Atšķirības starp "Mazāzija" versijām

Pašreizējā versija, 2016. gada 22. aprīlis, plkst. 09.32

Mazāzija (an. Asia Minor, vc. Kleinasien, fr. d'Asie Mineure, kr. Малая Азия; no lat. Asia minor, no sengr. Μικρά Ἀσία, Mikra Asia) jeb Anatolija (an. Anatolia, vc. Anatolien, fr. L’Anatolie, kr. Анатолия; no sengr. Ανατολία, Anatolía - "saullēkta") - Āzijas kontinenta pussala austrumos no Bosfora jūras šauruma (mūsdienu Turcijas teritorija), kuru no ziemeļiem apskalo Melnā jūra, no dienvidiem - Vidusjūra, no rietumiem - Egejas un Marmora jūras. Nosaukums "Anatolija" pirmo reizi parādās X gs. bizantiešu avotos. Nosaukums "Mazāzija" avotos pirmo reizi parādās Spānijas Orozija sarakstītajā Baznīcas vēsture (līdz 410. gadam). Pirms tam pussalu dēvēja Ἀσία ἡ ἐντὸς Ἄλυος (Herodots un Strabons) vai Ἀσία ἡ ἐντὸς τοῦ Ταύρου (Strabons) jeb Ἀσία ἡ ἐντὸς Ἄλυος καὶ τοῦ Ταύρου (Strabons). Garums no rietumiem uz austrumiem aptuveni 1000 km, platums (no ziemeļiem uz dienvidiem) svārstās 400-600 km. Dominē kalnains reljefs. Lielāko pussalas daļu aizņem Mazāzijas plakankalne, kas austrumos robežojas ar Armēnijas kalnieni. Mazāzijas plakankalnes iekšējā daļā izdala Anatolijas plakankalni, kuru ziemeļos ieskauj Ponta kalnu grēda, net dienvidos - Tauru kalnu grēda. Piekrastes joslā šauras zemienes ar Vidusjūras baseina augu valsti. Strabons mazāziju iedalīja 14 novados: Ponts (Melnās jūras piekraste līdz Galisai), Patlagonija (Melnās jūras piekraste no Galisas līdz Partēnijai), Bitīnija (piekraste no Partēnijas līdz Rindakai), Mizija (pussalas ziemeļrietumu stūris), Lidija (ar Jonijas [piekrasti), Karija (ar doriešu kolonijām), Likija, Pamtilija, Kilikija (pussalas galējā dienvidaustrumu piekraste), Pizidija, Frīģija, Galatija, Kapadokija, Likaonija un Izaurija. Senajos laikos importēja kviešus, miešus, sezamu, olīves, vīnu, kokmateriālus, safrānu, zeltu (ieguva Lidijā), sudrabu (ieguva Mizijā), dzelzi (ieguva Ponta kalnos), varu (ieguva Kapadokijā).

Skat. arī: agrārā saimniecība senajos laikos

Literatūra par šo tēmu

Volker Eid. Im Land des Ararat. Völker und Kulturen im Osten Anatoliens. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt, 2006

