Atšķirības starp "Lēvisi of Menāri" versijām

Versija, kas saglabāta 2018. gada 5. aprīlis, plkst. 05.36

fon Lēvisi of Menāri (vc. von Loewis of Menar, oder von Löwis of Menar, kr. фон Ловис оф Менар) - sākotnēji Lēvisi, bet kopš 1857. gada uzvārdu papildināja ar Menāri – skotu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Kurzemes un Zemgales hercgistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās.

Dzimtas aizsācējs ir Viljams Lēviss (Wilhelm von Loewis, Wilhelm de Lays, ?-1645) no Meneras (Menner, Dienvidskotijā), kuram par izcilu dienestu Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs 1630. gadā piešķīra Pantenes un Nurmu muižas. 1786. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1827. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā, bet 1921. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā.

No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas ģenerālleitnants Reinholds fon Lēviss of Menārs (Reinhold Friedrich von Löwis of Menar, 1731–1794); ģenerālleitnants, Vidzemes landmaršals (1818–1822) Fridrihs fon Lēviss of Menārs (Friedrich von Löwis of Menar, kr. Фёдор Фёдорович Левиз; 1767–1824); lauksaimniecības un mežkopības teorētiķis, vēstures pētnieks un mākslinieks Andreass fon Lēviss of Menārs (Andreas von Löwis of Menar, 1777–1839); majors, sabiedrisks darbinieks Peters fon Lēviss of Menārs (Peter Frommhold von Löwis of Menar, 1769–1829); ģenerālmajors, Krievijas-Turcijas kara (1877-1878) varonis Peters fon Lēviss of Menārs (Oskar Peter Frommhold von Löwis of Menar, kr. Пётр Александрович Левиз оф Менар, 1830-1885); zoologs un ornitologs Oskars fon Lēviss of Menārs (Oskar Engelhard von Löwis of Menar, 1838-1899); vēsturnieks un kartogrāfs, Livonijas viduslaiku piļu eksperts Karls fon Lēviss of Menārs (Karl Woldemar von Löwis of Menar, 1855-1930); Vācijas politiķis Ričards fon Lēviss of Menārs (Richard von Loewis of Menar, 1900–1931); aktieris un režisors Ēriks fon Lēviss of Menārs (Erik von Loewis of Menar, 1904–1986).

Dzimta sadalījusies trijās pamatlīnijās:

• Nurmu ('von Loewis of Menar a.d.H. Nurmis, jeb Haus Nurmis (Berghof, Sackhof));
• Pantenes (von Loewis of Menar a.d.H. Panten, jeb Haus Panten);
• Oļu (von Loewis of Menar a.d.H. Ohlenhof, jeb Haus Ohlenhof (Orrenhof)).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Nurmu (Nurmis), Pantenes (Gut Panten), Aderkašu (Fistehlen), Doles (Dahlen), Berģu (Bergshof), Vecbrenguļu (Alt-Wrangelshof), Ķekavas (Kekkau, Keckau), Pulkārtnes (Pulkarn), Ķeipenes (Kaipen), Lakstenes (Hohenheide), Jaunpils (Jürgensburg), Jeru (Seyershof), Pavasaru (Pawassern), Bānūžu (Kudling), Oļu (Ohlenhof), krapes (Kroppenhof) u.c. muižas.

Literatūra par šo tēmu

• Lendiņa Mirdza. No Doles muižas un Levisu of Menāru dzimtas vēstures. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 1992., Nr3., - 45.-53. lpp.

• Dr. Phil. h.c. Karl Woldemar von Löwis of Menar. Familienstiftung Löwis of Menar. - Riga, 1914
• Dr. Phil. h.c. Karl Woldemar von Löwis of Menar. Adelsbeweise, genealogische Daten, Güterbesitz u. a. der Familie Löwis of Menar. 1818–1930

Resursi internetā par šo tēmu

• Internetseite der Familie von Löwis of Menar
• Allgemeine Informationen über die Familie von Löwis of Menar