Atšķirības starp "Hans" versijām

'''Hans''' (tat. ''kan, kaan, khān''; ķīn. 大汗 - ''kho-han'') – [[Tjurki|tjurku]] tautu [[Valdnieks|valdnieka]] tituls (no senkor. ''gan'' - dzimtas vadonis<ref>Викторова Л.Л. Монголы: Происхождение народа и истоки культуры. - Москва, 1980., C. 128.</ref>). Sākotnēji [[cilts]] vēlēts vadonis. Sieviešu dzimtē '''hanuma''' (''hanum''). Pēc X gs. titulu sāk mantot, taču gadījumā, ja hans nespēja pildīt savas funkcijas, aristokrātijas sapulce to varēja atcelt, ievēlot par ''hanu'' piemērotāku kandidatūru. Ķīniešu avotos tituls sastopams kopš III gs., kad kā ''hans'' titulējās 67. tobatu (mūsdienu Mongolijas ziemeļos) valdnieks Linhans. Ap 312. gadu minēts cits valdnieks, Ilihans. Arī vairāki [[Žuaņžuaņi|žuaņžuaņu]] valdnieki - piemēram, 285. gadā nogalinātais Hotohans, - titulējās kā ''hani''. Eiropieši opirmo reizi sastapās ar titulu ''hans'' līdz ar [[Seldžuki|seldžuku]] iekarojumiem [[Mazāzija|Mazāzijā]] XI gs., bet pēc tam, kontaktos ar [[Juaņu impērija]]s [[Zelta orda]]s un [[Ilhanu orda]]s valdniekiem. Pēc XIV gs. Centrālāzijā tituls varēja piederēt tikai ''tore'' – tiešam [[Čingishans|Čingishana]] pēctecim. Pēc Juaņu impērijas sabrukuma titulu ''hans'', lai uzsvērtu saistību ar kādreizējo mongoļu varenību, sāka lietot daudzās zemēs. Piemēram [[Persija|Persijā]] kā monarhu tituls ''[[ilhans]]'', ''[[tarhans]]'' kā lielo vasaļu tituls,vēlāk ''hans'' kā augstāko amatpersonu tituls (piemēram, Aizkaukāza provinču pārvaldnieki bija ''hani'': Karabahas hans, Šekinas hans, Nahičevanas hans u.c.). Osmaņu [[Sultāns|sultāni]] [[Bajazets I, sultāns|Bajazets I]] un [[Muhameds I, sultāns|Muhameds I]] kā papildu titulu lietoja arī ''hans'', savukārt [[Murads III, sultāns|Murads III]] 1575. gadā sāk lietot arī titulu "abu jūru [[Kagans|hakans]]". [[Senā Indija|Indijas]] [[mogoli|mogolu]] titulā bija arī "visugaišie hani, augstākie hakani".