūt augstāko izglītību jurisprudencē ''University College London''. 1891. gadā, absolvējis universitāti, atgriezās Indijā. Tā kā strādāt specialitātē viņam praktiski nebija iespējams<ref>Saskaņā ar [[Hinduisms|hinduisma]] pamatpostulātiem, pametot dzimteni un pārbraucot pāri okeānam kādu laiku dzīvot ārpus Indostānas pussalas, cilvēks "aptraipās" un zaudē savu piederību kastai, savukārt pašā Indijā tajā laikā neviens neuzsāks darba attiecības ar ārpus kastām esošo, praktiski "nepieskaramo".</ref>, Mohandass 1893. gadā pārcēlās uz dzīvi Lielbritānijas kolonijās Dienvidāfrikā, kur iztiku pelnīja kā grāmatvedis un jurists. Pārstāvot tiesas prāvās pamatā indiešus (kuri bija lielā vairumā atvesti uz Dienvidāfriku kā melnstrādnieki), Mohandasam nācās iesaistīties arī politikā, cenšoties kaut esošās jurisdikcijas ietvaros mazināt indiešu diskrimināciju. Šajā laikā, redzot cik nežēlīgi britu varas iestādes izrēķinās ar vismazākajām neapmierinātības izpausmēm, viņš izveidoja savu t.s. ''nevardarbīgās pretošanās'' metodi, lai panāktu sociālas un politiskas pārmaiņas. <ref>Biogrāfi min, ka lielu iespaidu uz viņu atstājušas 1906. gada britu-zulusu kara (''Zulu War'') šausmas, kurā viņš bija spiests piedalīties, gan esot medicīnas dienestā.</ref> 1914. gadā Mohandass Gandijs atgriezās Indijā, kur uzreiz aktīvi iesaistījās nacionālās pretošanās kustībā, propanējot nevardarbīgo pretošanos. Nesadarbošanās ar koloniālajām varas iestādēm, metropoles preču boikots<ref>Nonāca pat tik tālu, ka indieši masveidā devās uz okeāna krastu no tā ūdens tvaicēt vārāmo sāli, lai nevajadzētu veikalos pirkt ievesto.</ref> izrādījās daudz efektīvāki līdzekļi pārmaiņu izraisīšanā, nekā atklāta nepaklausība (ko koloniālās varas iestādes bez žēlastības apspieda ar bruņotu spēku). 1915. gadā Rabindranats Tagore pirmais publiski Mohandasu Gandiju nosauca par '''Mahatma''' (tulk. "dižā dvēsele"). 1921. gadā Gandijs kļuva par [[Indijas nacionālais kongress|Indijas nacionālā kongresa]] (''Indian National Congress'') vadītāju, un pildīja šos pienākumus līdz 1934. gadam, kad atkāpās no amata, jo nespēja saskaņot savu pozīciju ar citu partijas vadītāju viedokli. Neraugoties uz to, viņam bija milzu popularitāte kā pašā Indostānas pussalā, tā ārpus tās, un lielā mērā tieši pateicoties Gandijam Indija un Pakistāna (tai laikā Bangladeša bija Pakistānas sastāvā) no [[kolonija|kolonija]]s 1947. gadā kļuva par neatkarīgām valstīm. 1948. gada 30. janvārī publiskas reliģiskas ceremonijas laikā viņu atentātā nogalināja reliģiozs fanātiķis Nathurams Godze, nāvējoši sašaujot Gandiju ar revolveri. Viņa filosofisko uzskatu pamatā bija Dieva un patiesības identificēšanas princips: līdz patiesībai var nonākt, morāli pilnveidojoties. Savukārt ētiskie uzskati pamatojās uz [[Džainisms|džainisma]] [[ahimsa]]s principu - t.s. "mīlestības likumu" un "ciešanu likumu", - kā arī uz [[brahmačarija]]s principiem (atturēšanās no izdabāšanas savām vājībām), ''aparigrahas'' (nesavtīgums) u.c. Raksturīga iezīme - morāla pieeja sabiedriski politisku problēmu risināšanā. Sabiedrības progresu saskatīja nevis bezgalīgā cilvēku vajadzību apmierināšanas un nākošo vajadzību pieaugumā aritmētiskā progresijā, bet gan šo vajadzību labprātīgā ierobežošanā. Postulēja reliģisko, kastu un dzimumu līdztiesību.

== Literatūra par šo tēmu ==

== Literatūra par šo tēmu ==

* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 136.-137. lpp.

* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 136.-137. lpp.

== Resursi internetā par šo tēmu ==

== Resursi internetā par šo tēmu ==