Atšķirības starp "Sagāna Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna de" versijām

**Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna**
dzimusi	08.02.1781. Mītavas pilī
mirusi	29.11.1839. Vīnē
laulība	1801.-1806. Žils Armāns Luijs, princis de Roāns-Gemenē; 1806.-1807. kņazs Vasīlijs Trubeckojs; 1819. -1839. Karls Rudolfs, grāfs fon der Šulenburgs;
ārlaulības bērni	Adelaida Gustava Anastasija Armfelda (12.01.1801.-...);
audžubērni	Emīlija fon Bincere;
tēvs	Pēteris fon Bīrons
māte	Anna Doroteja fon Bīrona
tituli	Kurzemes princese; Sagānas hercogiene (duchesse de Sagan, 1801.);

Pašreizējā versija, 2017. gada 27. februāris, plkst. 19.18

Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna de Sagāna (Wilhelmine Katharina Friederike Benigna, Herzogin von Sagan, 1781.-1839.), dzimusi Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna fon Bīrona (Wilhelmine Katharina Friederike Benigna von Biron) - Sagānas hercogiene, Kurzemes un Zemgales hercogistes princese.

Hercoga Pētera un Dorotejas vecākā meita. Dzimusi 1781. gada 8. februārī Mītavā. Uzaugusi mātes pilī Lēbihavā. 1800. gadā pēc tēva nāves mantoja Sagānas hercogisti, dzimtmuižu Bohēmijā, Nāhodā, kā arī visu tām piederošo. 1801. gada 12. janvārī Hamburgā ārlaulībā dzemdēja meitu Adelaidu Gustavu Anastasiju, kuru atdeva audzināšanā tās tēva, Zviedrijas armijas ģenerāļa Gustava Morica Armfelta (Gustav Moritz Armfelt; 1757.-1814.) brālim Somijā. Dzemdības bija smagas un bērnu Vilhelmīnei vairs būt nevarēja. Šajā pašā 1801. gadā salaulājās ar Žilu Armānu Luiju princi de Roānu-Gemenē (Prinz Louis de Rohan-Guemene, 1768.-1836.), taču jau 1806. gada 7 . martā laulība tika šķirta (vīrs saņēma 100 000 dālderu lielu kompensāciju). 1806. gada 5. maijā stājās laulībā ar kņazu Vasīliju Trubeckoju (Князь Трубецкой, Василий Сергеевич, 1776.–1841.), taču arī tā tika šķirta jau nākamajā gadā. Savos apartamentos Vīnē Vilhelmīne izveidoja literaro salonu, kas kļuva ne tikai par literārās publikas pulcēšanās vietu, bet te tikās arī karaļnama pārstāvji, diplomāti, zinātnieki un mākslinieki, svinēja balles un vērpa intrigas. 1813. gadā sākās viņas romāns ar Austrijas ārlietu ministru grāfu Meternihu (Klemens Wenzel Nepomuk Lothar Graf von Metternich-Winneburg zu Beilstein, 1773.-1859.), kas ilga līdz pat Vīnes Kongresa noslēgumam. Šajā laikā pret Franciju noslēgtā Austrijas, Prūsijas un Krievijas koalīcija tika izveidota, šo valstu pārstāvjiem uzturties tieši Vilhelmīnes Ratiboržes pilī (Zámek Ratibořice) Bohēmijā. 1819. gadā Vilhelmīne stājās trešajā laulībā ar Karlu Rudolfu, grāfu fon der Šulenburgu (Graf Rudolf von Carl Schulenburg, 1788.-1856.). Mirusi 1839. gada 29. novembrī Vīnē, apglabāta Sagānas pils baznīcas kapenēs. Viņas īpašumus mantoja māsa Paulīne.

