Atšķirības starp "Uzture" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Uzture''' (kr. ''кормление'') jeb '''uztures sistēma''' (kr. ''система кормления'') - pārvaldes darbinieku atalgojuma sistēma [[Senā Krievzeme|Krievzemē]] un [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] IX-XVI gs. Uz 1-2 gadiem uz pilsētām un pagastiem nosūtītie [[Vietvaldis|vietvalži]], [[Bajārs|bajāri]], [[pagastnieki]] u.c. amatpersonas, kas sprieda tiesu, veica vietējās pārvaldes administratīvās un policejiskās funkcijas, iekasēja nodokļus un veica citus zemes kunga uzdevumus, par savu kalpošanu ievāca no vietējiem iedzīvotājiem "uzturi" (''корм'') - naudu un pārtiku. Lai novērstu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, [[Kņazs|kņazi]] centās reglamentēt savu dienesta ļaužu ienākumus, nosakot katram tā ''uztures'' lielumu | + | '''Uzture''' (kr. ''кормление'') jeb '''uztures sistēma''' (kr. ''система кормления'') - pārvaldes darbinieku atalgojuma sistēma [[Senā Krievzeme|Krievzemē]] un [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] IX-XVI gs. Uz 1-2 gadiem uz pilsētām un pagastiem nosūtītie [[Vietvaldis|vietvalži]], [[Bajārs|bajāri]], [[pagastnieki]] u.c. amatpersonas, kas sprieda tiesu, veica vietējās pārvaldes administratīvās un policejiskās funkcijas, iekasēja nodokļus un veica citus zemes kunga uzdevumus, par savu kalpošanu ievāca no vietējiem iedzīvotājiem "uzturi" (''корм'') - naudu un pārtiku. Lai novērstu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, [[Kņazs|kņazi]] centās reglamentēt savu dienesta ļaužu ienākumus, nosakot katram tā ''uztures'' lielumu īpašos "uztures [[Diploms|diplomos]]" (''уставные грамоты''). XVI gs. vidū (1555.-1556.) šo atalgojuma sistēmu likvidēja, un tās vietā pamazām stājās vietējās pašpārvaldes iestādes: [[gubas iestāde]] un [[zemste]]s iestādes. Savukārt ''uzture'' tika iekļauta pastāvīgo nodokļu sistēmā. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 8. novembris, plkst. 07.33
Uzture (kr. кормление) jeb uztures sistēma (kr. система кормления) - pārvaldes darbinieku atalgojuma sistēma Krievzemē un Maskavas caristē IX-XVI gs. Uz 1-2 gadiem uz pilsētām un pagastiem nosūtītie vietvalži, bajāri, pagastnieki u.c. amatpersonas, kas sprieda tiesu, veica vietējās pārvaldes administratīvās un policejiskās funkcijas, iekasēja nodokļus un veica citus zemes kunga uzdevumus, par savu kalpošanu ievāca no vietējiem iedzīvotājiem "uzturi" (корм) - naudu un pārtiku. Lai novērstu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kņazi centās reglamentēt savu dienesta ļaužu ienākumus, nosakot katram tā uztures lielumu īpašos "uztures diplomos" (уставные грамоты). XVI gs. vidū (1555.-1556.) šo atalgojuma sistēmu likvidēja, un tās vietā pamazām stājās vietējās pašpārvaldes iestādes: gubas iestāde un zemstes iestādes. Savukārt uzture tika iekļauta pastāvīgo nodokļu sistēmā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 146. lpp.