Resursi internetā par šo tēmu

Artikel „Anatolien - Die Wiege Europas“

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-[[Attēls:Mazazija.png‎‎|right|thumb|300px|Mazāzijas pussala]]
+{| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5"
-'''Mazāzija''' (no lat. ''Asia minor'', no sengr. ''Μικρά Ἀσία (Mikra Asia)'') jeb '''Anatolija''' (no sengr. ''Ανατολία (Anatolía)'' - "saullēkta") - Āzijas kontinenta pussala austrumos no Bosfora jūras šauruma (mūsdienu Turcijas teritorija), kuru no ziemeļiem apskalo Melnā jūra, no dienvidiem - Vidusjūra, no rietumiem - Egejas un Marmora jūras. Nosaukums "Anatolija" pirmo reizi parādās X gs. bizantiešu avotos. Nosaukums "Mazāzija" avotos pirmo reizi parādās Spānijas Orozija sarakstītajā ''Baznīcas vēsture līdz 410. gadam''. Pirms tam pussalu dēvēja  Άσια ή έντός ΄Άλυος ([[Herodots]] un [[Strabons]]), vai  Άσία ή έντός τού Ταύρον (Strabons) jeb Άσία ή έντός ΄Άλυος και τού Ταύρον (Strabons). Garums no rietumiem uz austrumiem aptuveni 1000 km, platums (no ziemeļiem uz dienvidiem) svārstās 400-600 km. Dominē kalnains reljefs. Lielāko pussalas daļu aizņem Mazāzijas plakankalne, kas austrumos robežojas ar Armēnijas kalnieni. Mazāzijas plakankalnes iekšējā daļā izdala Anatolijas plakankalni, kuru ziemeļos ieskauj Ponta kalnu grēda, net dienvidos - Tauru kalnu grēda. Piekrastes joslā šauras zemienes ar Vidusjūras baseina augu valsti. Strabons mazāziju iedalīja 14 novados: Ponts (Melnās jūras piekraste līdz Galisai), Patlagonija (Melnās jūras piekraste no Galisas līdz Partēnijai), Bitīnija (piekraste no Partēņijas līdz Rindakai), Mizija (pussalas ziemeļrietumu stūris), Lidija (ar Jonijas [piekrasti), Karija (ar doriešu kolonijām), Likija, Pamtilija, Kilikija (pussalas galējā dienvidaustrumu piekraste), Pizidija, Frīģija, Galatija, Kapadokija, Likaonija un Izaurija. Senajos laikos importēja kviešus, miešus, sezamu, olīves, vīnu, kokmateriālus, safrānu, zeltu (ieguva Lidijā), sudrabu (ieguva Mizijā), dzelzi (ieguva Ponta kalnos), varu (ieguva Kapadokijā).
+|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Mazāzija'''
+|-
+| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Mazazija.png|200px]]
+|-
+| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''valstis:'''
+| style="vertical-align: top; text-align: left;" |
+* [[Troja]]s polisa
+* [[Kusara]]s pilsētvalsts
+* [[Hetu valsts]]
+* [[Ahemenīdu lielvalsts]]
+* [[Maķedonijas lielvalsts]]
+* [[Romas impērija]]
+* [[Sasanīdu impērija]]
+* [[Bizantijas impērija]]
+* [[Latīņu impērija]]
+* [[Osmaņu impērija]]
+* [[Turcija]]
+|}
+'''Mazāzija''' (an. ''Asia Minor'', vc. ''Kleinasien'', fr. ''d'Asie Mineure'', kr. ''Малая Азия''; no lat. ''Asia minor'', no sengr. Μικρά Ἀσία, Mikra Asia) jeb '''Anatolija''' (an. ''Anatolia'', vc. ''Anatolien'', fr. ''L’Anatolie'', kr. ''Анатолия''; no sengr. Ανατολία, Anatolía - "saullēkta") - Āzijas kontinenta pussala austrumos no Bosfora jūras šauruma (mūsdienu Turcijas teritorija), kuru no ziemeļiem apskalo Melnā jūra, no dienvidiem - Vidusjūra, no rietumiem - Egejas un Marmora jūras. Nosaukums "Anatolija" pirmo reizi parādās X gs. bizantiešu avotos. Nosaukums "Mazāzija" avotos pirmo reizi parādās Spānijas Orozija sarakstītajā ''Baznīcas vēsture'' (līdz 410. gadam). Pirms tam pussalu dēvēja  Ἀσία ἡ ἐντὸς Ἄλυος ([[Herodots]] un [[Strabons]]) vai  Ἀσία ἡ ἐντὸς τοῦ Ταύρου (Strabons) jeb Ἀσία ἡ ἐντὸς Ἄλυος καὶ τοῦ Ταύρου (Strabons). Garums no rietumiem uz austrumiem aptuveni 1000 km, platums (no ziemeļiem uz dienvidiem) svārstās 400-600 km. Dominē kalnains reljefs. Lielāko pussalas daļu aizņem Mazāzijas plakankalne, kas austrumos robežojas ar Armēnijas