Atšķirības starp "Klaušas" versijām

Versija, kas saglabāta 2011. gada 2. jūnijs, plkst. 08.26

Klaušas (vc. Fron, Frondienst, kr. барщина) - normēts darbs zemes kunga lielsaimniecībā, ko veic atkarīgais zemnieks ar savu inventāru, tā maksājot par tiesībām dzīvot un strādāt tam piešķirtajā saimniecībā (zemnieka sētā).

Klaušas pastāvēja jau Senajā Romā kā pienākuma darbs valsts labā (lat. functio). Rietumeiropā izplatījās kā feodālās rentes paveids VIII-XI gs. Pēc XIII gs. to pamazām sāka nomainīt produktu un naudas rente. Austrumeiropā klaušas pastāvēja līdz XIX gs. otrajai pusei (Krievijas impērijā pilnībā atceltas 1882. gadā). Mūsdienu Latvijas teritorijā pirmās ziņas avotos par klaušām nāk no XIII gs., kad novada zemniekiem bija jāpiedalās fortifikācijas būvju celtniecībā un jāveic citus palīgdarbus (piem., jāpiegādā celtniecības materiālus). Gadsimta otrajā pusē zemniekiem bija 4 klaušu dienas gadā. Ar laiku klaušu dienu skaits pieauga. XVI gs. otrajā pusē viena arkla lielai zemnieku saimniecībai bija jāsūta muižas klaušās uz visu gadu vienu darbinieku ar savu zirgu (t.s. īstenieks) un vasarā vēl vienu darbinieku bez zirga (t.s. otrinieks). Steidzamiem ārkārtas darbiem jeb "liecībām" muižās rīkoja talkas. XVIII gs. ieviesa riežas un klaušu apjomu reglamentēja muižu tiesībās. Pēc zemnieku brīvlaišanas Kurzemes un Vidzemes guberņās iestājās t.s. "klaušu laiki", kad klaušu apmēru palielināja aptuveni 2 reizes. XIX gs. vidū sākās pāreja uz algotu darbu. Galīgi klaušas ar likumu atcēla Latgalē 1863. gadā, Kurzemē - 1867. gadā, Vidzemē - 1868. gadā.

Skat. arī: šķūtis, komutācija

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 206. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Klišāns V. Livonijas zemnieki. Dzimtbūšanas izcelšanās.