Vilhelmīnes portreta melnbalta reprodukcija (1785.)
Vilhelmīnes portrets, zīmējums
Vilhelmīnes portrets, litogrāfija

Literatūra par šo tēmu

Mišelīna Dipuī. Dino hercogiene : Taleirāna mūza, Kurzemes princese. - Atēna: Rīga, 2006. - 330 lpp. ISBN 998434195X
Sobkova Helena. Sagānas Katrīna. - Zinātne: Rīga, 1999. ISBN 5796612395

Clemens Brühl. Die Sagan, das Leben der Herzogin von Sagan, Prinzessin von Kurland. - Berlin, 1941
Maria Ulrichová. Clemens-Metternich – Wilhelmine von Sagan. Ein Briefwechsel 1813–1815. - Graz - Köln, 1966

Dorothy Gies McGuigan. Metternich and the duchess. - Doubleday, New York, 1975, ISBN 038502827X

Helena Sobková. Kateřina Zaháňská. - Prague, 1995, ISBN 80-20-40532-1

Resursi internetā par šo tēmu

Zámek Ratibořice a baiččino údolí

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-[[Attēls:Wilhelmine_Herzogin_von_Sagan_(1818).jpg‎|right|thumb|200px|Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna]]
+{| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5"
-'''Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna de Sagāna''' (''Wilhelmine Katharina Friederike Benigna, Herzogin von Sagan'', 1781.-1839.), dzimusi '''Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna fon Bīrona''' (''Wilhelmine Katharina Friederike Benigna von Biron'') - Sagānas [[Hercogs|hercogiene]]. [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s princese, hercoga [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|Pētera]] un [[Bīrona Anna Šarlote Doroteja fon|Dorotejas]] vecākā meita. Dzimusi 1781. gada 8. februārī [[Mītava|Mītavā]]. Uzaugusi mātes pilī Lēbihavā.
+|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna'''
+|-
+| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Wilhelmine_Herzogin_von_Sagan_(1818).jpg|200px]]
+|-
+| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''dzimusi'''
+| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 08.02.1781. Mītavas pilī
+|-
+| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''mirusi'''
+| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 29.11.1839. Vīnē
+|-
+| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''laulība'''
+| style="vertical-align: top; text-align: left;" |
+* 1801.-1806. Žils Armāns Luijs, princis de Roāns-Gemenē
+* 1806.-1807. kņazs Vasīlijs Trubeckojs
+* 1819. -1839. Karls Rudolfs, grāfs fon der Šulenburgs
+|-
+| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''ārlaulības bērni'''
+| style="vertical-align: top; text-align: left;" |
+* Adelaida Gustava Anastasija Armfelda (12.01.1801.-...)
+|-
+| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''audžubērni'''
+| style="vertical-align: top; text-align: left;" |
+* Emīlija fon Bincere
+|-
+| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''tēvs'''
+| style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|Pēteris fon Bīrons]]
+|-
+| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''māte'''
+| style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Bīrona Anna Šarlote Doroteja fon|Anna Doroteja fon Bīrona]]
+|-
+| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''tituli'''
+| style="vertical-align: top; text-align: left;" |
