Atšķirības starp "Pilskungs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (11 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Pilskungs''', arī ''' | + | '''Pilskungs''', arī '''[[kapteinis]]''' (vāc. ''Hauptmann'', kr. ''гауптман'') - atkarībā no konteksta: |
| + | * '''1.''' [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] no [[Muižniecība|muižnieku]] vidus hercoga iecelta administratīva un tiesu amatpersona (amatu izveidoja 1617. g.), kas pārvaldīja vienu no t.s. ''pilskunga iecirkni'' jeb ''[[Pilskunga tiesa|pilskunga tiesu]]'' (''Hauptmannschaft''): Bauskas, Dobeles, Durbes, Grobiņas, Kandavas, Saldus, Skrundas, Ventspils. Uz amatu varēja pretendēt tikai bruņniecības matrikulā reģistrēto dzimtu locekļi. | ||
| + | * '''2.''' [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]] pēc 1598. gada valsts muižu kopuma - [[stārastija]]s, - pārvaldnieks jeb [[stārasts]]. | ||
| + | * '''3.''' Vēlēta tiesu un policijas amatpersona [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] ([[Vidzemes guberņa|Vidzemē]] - ''ordnungsgerichter'', [[Igaunijas guberņa|Igaunijā]] - ''hackengerichter''), no 1819. līdz 1888. gada 9. jūnijam. Tika ievēlēts [[Landtāgs|landtāgā]] no vietējās [[muižniecība]]s vidus. Pakļāvās tieši [[Gubernators|gubernatoram]]. Bez algas, guva ienākumus arī no [[vidma]]s. | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 92. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 92. lpp. | ||
| + | * Jakovļeva M. Robežas un administratīvais iedalījums Latvijas teritorijā 16. gs. otrajā pusē un 17. gs. / Latvijas zemju robežas 1000 gados. - Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga, 1999., 114. lpp. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/26908/Гауптман Гауптман и гауптманские суды - Словари и энциклопедии на Академике] | ||
[[Kategorija:Tituli un amati]] | [[Kategorija:Tituli un amati]] | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 27. februāris, plkst. 19.49
Pilskungs, arī kapteinis (vāc. Hauptmann, kr. гауптман) - atkarībā no konteksta:
- 1. Kurzemes un Zemgales hercogistē no muižnieku vidus hercoga iecelta administratīva un tiesu amatpersona (amatu izveidoja 1617. g.), kas pārvaldīja vienu no t.s. pilskunga iecirkni jeb pilskunga tiesu (Hauptmannschaft): Bauskas, Dobeles, Durbes, Grobiņas, Kandavas, Saldus, Skrundas, Ventspils. Uz amatu varēja pretendēt tikai bruņniecības matrikulā reģistrēto dzimtu locekļi.
- 2. Pārdaugavas hercogistē pēc 1598. gada valsts muižu kopuma - stārastijas, - pārvaldnieks jeb stārasts.
- 3. Vēlēta tiesu un policijas amatpersona Kurzemes guberņā (Vidzemē - ordnungsgerichter, Igaunijā - hackengerichter), no 1819. līdz 1888. gada 9. jūnijam. Tika ievēlēts landtāgā no vietējās muižniecības vidus. Pakļāvās tieši gubernatoram. Bez algas, guva ienākumus arī no vidmas.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 92. lpp.
- Jakovļeva M. Robežas un administratīvais iedalījums Latvijas teritorijā 16. gs. otrajā pusē un 17. gs. / Latvijas zemju robežas 1000 gados. - Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga, 1999., 114. lpp.
