Atšķirības starp "Livonija" versijām
No ''Vēsture''
m (→Literatūra par šo tēmu) |
m |
||
| 17. rindiņa: | 17. rindiņa: | ||
|} | |} | ||
[[Attēls:Livonia_J_Portantio.JPG|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Livonia_J_Portantio.JPG|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''Livonija''' (lat. ''Livonia'', vāc. ''Livland'', angl. ''Livonia'', pol. ''Inflanty'', kr. ''Ливония, Лифландия''), '''Sv.Marijas zeme''' (lat. ''Terra Mariana'') - XIII-XVII gs. lietots apzīmējums ģeogrāfiskajam reģionam un | + | '''Livonija''' (lat. ''Livonia'', vāc. ''Livland'', angl. ''Livonia'', pol. ''Inflanty'', kr. ''Ливония, Лифландия''), '''Sv.Marijas zeme''' (lat. ''Terra Mariana'') - XIII-XVII gs. lietots apzīmējums ģeogrāfiskajam reģionam Baltijas jūras austrumu krastā un tajā esošajām zemēm (valstīm), kuras savstarpēji saistīja virkne sadarbības līgumu. Aptuveni atbilst mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijai (vēlajos viduslaikos - Kurzeme, Zemgale, Latgale, Vidzeme un Dienvidigaunija). Kopš 1225. gada Sv. Romas Impērijas [[marka]]. Pirmo mums zināmo Livonijas karti sastādīja Antverpenē astronoms un matemātiķis Jans Portancijs ap 1570. gadu un tā publicēta Ortēlija un Merkatora atlantos. Zemju savstarpējo attiecību kā arī [[bruņniecība]]s vai pilsētu savstarpējo strīdu risināšanai, saimniecisko attiecību kārtošanai, kā arī kopīgas ārpolitikas saskaņošanai ap 1420. gadu sāka sasaukt [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāgu]].<ref>Tas kalpoja par iemeslu XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviestajam apzīmējumam "Livonijas konfederācija" - ko nu jau vairs nelieto kā aplamu, jo šai savienībai nepiemita [[konfederācija]]s pazīmes. Kā līdzīgs piemērs var kalpot [[Hanzas savienība]], kurā dalībpilsētas bieži saskaņoja kopīgu politiku, bet kas nebūt nebija valstists veidojums.</ref> |
Politiski par Livoniju dēvēja reģionā esošo valstisku veidojumu kopumu: | Politiski par Livoniju dēvēja reģionā esošo valstisku veidojumu kopumu: | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 5. aprīlis, plkst. 10.34
| sizereni | |
| zemes |
Livonija (lat. Livonia, vāc. Livland, angl. Livonia, pol. Inflanty, kr. Ливония, Лифландия), Sv.Marijas zeme (lat. Terra Mariana) - XIII-XVII gs. lietots apzīmējums ģeogrāfiskajam reģionam Baltijas jūras austrumu krastā un tajā esošajām zemēm (valstīm), kuras savstarpēji saistīja virkne sadarbības līgumu. Aptuveni atbilst mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijai (vēlajos viduslaikos - Kurzeme, Zemgale, Latgale, Vidzeme un Dienvidigaunija). Kopš 1225. gada Sv. Romas Impērijas marka. Pirmo mums zināmo Livonijas karti sastādīja Antverpenē astronoms un matemātiķis Jans Portancijs ap 1570. gadu un tā publicēta Ortēlija un Merkatora atlantos. Zemju savstarpējo attiecību kā arī bruņniecības vai pilsētu savstarpējo strīdu risināšanai, saimniecisko attiecību kārtošanai, kā arī kopīgas ārpolitikas saskaņošanai ap 1420. gadu sāka sasaukt Livonijas landtāgu.[1]
Politiski par Livoniju dēvēja reģionā esošo valstisku veidojumu kopumu:
- Zobenbrāļu ordenis (kuru secīgi pārņēma Teitoņu ordenis un pēc tam Livonijas ordenis);
- Rēveles bīskapija;
- Rīgas arhibīskapija (pirms tam Livonijas bīskapija, Ikšķiles bīskapija, Rīgas bīskapija) un tai pakļautās:
kā arī klosteri un pilsētas (piem. Rīga, Tērbata, Rēvele, Daugavgrīvas klosteris) ar savām teritorijām un pārvaldi.
Jaunajos laikos nosaukumu "Livonija" no aprites izspiež zemju politiskie apzīmējumi, piemēram, "Kurzemes un Zemgales hercogiste", "Pārdaugavas hercogiste", "Inflantija", "Baltijas guberņas", "Baltija" u.c., XIX-XX gs. mijā vācu valodā par "Livoniju" dēvējot vairs tikai Vidzemi.
Skat. arī: Livonijas hronikas, Zemnieku tiesības, Senākās bruņinieku tiesības
Satura rādītājs
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Tas kalpoja par iemeslu XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviestajam apzīmējumam "Livonijas konfederācija" - ko nu jau vairs nelieto kā aplamu, jo šai savienībai nepiemita konfederācijas pazīmes. Kā līdzīgs piemērs var kalpot Hanzas savienība, kurā dalībpilsētas bieži saskaņoja kopīgu politiku, bet kas nebūt nebija valstists veidojums.
