Atšķirības starp "Latviešu zemnieku savienība" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Latviešu zemnieku savienība''' - skaitliski lielākā un ietekmīgākā [[Pilsonība|pilsoniskā]] [[Politiskā partija|politiskā partija]] Latvijas Republikā laikā no 1917. līdz 1934. gadam. Partijas sociālā bāze pamatā bija lielsaimnieki, kopējais biedru skaits variēja no 30 līdz 40 000. | '''Latviešu zemnieku savienība''' - skaitliski lielākā un ietekmīgākā [[Pilsonība|pilsoniskā]] [[Politiskā partija|politiskā partija]] Latvijas Republikā laikā no 1917. līdz 1934. gadam. Partijas sociālā bāze pamatā bija lielsaimnieki, kopējais biedru skaits variēja no 30 līdz 40 000. | ||
| − | Dibināta 1917. gada 11.(24.) maijā Valkā, Vidzemes lauksaimniecības biedrību pārstāvju kongresā (216 kooperatīvu pārstāvji) kā šo komercuzņēmumu politiskā pārstāvniecība (ideju par partijas dibināšanu ierosināja jau martā [[Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrība]]s, [[Kooperatīvo biedrību centrālā savienība “Konzums”|kooperatīvu savienība "Konzums"]] un laikraksta "Līdums" pārstāvju grupa). Augstākā vadība bija kongress, kas sanāca reizi gadā, kongress ievēlēja Centrālo padomi (18 loc.), Centrālo valdi (7 loc.) un revīzijas komisiju. Dibināšanas sapulce par Centrālās valdes priekšsēdētāju ievēlēja [[Krievijas Pagaidu valdība]]s [[Vidzemes guberņa]]s komisāru [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmani]]. Partijas nodaļas bija sadalītas 33 rajonos ar rajonu padomēm un valdēm vadībā. Programmas pamatā bija prasība par [[muiža|muižu]] saimniecību ikvidēšanu un to zemes konfiskāciju vēlākai pārdalei. | + | Dibināta 1917. gada 11.(24.) maijā Valkā, Vidzemes lauksaimniecības biedrību pārstāvju kongresā (216 kooperatīvu pārstāvji) kā šo komercuzņēmumu politiskā pārstāvniecība (ideju par partijas dibināšanu ierosināja jau martā [[Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrība]]s, [[Kooperatīvo biedrību centrālā savienība “Konzums”|kooperatīvu savienība "Konzums"]] un laikraksta "Līdums" pārstāvju grupa). Augstākā vadība bija kongress, kas sanāca reizi gadā, kongress ievēlēja Centrālo padomi (18 loc.), Centrālo valdi (7 loc.) un revīzijas komisiju. Dibināšanas sapulce par Centrālās valdes priekšsēdētāju ievēlēja [[Krievijas Pagaidu valdība]]s [[Vidzemes guberņa]]s komisāru [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmani]]. Partijas nodaļas bija sadalītas 33 rajonos ar rajonu padomēm un valdēm vadībā. Programmas pamatā bija prasība par [[muiža|muižu]] saimniecību ikvidēšanu un to zemes konfiskāciju vēlākai pārdalei, par Latviju kā autonomu valsts vienību (provinci) Krievijas tautu federatīvajā republikā. |
| + | |||
| + | 20.08.(02.09.)1917. partija piedalījās [[Vidzemes Zemes padome]]s vēlēšanās (36% balsu), 11.1917. piedalījās [[Krievijas Satversmes sapulce]]s vēlēšanās (23% balsu), aktīvi piedalījās vietējo pašvaldību institūciju ([[padpomes]]) vēlēšanās. 17.(30.)11.1917. iestājās [[Latviešu Pagaidu Nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālajā padomē]] (LPNP), 1918. gada septembrī bija vieni no t.s. [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskais bloka]] kā alternatīvas LPNP dibinātājiem. 15.11.1918. gadā partija pieņēma lēmumu par suverēnas Latvijas valsts dibināšanas nepieciešamību. | ||
1918. gada novembrī bija vieni no [[Latvijas Tautas padome]]s dibinātājiem, bet viens no partijas līderiem Ulmanis 1918. gada 18. novembrī tika ievēlēts par [[Latvijas Pagaidu valdība]]s ministru prezidentu. | 1918. gada novembrī bija vieni no [[Latvijas Tautas padome]]s dibinātājiem, bet viens no partijas līderiem Ulmanis 1918. gada 18. novembrī tika ievēlēts par [[Latvijas Pagaidu valdība]]s ministru prezidentu. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 23. februāris, plkst. 06.38
Latviešu zemnieku savienība - skaitliski lielākā un ietekmīgākā pilsoniskā politiskā partija Latvijas Republikā laikā no 1917. līdz 1934. gadam. Partijas sociālā bāze pamatā bija lielsaimnieki, kopējais biedru skaits variēja no 30 līdz 40 000.
Dibināta 1917. gada 11.(24.) maijā Valkā, Vidzemes lauksaimniecības biedrību pārstāvju kongresā (216 kooperatīvu pārstāvji) kā šo komercuzņēmumu politiskā pārstāvniecība (ideju par partijas dibināšanu ierosināja jau martā Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrības, kooperatīvu savienība "Konzums" un laikraksta "Līdums" pārstāvju grupa). Augstākā vadība bija kongress, kas sanāca reizi gadā, kongress ievēlēja Centrālo padomi (18 loc.), Centrālo valdi (7 loc.) un revīzijas komisiju. Dibināšanas sapulce par Centrālās valdes priekšsēdētāju ievēlēja Krievijas Pagaidu valdības Vidzemes guberņas komisāru K.Ulmani. Partijas nodaļas bija sadalītas 33 rajonos ar rajonu padomēm un valdēm vadībā. Programmas pamatā bija prasība par muižu saimniecību ikvidēšanu un to zemes konfiskāciju vēlākai pārdalei, par Latviju kā autonomu valsts vienību (provinci) Krievijas tautu federatīvajā republikā.
20.08.(02.09.)1917. partija piedalījās Vidzemes Zemes padomes vēlēšanās (36% balsu), 11.1917. piedalījās Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanās (23% balsu), aktīvi piedalījās vietējo pašvaldību institūciju (padpomes) vēlēšanās. 17.(30.)11.1917. iestājās Latviešu pagaidu nacionālajā padomē (LPNP), 1918. gada septembrī bija vieni no t.s. Demokrātiskais bloka kā alternatīvas LPNP dibinātājiem. 15.11.1918. gadā partija pieņēma lēmumu par suverēnas Latvijas valsts dibināšanas nepieciešamību.
1918. gada novembrī bija vieni no Latvijas Tautas padomes dibinātājiem, bet viens no partijas līderiem Ulmanis 1918. gada 18. novembrī tika ievēlēts par Latvijas Pagaidu valdības ministru prezidentu.
Likvidēta 1934. gadā pēc Ulmaņa apvērsuma līdz ar visām citām politiskajām partijām Latvijā.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 174.-175. lpp. ISBN 9984-00-395-7
