Atšķirības starp "Lēvisi of Menāri" versijām
m |
m (→Literatūra par šo tēmu) |
||
| 13. rindiņa: | 13. rindiņa: | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | * Lendiņa Mirdza. No Doles muižas un Levisu of Menāru dzimtas vēstures. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 1992., Nr3., - 45.-53. lpp. | ||
| + | ---- | ||
* Dr. Phil. h.c. Karl Woldemar von Löwis of Menar. Familienstiftung Löwis of Menar. - Riga, 1914 | * Dr. Phil. h.c. Karl Woldemar von Löwis of Menar. Familienstiftung Löwis of Menar. - Riga, 1914 | ||
* Dr. Phil. h.c. Karl Woldemar von Löwis of Menar. Adelsbeweise, genealogische Daten, Güterbesitz u. a. der Familie Löwis of Menar. 1818–1930 | * Dr. Phil. h.c. Karl Woldemar von Löwis of Menar. Adelsbeweise, genealogische Daten, Güterbesitz u. a. der Familie Löwis of Menar. 1818–1930 | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 19. novembris, plkst. 21.11
fon Lēvisi of Menāri (vc. von Loewis of Menar, oder von Löwis of Menar, kr. фон Ловис оф Менар) - skotu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Kurzemes un Zemgales hercgistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir Viljams Lēviss (Wilhelm von Loewis, Wilhelm de Lays, ?-1645) no Meneras (Menner, Dienvidskotijā), kuram par izcilu dienestu Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs 1630. gadā piešķīra Pantenes un Nurmu muižas. 1786. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1827. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā, bet 1921. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas ģenerālleitnants Reinholds fon Lēviss of Menārs (Reinhold Friedrich von Löwis of Menar, 1731–1794); ģenerālleitnants, Vidzemes landmaršals (1818–1822) Fridrihs fon Lēviss of Menārs (Friedrich von Löwis of Menar, kr. Фёдор Фёдорович Левиз; 1767–1824); lauksaimniecības un mežkopības teorētiķis, vēstures pētnieks un mākslinieks Andreass fon Lēviss of Menārs (Andreas von Löwis of Menar, 1777–1839); majors, sabiedrisks darbinieks Peters fon Lēviss of Menārs (Peter Frommhold von Löwis of Menar, 1769–1829); ģenerālmajors, Krievijas-Turcijas kara (1877-1878) varonis Peters fon Lēviss of Menārs (Oskar Peter Frommhold von Löwis of Menar, kr. Пётр Александрович Левиз оф Менар, 1830-1885); zoologs un ornitologs Oskars fon Lēviss of Menārs (Oskar Engelhard von Löwis of Menar, 1838-1899); vēsturnieks un kartogrāfs, Livonijas viduslaiku piļu eksperts Karls fon Lēviss of Menārs (Karl Woldemar von Löwis of Menar, 1855-1930); Vācijas politiķis Ričards fon Lēviss of Menārs (Richard von Loewis of Menar, 1900–1931); aktieris un režisors Ēriks fon Lēviss of Menārs (Erik von Loewis of Menar, 1904–1986).
Dzimta sadalījusies trijās pamatlīnijās:
- Nurmu (Haus Nurmis (Berghof, Sackhof));
- Pantenes (Haus Panten);
- Oļu (Haus Ohlenhof (Orrenhof)).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Nurmu (Nurmis), Pantenes (Gut Panten), Aderkašu (Fistehlen), Doles (Dahlen), Berģu (Bergshof), Vecbrenguļu (Alt-Wrangelshof), Ķekavas (Kekkau, Keckau), Pulkārtnes (Pulkarn), Ķeipenes (Kaipen), Lakstenes (Hohenheide), Jaunpils (Jürgensburg), Jeru (Seyershof), Pavasaru (Pawassern), Bānūžu (Kudling), Oļu (Ohlenhof), krapes (Kroppenhof) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Lendiņa Mirdza. No Doles muižas un Levisu of Menāru dzimtas vēstures. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 1992., Nr3., - 45.-53. lpp.
- Dr. Phil. h.c. Karl Woldemar von Löwis of Menar. Familienstiftung Löwis of Menar. - Riga, 1914
- Dr. Phil. h.c. Karl Woldemar von Löwis of Menar. Adelsbeweise, genealogische Daten, Güterbesitz u. a. der Familie Löwis of Menar. 1818–1930
