Atšķirības starp "Inteliģence" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Inteliģence''' (kr. ''интелигенция'') - atkarībā no konteksta:
+
'''Inteliģence''' (kr. ''интелигенция'', no lat. ''intelligentia, intellegentia'' - "sapratne") - atkarībā no konteksta:
 
* '''1.''' XIX-XX gs. [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] apzīmējums izglītotai iedzīvotāju daļai, kas nebija pierakstīta nevienai iedzīvotāju kategorijai (kā sociāls starpslānis izveidojās no t.s. [[raznočinci]]em) - "ne fiziskā darba veicēji": inženieri, žurnālisti, aktieri, skolotāji, liela daļa valsts dienesta kalpotāju, zinātnē nodarbinātie zemāko kategoriju darbinieki (ja augstskola absolvēta ar izcilību, tika piešķirts [[Muižniecība|muižnieka]] rangs, t.i. šāda persona - jau zinātnes elitei piederīgais, - netika pieskaitīta pie ''inteliģences'') u.c.
 
* '''1.''' XIX-XX gs. [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] apzīmējums izglītotai iedzīvotāju daļai, kas nebija pierakstīta nevienai iedzīvotāju kategorijai (kā sociāls starpslānis izveidojās no t.s. [[raznočinci]]em) - "ne fiziskā darba veicēji": inženieri, žurnālisti, aktieri, skolotāji, liela daļa valsts dienesta kalpotāju, zinātnē nodarbinātie zemāko kategoriju darbinieki (ja augstskola absolvēta ar izcilību, tika piešķirts [[Muižniecība|muižnieka]] rangs, t.i. šāda persona - jau zinātnes elitei piederīgais, - netika pieskaitīta pie ''inteliģences'') u.c.
 
* '''2.''' [[PSRS]] lietots apzīmējums visiem cilvēkiem ar augstāko vai nepabeigtu augstāko izglītību, kuri nebija ne strādnieki, ne zemnieki, ne valsts pārvaldes aparātā strādājošie.
 
* '''2.''' [[PSRS]] lietots apzīmējums visiem cilvēkiem ar augstāko vai nepabeigtu augstāko izglītību, kuri nebija ne strādnieki, ne zemnieki, ne valsts pārvaldes aparātā strādājošie.
6. rindiņa: 6. rindiņa:
  
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 172.-173. lpp.
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 172.-173. lpp.
 +
 +
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 +
 +
* [http://slovari.yandex.ru/dict/krugosvet/article/b/bc/1010526.htm Интеллигенция в энциклопедии «Кругосвет»]
 +
* [http://slovari.yandex.ru/dict/brokminor/article/19/19779.html Интеллигенция - Малый энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона]
 +
* [http://slovari.yandex.ru/dict/ushakov/article/ushakov/09/us1121501.htm Интеллигенция - Толковый словарь русского языка Ушакова]
 +
* [http://slovari.yandex.ru/dict/bse/article/00029/82800.htm Интеллигенция - Большая советская энциклопедия]
 +
* [http://slovari.yandex.ru/dict/gl_social/article/14011/1401_1639.htm Интеллигенция - Словарь по общественным наукам]
 +
* [http://slovari.yandex.ru/dict/sociology/article/soc/soc-0422.htm Интеллигенция - Энциклопедия социологии]
  
 
[[Kategorija:Sabiedrība]]
 
[[Kategorija:Sabiedrība]]

Versija, kas saglabāta 2010. gada 31. marts, plkst. 08.30

Inteliģence (kr. интелигенция, no lat. intelligentia, intellegentia - "sapratne") - atkarībā no konteksta:

  • 1. XIX-XX gs. Krievijas impērijā apzīmējums izglītotai iedzīvotāju daļai, kas nebija pierakstīta nevienai iedzīvotāju kategorijai (kā sociāls starpslānis izveidojās no t.s. raznočinciem) - "ne fiziskā darba veicēji": inženieri, žurnālisti, aktieri, skolotāji, liela daļa valsts dienesta kalpotāju, zinātnē nodarbinātie zemāko kategoriju darbinieki (ja augstskola absolvēta ar izcilību, tika piešķirts muižnieka rangs, t.i. šāda persona - jau zinātnes elitei piederīgais, - netika pieskaitīta pie inteliģences) u.c.
  • 2. PSRS lietots apzīmējums visiem cilvēkiem ar augstāko vai nepabeigtu augstāko izglītību, kuri nebija ne strādnieki, ne zemnieki, ne valsts pārvaldes aparātā strādājošie.

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 172.-173. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu