Atšķirības starp "Livonijas ordenis" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 35. rindiņa: | 35. rindiņa: | ||
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Deutsche_orden_1231-1411.jpg|200px]] | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Deutsche_orden_1231-1411.jpg|200px]] | ||
|} | |} | ||
| − | '''Svētās Jeruzalemes Marijas Teitoņu Nama Ordenis Livonijā''' (lat. ''Fratres de Domo Sanctae Mariae Theutonicorum Jerusalemitana per Livoniam''), literatūrā saīsināti dēvēts par '''Livonijas ordeni''' - [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordeņa]] valdījumi jeb province (lielkomturija) [[Livonija|Livonijā]], kas izveidojās pēc [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] sagrāves [[Saules kauja|kaujā pie Saules]] 1236. gadā un tā atlieku inkorporēšanas Teitoņu ordenī. Lielmestrs iecēla jaunu Livonijas landmestru, kurš pārņēma vadību bijušajās zobenbrāļu zemēs. Līdz ar Teitoņu ordeņa izjukšanu 1525. gada 8. aprīlī, '''Livonijas ordenis''' kļuva par suverenu valsti. Līdz XVI gs. Ordenī skaitījās apm. 400-500 pilntiesīgu brāļu bruņinieku, bet XVI gs. vidū vairs tikai 120-150. Bez tiem bija arī daudz garīdznieku un t.s. pusbrāļu (seržantu, amatnieku un kalpotāju). Ieskaitot arī vasaļus, viss Ordeņa karaspēks XV gs. bija apm. 4000 vīru liels. No XIV gs. beigām kara gadījumā arvien vairāk līga algotņus, t.s. [[Landsknehti|landsknehtus]]. [[Livonijas karš (1558.-1583.)|Livonijas kara]] beigu posmā, pēc sakāves [[Ērģemes kauja. (02.08.1560.)|Ērģemes kaujā]] Livonijas | + | '''Svētās Jeruzalemes Marijas Teitoņu Nama Ordenis Livonijā''' (lat. ''Fratres de Domo Sanctae Mariae Theutonicorum Jerusalemitana per Livoniam''), literatūrā saīsināti dēvēts par '''Livonijas ordeni''' - [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordeņa]] valdījumi jeb province (lielkomturija) [[Livonija|Livonijā]], kas izveidojās pēc [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] sagrāves [[Saules kauja|kaujā pie Saules]] 1236. gadā un tā atlieku inkorporēšanas Teitoņu ordenī. Lielmestrs iecēla jaunu Livonijas landmestru, kurš pārņēma vadību bijušajās zobenbrāļu zemēs. Līdz ar Teitoņu ordeņa izjukšanu 1525. gada 8. aprīlī, '''Livonijas ordenis''' kļuva par suverenu valsti. Līdz XVI gs. Ordenī skaitījās apm. 400-500 pilntiesīgu brāļu bruņinieku, bet XVI gs. vidū vairs tikai 120-150. Bez tiem bija arī daudz garīdznieku un t.s. pusbrāļu (seržantu, amatnieku un kalpotāju). Ieskaitot arī vasaļus, viss Ordeņa karaspēks XV gs. bija apm. 4000 vīru liels. No XIV gs. beigām kara gadījumā arvien vairāk līga algotņus, t.s. [[Landsknehti|landsknehtus]]. [[Livonijas karš (1558.-1583.)|Livonijas kara]] beigu posmā, pēc sakāves [[Ērģemes kauja. (02.08.1560.)|Ērģemes kaujā]] Livonijas ordenis pilnīgi saira un tika likvidēts, tā teritoriju savā starpā sadalot [[Lietuvas lielkņaziste]]i un Zviedijas karalistei. Ordeņa pēdējais landmestrs [[Gothards Ketlers]] kopā ar lielu daļu ordeņa brāļiem pārgāja luterticībā un kļuva par [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s pirmo [[Hercogs|hercogu]], saņemot titulu un zemes [[Lēnis|lēnī]] no to jaunā īpašnieka, Lietuvas lielkņaza. Livonijas ordenis pārstāja pastāvēt kā valstisks veidojums. |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 6. novembris, plkst. 14.12
| 200px | |
| pastāv | 08.04.1525.-25.03.1562. |
| ģenerālkapituls | Vendenē (Cēsīs) |
| devīze | ... |
| tērps | balta mantija ar sarkanu krustu |
| sizereni |
|
| hierarhija |
|
| |
Svētās Jeruzalemes Marijas Teitoņu Nama Ordenis Livonijā (lat. Fratres de Domo Sanctae Mariae Theutonicorum Jerusalemitana per Livoniam), literatūrā saīsināti dēvēts par Livonijas ordeni - Teitoņu ordeņa valdījumi jeb province (lielkomturija) Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves kaujā pie Saules 1236. gadā un tā atlieku inkorporēšanas Teitoņu ordenī. Lielmestrs iecēla jaunu Livonijas landmestru, kurš pārņēma vadību bijušajās zobenbrāļu zemēs. Līdz ar Teitoņu ordeņa izjukšanu 1525. gada 8. aprīlī, Livonijas ordenis kļuva par suverenu valsti. Līdz XVI gs. Ordenī skaitījās apm. 400-500 pilntiesīgu brāļu bruņinieku, bet XVI gs. vidū vairs tikai 120-150. Bez tiem bija arī daudz garīdznieku un t.s. pusbrāļu (seržantu, amatnieku un kalpotāju). Ieskaitot arī vasaļus, viss Ordeņa karaspēks XV gs. bija apm. 4000 vīru liels. No XIV gs. beigām kara gadījumā arvien vairāk līga algotņus, t.s. landsknehtus. Livonijas kara beigu posmā, pēc sakāves Ērģemes kaujā Livonijas ordenis pilnīgi saira un tika likvidēts, tā teritoriju savā starpā sadalot Lietuvas lielkņazistei un Zviedijas karalistei. Ordeņa pēdējais landmestrs Gothards Ketlers kopā ar lielu daļu ordeņa brāļiem pārgāja luterticībā un kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogistes pirmo hercogu, saņemot titulu un zemes lēnī no to jaunā īpašnieka, Lietuvas lielkņaza. Livonijas ordenis pārstāja pastāvēt kā valstisks veidojums.