+* Kurzemes princese
+* Sagānas [[Hercogs|hercogiene]] (duchesse de Sagan, 1801.)
+|}
+'''Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna de Sagāna''' (''Wilhelmine Katharina Friederike Benigna, Herzogin von Sagan'', 1781.-1839.), dzimusi '''Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna fon Bīrona''' (''Wilhelmine Katharina Friederike Benigna von Biron'') - Sagānas [[Hercogs|hercogiene]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s princese.
-. gadā pēc tēva nāves mantoja Sagānas hercogisti, [[Dzimtmuiža|dzimtmuižu]] Bohē°ijā, Nāhodā, kā arī visu tām piederošo. 1800. gadā Hamburgā ārlaulībā dzemdēja meitu Gustavu (1800.-1801.), kuru atdeva audzināšanā tās tēva, Zviedrijas armijas [[ģenerālis|ģenerāļa]] Gustava Morica Armfelta (''Gustav Moritz Armfelt; 1757.-1814.'') ģimenei. Dzemdības bija smagas un bērnu Vilhelmīnei vairs būt nevarēja. Šajā pašā 1800. gadā salaulājās ar Žilu Armānu Luiju princi de Roānu-Gemene (''Prinz Louis de Rohan-Guemene'', 1768.-1836.), taču jau 1805. gadā laulība tika šķirta. 1805. gadā stājās laulībā ar [[Kņazs|kņazu]] Vasīliju Trubeckoju (''Князь Трубецкой, Василий Сергеевич'', 1776.–1841.), taču arī tā tika šķirta jau nākamajā gadā. Savos apartamentos Vīnē Vilhelmīne izveidoja literaro salonu, kas kļuva ne tikai par literārās publikas pulcēšanās vietu, bet te tikās arī karaļnama pārstāvji, diplomāti, zinātnieki un mākslinieki, svinēja balles un vērpa intrigas. 1813. gadā sākās viņas romāns ar Austrijas ārlietu ministru grāfu [[Meternihs Klements Nepomuks Vencels Lotārs|Meternihu]] (''Klemens Wenzel Nepomuk Lothar Graf von Metternich-Winneburg zu Beilstein'', 1773.-1859.), kas ilga līdz pat [[Vīnes kongress|Vīnes Kongresa]] noslēgumam. Šajā laikā pret Franciju noslēgtā Austrijas, Prūsijas un Krievijas koalīcija tika izveidota, šo valstu pārstāvjiem uzturties tieši Vilhelmīnes Ratiboržes pilī (''Zámek Ratibořice'') Bohēmijā. 1819. gadā Vilhelmīne stājās trešajā laulībā ar Karlu Rudolfu, [[Grāfs|grāfu]] fon der Šulenburgu (''Graf Rudolf von Carl Schulenburg'', 1788.-1856.)
+Hercoga [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|Pētera]] un [[Bīrona Anna Šarlote Doroteja fon|Dorotejas]] vecākā meita. Dzimusi 1781. gada 8. februārī [[Mītava|Mītavā]]. Uzaugusi mātes pilī Lēbihavā. 1800. gadā pēc tēva nāves mantoja Sagānas hercogisti, [[Dzimtmuiža|dzimtmuižu]] Bohēmijā, Nāhodā, kā arī visu tām piederošo. 1801. gada 12. janvārī Hamburgā ārlaulībā dzemdēja meitu Adelaidu Gustavu Anastasiju, kuru atdeva audzināšanā tās tēva, Zviedrijas armijas [[ģenerālis|ģenerāļa]] [[Armfelts Gustavs Morics|Gustava Morica Armfelta]] (''Gustav Moritz Armfelt; 1757.-1814.'') brālim Somijā. Dzemdības bija smagas un bērnu Vilhelmīnei vairs būt nevarēja. Šajā pašā 1801. gadā salaulājās ar Žilu Armānu Luiju princi de Roānu-Gemenē (''Prinz Louis de Rohan-Guemene'', 1768.-1836.), taču jau 1806. gada 7 . martā laulība tika šķirta (vīrs saņēma 100 000 dālderu lielu kompensāciju). 1806. gada 5. maijā stājās laulībā ar [[Kņazs|kņazu]] Vasīliju Trubeckoju (''Князь Трубецкой, Василий Сергеевич'', 1776.