Atšķirības starp "Ketlers Gothards III" versijām

Versija, kas saglabāta 2012. gada 1. jūlijs, plkst. 12.23

Gothards

Valda	05.03.1562.-17.05.1587.
Sieva	Anna no Meklenburgas
Bērni	Anna (1571.-1617.) dēls (?) dēls (?) Sigismunds Alberts (1567.-1569.) Fridrihs (1569.-1642.) Vilhelms (1574.-1640.) Elizabete
dinastija	Ketleru dinastija
Tēvs	Gothards Ketlers cu Melrihs
Māte	Sofija
Dzimis	1517. gada 2. februārī
Miris	1587. gada 17. maijā

Gothards Ketlers (Gotthard von Kettler^[1], 1517.-1587.) - pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs, Vidzemes gubernators un karaļa vietvaldis^[2], Ketleru dinastijas aizsācējs. Titulatūra: "Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā" (in Liefland zu Curland und Semgallen Herzog).

Dzimis 1517. gadā Vestfālenes sīkmuižnieku (vc. Niederadel) ģimenē, kur bija devītais Gotharda Ketlera cu Melriha un Sofijas fon Neselrodes bērns. 1537. gadā iestājies Livonijas ordenī. 1558. gada 9. jūlijā Vilandes komturu Gothardu Ketleru ievēlēja par mestra koadjūtoru. 1559. gadā ievēlēts par ordeņa mestru. Kā pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers 1561. gada 28. novembrī Viļņā ar Lietuvas lielkņazu Sigismundu Augustu noslēdza t.s. padošanās līgumus: Livonijas ordeņa mestrs no saviem amatiem atteicās, bet Livonijas ordenis tika sekularizēts, teritorija sadalīta starp Lietuvas lielkņazisti un Zviedrijas karalisti. Par to viņš saņēma lēņa tiesības uz daļu (visas neizlēņotās ordeņa zemes kļuva par hercoga domēnu) no agrākajām Livonijas ordeņa zemēm Kurzemē un Zemgalē (kas nu piederēja Lietuvas lielkņazam), kā arī hercoga titulu sev un saviem pēcnācējiem (līdz 1566. g. palikdams vēl arī par Vidzemes pārvaldnieku). 1561. gadā Gothards Ketlers pāriet luterticībā un ar likumu aizliedz Romas katoļu Baznīcas darbību Kurzemē, konfiscējot Baznīcas īpašumus, protestantiem pārņemot un izpostot katoļu dievnamus, uzsākot katoļu vajāšanu (to atcēla tikai 1617. gadā). 1562. gada 5. martā Rīgā padošanās akts tika izpildīts, ordeņa Rīgas pils kapitula zālē nododot Lietuvas pārstāvim kņazam Radzivilam ordeņa regālijas un saņemtot hercoga kroni.

Saņēmis hercogisti kā lēni, Gothards Ketlers bija pakļāvies Lietuvas lielkņazistei, bet pēc 1569. gada, kad Lietuva un Polija apvienojās, hercogam bija jāatzīst arī Polijas augstākā vara. Pēc līguma noteikumiem, hercogu titulu mantoja Ketleru dzimtas vīriešu kārtas pēcnācēji. Hercogam kā vasalim bija jāpiedalās Žečpospoļitas karaļa rīkotajos karagājienos ar 300 jātniekiem. 1566. gada 11. martā aprecējās ar Meklenburgas hercoga Albrehta VII (Albrecht VII, Herzog zu Mecklenburg-Güstrow) meitu Annu (Prinzessin Anna von Mecklenburg-Güstrow, 1533.-1602.). 1564. gadā Žečpospoļitas karalis Sigismunds Augusts piešķīra Gothardam Ketleram ģerboni (skat. Ketleru dzimtas ģerbonis) un hercoga titulu.

Precīzs miršanas datums nav zināms. Saskaņā ar vispārpieņemtām ziņām, kuru avots ir vairākkārt publicētā Zalomona Heninga (Salomon Henning, 1528.–1589.) hronika (pirmizdevumi 1590., 1594. g.), Gothards miris 1587. gada 17. maijā, taču pēdējais Gotharda pašrocīgi parakstītais dokuments ir datēts ar 20. maiju, savukārt viņa dēla hercoga Frīdriha dokumentos par tēva nāvi norādīts vien bēru datums – 2. jūlijs.

Attēlu galerija

Atsauces un skaidrojumi

Avoti un literatūra par šo tēmu

• Hercoga Gotharda testaments. Jelgavas pilī, 1573. g. 7. decembrī. Pergaments. - Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 1100. f., 13. apr., 726. l.

Resursi internetā par šo tēmu

• Kettler Gotthard - Allgemeine deutsche Biographie, Band 15 - Duncker & Humblot, Leipzig 1882, S. 680.
• Biography Gotthard Kettler, 1517-1587, 1st Duke of Courland, from Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon, in German
• Baltasara Rusova hronikas sadaļa, kas vēsta par Gothardu Ketleru

• The Coins of Gotthard Kettler, 1561-1587