Atšķirības starp "Uzture" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Uzture''' (kr. ''кормление'') jeb '''uztures sistēma''' (kr. ''система кормления'') - | + | '''Uzture''' (kr. ''кормление, кормля'') jeb '''uztures sistēma''' (kr. ''система кормления'') - varas pārstāvju uzturēšana uz vietējo iedzīvotāju rēķina, atalgojuma sistēma [[Senā Krievzeme|Krievzemē]] un [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] IX-XVI gs. Uz 1-2 gadiem uz pilsētām un pagastiem nosūtītie [[Vietvaldis|vietvalži]], [[Bajārs|bajāri]], [[pagastnieki]] u.c. amatpersonas, kas sprieda tiesu, veica vietējās pārvaldes administratīvās un policejiskās funkcijas, iekasēja nodokļus un veica citus zemes kunga uzdevumus, par savu kalpošanu ievāca no vietējiem iedzīvotājiem "uzturi" (''корм'') - naudu un pārtiku. Lai novērstu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, [[Kņazs|kņazi]] centās reglamentēt savu dienesta ļaužu ienākumus, nosakot katram tā ''uztures'' lielumu īpašos "uztures [[Diploms|diplomos]]" (''уставные грамоты''). XVI gs. vidū (1555.-1556.) šo atalgojuma sistēmu likvidēja ar [[Cars|cara]] Joanna IV ukazu "Cara lēmums par uzturi un dienestiem" (''Приговор царский о кормлениях и о службах'', 1555.-1556.), un tās vietā pamazām stājās vietējās pašpārvaldes iestādes: [[gubas iestāde]] un [[zemste]]s iestādes. Savukārt ''uzture'' tika iekļauta pastāvīgo nodokļu sistēmā kā valsts kases nodoklis. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| − | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 146. lpp. | + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 146., 208. lpp. |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 5. jūnijs, plkst. 07.32
Uzture (kr. кормление, кормля) jeb uztures sistēma (kr. система кормления) - varas pārstāvju uzturēšana uz vietējo iedzīvotāju rēķina, atalgojuma sistēma Krievzemē un Maskavas caristē IX-XVI gs. Uz 1-2 gadiem uz pilsētām un pagastiem nosūtītie vietvalži, bajāri, pagastnieki u.c. amatpersonas, kas sprieda tiesu, veica vietējās pārvaldes administratīvās un policejiskās funkcijas, iekasēja nodokļus un veica citus zemes kunga uzdevumus, par savu kalpošanu ievāca no vietējiem iedzīvotājiem "uzturi" (корм) - naudu un pārtiku. Lai novērstu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kņazi centās reglamentēt savu dienesta ļaužu ienākumus, nosakot katram tā uztures lielumu īpašos "uztures diplomos" (уставные грамоты). XVI gs. vidū (1555.-1556.) šo atalgojuma sistēmu likvidēja ar cara Joanna IV ukazu "Cara lēmums par uzturi un dienestiem" (Приговор царский о кормлениях и о службах, 1555.-1556.), un tās vietā pamazām stājās vietējās pašpārvaldes iestādes: gubas iestāde un zemstes iestādes. Savukārt uzture tika iekļauta pastāvīgo nodokļu sistēmā kā valsts kases nodoklis.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 146., 208. lpp.