Livonija 1562. g.
Livonija 1601. g.
Zviedrijas Livonija
XIX gs.
XX gs. sākums
Literatūra par šo tēmu
- Zeids T. Senākie rakstiskie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. – Zvaigzne: Rīga, 1992.
- Zeids T. Feodālisms Livonijā. - LVI paraugtipogrāfija: Rīga, 1951
- Ābers B. Komendācijas forma Rīgas bīskapa un virsbīskapa valstī. - Valters un Rapa: Rīga, 1939.
- Dunsdorfs E. Latvijas vēsture (1500–1600). - Daugava, 1964.
- Grīnbergs, G. Livonijas vidējo bruņinieku tiesību krimināltiesiskās normas / Atsevišķs novilkums no Tieslietu Ministrijas Vēstneša, 1940., Nr.1.
- Švābe A. Kuršu līgumi. - Rīga, 1936.
- Švābe A. Limbažu brīvības grāmata. - Valters un Rapa: Rīga, 1939.
- Ķīmija Livonijā (1200-1561). / I.Grosvalds, U.Alksnis, A.Zalsters, I.Meirovics. // Rīgas Tehniskās Universitātes zin. raksti. 8.sēr., Humanitārās un sociālās zinātnes. - ISSN 1407-9291. - 7.sēj. (2005), 9.-21.lpp.
- Livonijas piļu attēli no marķīza Pauluči albuma. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2008. – 319 lpp.
- Aleksandrs Ivanovs, Anatolijs Kuzņecovs. Senākie līgumi ar Smoļensku Latvijas Valsts vēstures arhīvā: datēšanas un atribūcijas jautājumi. // Latvijas arhīvi. 2006. Nr.2. 51.-119. lpp. ISSN 1407-2270
- Franciska no Moliano izmeklēšanas protokols 1312. gadā. Liecinieku nopratināšana par notikumiem Livonijā 13.-14. gadsimta mijā. / Mugurēvičs, Ēvalds (tulk.) - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2010. 455 lpp.
- Caune Andris, Ose Ieva. Latvijas viduslaiku mūra baznīcas. 12. gs. beigas - 16. gs. sākums. Enciklopēdija. - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2010. 511 lpp.
- Latvijas viduslaiku pilis. VII. Pētījumi un avoti par Livonijas ordeņpilīm. / Ose, Ieva (sast.) - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2011. 543 lpp.
- Eihmane Eva. Rīgas arhibīskapa un Vācu ordeņa cīņas par varu viduslaiku Livonijā. - LU Akadēmiskais apgāds: Rīga, 2012. 124 lpp.
- Christian Kelch. Liefländische Historia, oder kurtze Beschreibung der Denkwürdigsten Kriegs- und Friedens-Geschichte Esth- Lief- und Lettlandes...» - Revel, 1695
- Bulmering, A. Die Verfassung der Stadt Riga im ersten Jahrhundert der Stadt. - Duncker und Humbolt: Leipzig, 1989
- Bulmering, A. Der Ursprung der Stadtverfassung Rigas. - Duncker und Humbolt: Leipzig, 1894
- Bunge, Fr. G. Altlivlands Rechtsbücher. - Leipzig, 1879
- Transehe-Roseneck. A. Zur Geschichte des Lehnwesens in Livland. - Riga, 1909
- Atlas von hiefland oder von den beiden Gouvernementern u. Herzogthumern hief- und Ehstland und den Provinz Oesel. Entwormen nach geometrischen Vermessungen, den neusten astronomischen Beobachtungen und nach faeltiger Untersuchung und Kenntnis der Gehenden. - J.F.Hartknoch: Riga-Leipzig, 1798
- Hermann von Bruiningk, Nicolaus Busch. Livländische Güterurkunden: Aus Den Jahren 1207 Bis 1500... - Nabu Press, 2002, 862 S. ISBN 9781273758119
- Hermann von Bruiningk. Livländische Rückschau: Zur Abwehr Gegen "livlandische Rückblicke."... - Nabu Press, 2012, 234 S. ISBN 9781274075291
Resursi internetā par šo tēmu
- Livonija - historia.lv
- Livonijas perioda (XIII gs.–1561. g.) arhīva kolekcijas un fondi
- Terra Mariana - Livonijas vēsturei veltīts portāls
- Senās Latvijas vēstures avoti. 2. burtnīca (1238.-1256.) - Latvijas vēstures institūta apg.: Rīga, 1940 (.pdf)
- Klišāns V. Bruņniecības, muižniecības un muižu izcelšanās Livonijā.
- Zeme, vara un reliģija viduslaikos un jaunajos laikos Baltijas jūras reģionā. // LU Raksti. 725. sēj. (.pdf)
- Inflanty - A European Informational Website
- Uldis Balodis. Livonian History
- The coin of Baltic Countries
- Livland 1198-1260
- Misāns I. Deutsche und ihre Nachbarn in den Hansestädten des östlichen Ostseeraums (.pdf)
- Heinz von Zur Mühlen. Baltisches historisches Ortslexikon
- Geschichtsquellen zur Geschichte von Livland, Estland und Kurland
- Geschichte Liv-, Est- und Kurlands von der „Aussegelung“ des Landes bis zur Einverleibung in das russische Reich, Band II.