kalnieni. Mazāzijas plakankalnes iekšējā daļā izdala Anatolijas plakankalni, kuru ziemeļos ieskauj Ponta kalnu grēda, net dienvidos - Tauru kalnu grēda. Piekrastes joslā šauras zemienes ar Vidusjūras baseina augu valsti. Strabons mazāziju iedalīja 14 novados: Ponts (Melnās jūras piekraste līdz Galisai), Patlagonija (Melnās jūras piekraste no Galisas līdz Partēnijai), Bitīnija (piekraste no Partēnijas līdz Rindakai), Mizija (pussalas ziemeļrietumu stūris), Lidija (ar Jonijas [piekrasti), Karija (ar doriešu kolonijām), Likija, Pamtilija, Kilikija (pussalas galējā dienvidaustrumu piekraste), Pizidija, Frīģija, Galatija, Kapadokija, Likaonija un Izaurija. Senajos laikos importēja kviešus, miešus, sezamu, olīves, vīnu, kokmateriālus, safrānu, zeltu (ieguva Lidijā), sudrabu (ieguva Mizijā), dzelzi (ieguva Ponta kalnos), varu (ieguva Kapadokijā).
-==== Nosaukums citās valodās: ====
+Skat. arī: [[agrārā saimniecība senajos laikos]]
-* '''vāciski:''' ''Kleinasien'' vai ''Anatolien''
+==== Literatūra par šo tēmu ====
-* '''angliski:''' ''Asia Minor'' vai ''Anatolia''
-* '''franciski:''' ''d'Asie Mineure'' vai ''L’Anatolie''
-* '''krieviski:''' ''Малая Азия'' vai ''Анатолия''
-== Literatūra ==
 * Volker Eid. Im Land des Ararat. Völker und Kulturen im Osten Anatoliens. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt, 2006
-== Resursi internetā par šo tēmu ==
+==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 *[http://www.abenteuer-philosophie.com/artikel/104_artikel13_philosophisch_reisen_anatolien.pdf Artikel „Anatolien - Die Wiege Europas“]
@@ 24. rindiņa: / 37. rindiņa: @@
 * [http://rbedrosian.com/mythint.htm Robert Bedrosian. Eastern Asia Minor and the Caucasus in Ancient Mythologies.]
 * [http://indoeuro.bizland.com/project/script/asiam.html Alphabets of Asia Minor]
+* [http://www.metmuseum.org/toah/ht/04/waa/ht04waa.htm Anatolia and the Caucasus (Asia Minor), 1000 BC–1 AD]
 ----
 * [http://bse.sci-lib.com/article073016.html Значение слова "Малая Азия" в Большой Советской Энциклопедии]
@@ 35. rindiņa: / 49. rindiņa: @@
 * [http://www.vostlit.info/Texts/rus10/Celebi4/frametext4.htm Эвлия Челеби. Книга путешествия. Вып. 3. Земли Закавказья и сопредельных областей Малой Азии и Ирана. - Наука, Москва, 1983]
 * [http://antiquitas.ru/tag/malaya-aziya/ Архив по метке 'малая азия' - antiquitas.ru]
+* [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000001/index.shtml Ранняя Древность. т.1. / История Древнего мира. / Ред. И.М. Дьяконова, В. Д. Нероновой, И.С. Свенцицкой - Наука, Москва, 1983]
+* [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000002/index.shtml Расцвет Древних обществ. т.2. / История Древнего мира. / Ред. И.М. Дьяконова, В. Д. Нероновой, И.С. Свенцицкой - Наука, Москва, 1983]
+* [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000003/index.shtml Упадок древних обществ. т.3. / История Древнего мира. / Ред. И.М. Дьяконова, В. Д. Нероновой, И.С. Свенцицкой - Наука, Москва, 1983]
+* [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000054/index.shtml Авдиев В.И. История Древнего Востока. - Госполитиздат, Ленинград, 1953]
+* [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000007/index.shtml Любимов Л.Д. Искусство древнего мира. - Просвещение, Москва, 1971]
 [[Kategorija:Ģeogrāfiskie reģioni]]

Atšķirības starp "Mazāzija" versijām

Pašreizējā versija, 2016. gada 22. aprīlis, plkst. 09.32

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt


valstis:	Trojas polisa Kusaras pilsētvalsts Hetu valsts Ahemenīdu lielvalsts Maķedonijas lielvalsts Romas impērija Sasanīdu impērija Bizantijas impērija Latīņu impērija Osmaņu impērija Turcija