Atšķirības starp "Hercogs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (9 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Hercogs''' ( | + | '''Hercogs''' (fr. ''duc'', angl. ''duke'', it. ''duca'', sp. ''duque'', vc. ''Herzog'', kr. ''герцог'') – sākotnēji, Eiropas [[vadonība]]s sabiedrībā tautas sapulcē vēlēts [[karadraudze]]s vadonis (lat. ''dux''), vēlāk [[cilts]] vadonis, kas savu statusu manto; viens no augstākajiem [[aristokrātija]]s tituliem Rietumeiropā: vai nu suverēns [[monarhs]], hercogistes valdnieks vai arī tiešs karaļa/imperatora vasalis, pēc ranga starp [[Kūrfirsts|kūrfirstu]] un [[Firsts|firstu]]. Anglijā hercogi pielīdzināti otrās pakāpes [[Princis|prinčiem]], kas rangā ir zemāki tikai par karaliskajā dinastijā dzimušiem "asins prinčiem" (''Prince Sang Royal''), bet augstāk esoši par [[Marķīzs|marķīziem]]. |
| − | + | '''[[Titulatūra]]''': | |
| + | * Anglijas karalistē: "Viņa Augstdzimusī Žēlastība" (angl. ''His Grace The Most Noble Duke''). | ||
| + | * Vācu zemēs: "Viņa/Viņas Gaišība" (''Seine/Ihre Durchlaucht''), bet no 1844. gada - "Viņa/Viņas Augstība“ (''Seine/Ihre Hoheit''). | ||
| + | * Spānijas karalistē hercogi un karalistes [[Grands|grandi]] tika dēvēti par "izcilajiem senjoriem“ (''El Excelentísimo Señor''). | ||
| + | * Itālijas zemēs suverēnie hercogi bija "viņa augstība“ (''Sua Altezza'') kopš 1630. gada. | ||
| + | * Krievijas impērijā: "Spožība" (kr. ''Сиятельство'') | ||
| − | == Literatūra == | + | Skat. arī: [[erchercogs]], [[lielhercogs]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 14., 83., 96. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 14., 83., 96. lpp. | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
| − | |||
| − | |||
[[Kategorija:Tituli un amati]] | [[Kategorija:Tituli un amati]] | ||
Pašreizējā versija, 2014. gada 8. jūlijs, plkst. 09.24
Hercogs (fr. duc, angl. duke, it. duca, sp. duque, vc. Herzog, kr. герцог) – sākotnēji, Eiropas vadonības sabiedrībā tautas sapulcē vēlēts karadraudzes vadonis (lat. dux), vēlāk cilts vadonis, kas savu statusu manto; viens no augstākajiem aristokrātijas tituliem Rietumeiropā: vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī tiešs karaļa/imperatora vasalis, pēc ranga starp kūrfirstu un firstu. Anglijā hercogi pielīdzināti otrās pakāpes prinčiem, kas rangā ir zemāki tikai par karaliskajā dinastijā dzimušiem "asins prinčiem" (Prince Sang Royal), bet augstāk esoši par marķīziem.
- Anglijas karalistē: "Viņa Augstdzimusī Žēlastība" (angl. His Grace The Most Noble Duke).
- Vācu zemēs: "Viņa/Viņas Gaišība" (Seine/Ihre Durchlaucht), bet no 1844. gada - "Viņa/Viņas Augstība“ (Seine/Ihre Hoheit).
- Spānijas karalistē hercogi un karalistes grandi tika dēvēti par "izcilajiem senjoriem“ (El Excelentísimo Señor).
- Itālijas zemēs suverēnie hercogi bija "viņa augstība“ (Sua Altezza) kopš 1630. gada.
- Krievijas impērijā: "Spožība" (kr. Сиятельство)
Skat. arī: erchercogs, lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogiste
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 14., 83., 96. lpp.