–1841.), taču arī tā tika šķirta jau nākamajā gadā. Savos apartamentos Vīnē Vilhelmīne izveidoja literaro salonu, kas kļuva ne tikai par literārās publikas pulcēšanās vietu, bet te tikās arī karaļnama pārstāvji, diplomāti, zinātnieki un mākslinieki, svinēja balles un vērpa intrigas. 1813. gadā sākās viņas romāns ar Austrijas ārlietu ministru grāfu [[Meternihs Klements Nepomuks Vencels Lotārs|Meternihu]] (''Klemens Wenzel Nepomuk Lothar Graf von Metternich-Winneburg zu Beilstein'', 1773.-1859.), kas ilga līdz pat [[Vīnes kongress|Vīnes Kongresa]] noslēgumam. Šajā laikā pret Franciju noslēgtā Austrijas, Prūsijas un Krievijas koalīcija tika izveidota, šo valstu pārstāvjiem uzturties tieši Vilhelmīnes Ratiboržes pilī (''Zámek Ratibořice'') Bohēmijā. 1819. gadā Vilhelmīne stājās trešajā laulībā ar Karlu Rudolfu, [[Grāfs|grāfu]] fon der Šulenburgu (''Graf Rudolf von Carl Schulenburg'', 1788.-1856.). Mirusi 1839. gada 29. novembrī Vīnē, apglabāta Sagānas pils baznīcas kapenēs. Viņas īpašumus mantoja māsa [[Bīrona Marija Luize Paulīne fon|Paulīne]].
-Mirusi 1839. gada 29. novembrī Vīnē, apglabāta Sagānas pils baznīcas kapenēs. Viņas īpašumus mantoja māsa [[Bīrona Marija Luize Paulīne fon|Paulīne]].
+== ==
-== Galerija==
 <center><gallery>
-Attēls:Wilhelmine_Biron_1785.png|Vilhelmīnes portreta melnbalta reprodukcija, autore Angelica Kauffmann (1785.)
+Attēls:Wilhelmine_Biron_1785.png|Vilhelmīnes portreta melnbalta reprodukcija (1785.)
-Attēls:Wilhelmine_von_Sagan.jpg|Vilhelmīnes portrets, zīmējums, autors Sir Thomas Lawrence
+Attēls:Wilhelmine_von_Sagan.jpg|Vilhelmīnes portrets, zīmējums
-Attēls:Katharine_Wilhelmine_von_Sagan.png|Vilhelmīnes portrets, litogrāfija, autors Joseph Kriehuber
+Attēls:Katharine_Wilhelmine_von_Sagan.png|Vilhelmīnes portrets, litogrāfija
 </gallery></center>
-== Literatūra ==
+==== Literatūra par šo tēmu ====
+* Mišelīna Dipuī. Dino hercogiene : Taleirāna mūza, Kurzemes princese. - Atēna: Rīga, 2006. - 330 lpp. ISBN 998434195X
+* Sobkova Helena. Sagānas Katrīna. - Zinātne: Rīga, 1999. ISBN 5796612395
+----
 * Clemens Brühl. Die Sagan, das Leben der Herzogin von Sagan, Prinzessin von Kurland. - Berlin, 1941
 * Maria Ulrichová. Clemens-Metternich – Wilhelmine von Sagan. Ein Briefwechsel 1813–1815. - Graz - Köln, 1966
@@ 22. rindiņa: / 58. rindiņa: @@
 * Helena Sobková. Kateřina Zaháňská. - Prague, 1995, ISBN 80-20-40532-1
-== Resursi internetā par šo tēmu ==
+==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 * [http://www.burg-posterstein.de/flex/wilhelmine_von_sagan.htm Wilhelmine von Sagan (1781-1839) - Museum Burg Posterstein · Thüringen]


dzimusi	08.02.1781. Mītavas pilī
mirusi	29.11.1839. Vīnē
laulība	1801.-1806. Žils Armāns Luijs, princis de Roāns-Gemenē 1806.-1807. kņazs Vasīlijs Trubeckojs 1819. -1839. Karls Rudolfs, grāfs fon der Šulenburgs
ārlaulības bērni	Adelaida Gustava Anastasija Armfelda (12.01.1801.-...)
audžubērni	Emīlija fon Bincere
tēvs	Pēteris fon Bīrons
māte	Anna Doroteja fon Bīrona
tituli	Kurzemes princese Sagānas hercogiene (duchesse de Sagan, 1801.)

Atšķirības starp "Sagāna Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna de" versijām

Pašreizējā versija, 2017. gada 27. februāris, plkst. 19.18

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt