Atšķirības starp "Medemi" versijām
m |
m |
||
| (20 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Medem_Baron_Wapen.png|right|thumb|200px|baroni]] | [[Attēls:Medem_Baron_Wapen.png|right|thumb|200px|baroni]] | ||
[[Attēls:Graf_Medem_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi]] | [[Attēls:Graf_Medem_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi]] | ||
| − | [[Barons|baroni]] un [[Grāfs|grāfi]] '''Medemi''' (vc. ''Medem'', kr. ''Медем''), literatūrā dažkārt arī '''Mēdemi''' - sena skotu/vācu izcelsmes (no Skotijas ieradušies Braunšveigā, no turienes Kurzemē) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes | + | [[Barons|baroni]] un [[Grāfs|grāfi]] '''fon Medemi''' (vc. ''von Medem'', kr. ''Медем''), literatūrā dažkārt arī '''Mēdemi''' - sena skotu/vācu izcelsmes (no Skotijas ieradušies Braunšveigā, no turienes Kurzemē) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] guberņās (arī Poltavas, Pleskavas, Rjazaņas un Saratovas guberņās). Dzimtas Baltijas atzara aizsācējs ir Klauss no Mēdeheimas (''Claus von Medeheym''), kurš 1459. kļuva par [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] vasali (XI Ordeņa mestrs bija Konrāds fon Medems (''Conrad v. Médem genannt Mandern''). 1620. gadā dzimta iekļauta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], bet 1830. gadā - [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. |
| − | Kristofa Ditriha Georga (1722-1785) pēcteči veidoja [[Barons|baronu]] Medemu līniju (1862. gadā dzimtas tiesības uz barona titulu apstiprināta [[Krievijas impērijas Senāts]]) | + | Kristofa Ditriha Georga (1722-1785) pēcteči veidoja [[Barons|baronu]] Medemu līniju (1862. gadā dzimtas tiesības uz barona titulu apstiprināta [[Krievijas impērijas Senāts]]). |
| − | + | 1779. gadā Kristofa pusbrālis [[Medems Johans Fridrihs fon|Johans Fridrihs Medems]] (1722–1785) kļuva par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|valstsgrāfu]], aizsākot grāfu Medemu atzaru: tā dēls [[Medems Kristofs Johans Fridrihs fon|Žanno]] (Kristofs Johans Frīdrihs Medems) mantojumā saņēma Eleju un aizsāka Medemu no Elejas (''Grafen Medem a. d. H. Elley'') līniju, bet [[Medems Karls Johans Fridrihs fon|Karls]] (Karls Johans Frīdrihs fon Medems) mantoja Auci, aizsākot Medemu no Auces (''Grafen Medem a. d. H. Autz'') līniju. Pēdējais Elejas līnijas pārstāvis Latvijā bija grāfs Pauls Medems, kurš 1919. gadā emigrēja uz Vāciju. Pēdējais Auces līnijas pārstāvis bija grāfs Fridrihs Medems (''Friedrich Johann Paul Graf von Medem'', 1859-1911), miris Minhenē, apglabāts Vecaucē. Īpašumi atraitnei Marijai (1859-1938) un bērniem tika atņemti 1920. gadu [[Agrārreforma Latvijā|agrārreformas]] laikā. | |
| − | + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Piltenes [[landrāts]] Eberhards Kristofers fon Medems (''Eberhard Christopher von Medem''); Kurzemes bruņniecības pilnvarotais, visu augstāko Krievijas impērijas ordeņu kavalieris grāfs [[Medems Karls Johans Fridrihs fon|Karls Madems]] (''Karl Jochann Friedrich Medem'', 1762-1827), hercogiene [[Bīrona_Anna_Šarlote_Doroteja_fon|Doroteja]] (''Anna Charlotte Dorothea von Biron, geb. Medem'', 1761-1821), artilērijas ģenerālis, kara akadēmijas pasniedzējs barons Nikolauss Medems (''Барон Николай Васильевич Медем'', 1798-1870); jurists, Mītavas [[virspilskunga tiesa]]s [[kanclers]] (1809–1818), Kurzemes [[galma virstiesa]]s prezidents (1818-1841), viens no [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s dibinātājiem [[Medems Ernsts Johans Aleksandrs fon|barons Ernsts Medems]]; rakstniece Elizabete Šarlote Konstance Medema (''Elisabeth Charlotte Constanzia von der Recke, geb. Medem'', 1754-1833). | |
| + | |||
| + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā dažādos laika posmos bijušas Piena muiža (''Berghof'', no 1920. gada Kalnamuiža, 1855-1920), Lielbērzes (''Groß-Behrsen''), Lielbērķenes (''Groß-Berken'', ?-1694), Bērzbeķes (''Bersebeck''), Jaunauces (''Neu-Autz'', 1804-1827), Vecauces (''Alt-Autz'', ?-1920), Lielauces muiža (''Groß-Autz''), Durbes (''Durben''), Remtes (''Remten''), Viesātu (''Weesahten''), Kapeļu (''Kappeln''), ''[[Vilce]]s'' (''Wilzen''), ''[[Blankenfelde]]s'' (''Blankenfeld'', 1426-?), Zantes (''Santen'', 1791-1881), Vecžagares, Elejas (''[[Elley]]'', 1753-1920), Kauguru (''Kaugern''), Šlokenbekas (''[[Schlockenbeck]]''), Rumbas (''[[Rumbenhof]]'') u.c. [[muiža]]s. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 22. rindiņa: | 24. rindiņa: | ||
* [http://www.nuralis.ru/11862.htm Де Медемы Рязанской губ.] | * [http://www.nuralis.ru/11862.htm Де Медемы Рязанской губ.] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2020. gada 21. jūlijs, plkst. 11.47
baroni un grāfi fon Medemi (vc. von Medem, kr. Медем), literatūrā dažkārt arī Mēdemi - sena skotu/vācu izcelsmes (no Skotijas ieradušies Braunšveigā, no turienes Kurzemē) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Piltenes apgabalā, Krievijas impērijas Kurzemes un Vidzemes guberņās (arī Poltavas, Pleskavas, Rjazaņas un Saratovas guberņās). Dzimtas Baltijas atzara aizsācējs ir Klauss no Mēdeheimas (Claus von Medeheym), kurš 1459. kļuva par Ordeņa vasali (XI Ordeņa mestrs bija Konrāds fon Medems (Conrad v. Médem genannt Mandern). 1620. gadā dzimta iekļauta Kurzemes bruņniecības matrikulā, bet 1830. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā.
Kristofa Ditriha Georga (1722-1785) pēcteči veidoja baronu Medemu līniju (1862. gadā dzimtas tiesības uz barona titulu apstiprināta Krievijas impērijas Senāts).
1779. gadā Kristofa pusbrālis Johans Fridrihs Medems (1722–1785) kļuva par Sv. Romas impērijas valstsgrāfu, aizsākot grāfu Medemu atzaru: tā dēls Žanno (Kristofs Johans Frīdrihs Medems) mantojumā saņēma Eleju un aizsāka Medemu no Elejas (Grafen Medem a. d. H. Elley) līniju, bet Karls (Karls Johans Frīdrihs fon Medems) mantoja Auci, aizsākot Medemu no Auces (Grafen Medem a. d. H. Autz) līniju. Pēdējais Elejas līnijas pārstāvis Latvijā bija grāfs Pauls Medems, kurš 1919. gadā emigrēja uz Vāciju. Pēdējais Auces līnijas pārstāvis bija grāfs Fridrihs Medems (Friedrich Johann Paul Graf von Medem, 1859-1911), miris Minhenē, apglabāts Vecaucē. Īpašumi atraitnei Marijai (1859-1938) un bērniem tika atņemti 1920. gadu agrārreformas laikā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Piltenes landrāts Eberhards Kristofers fon Medems (Eberhard Christopher von Medem); Kurzemes bruņniecības pilnvarotais, visu augstāko Krievijas impērijas ordeņu kavalieris grāfs Karls Madems (Karl Jochann Friedrich Medem, 1762-1827), hercogiene Doroteja (Anna Charlotte Dorothea von Biron, geb. Medem, 1761-1821), artilērijas ģenerālis, kara akadēmijas pasniedzējs barons Nikolauss Medems (Барон Николай Васильевич Медем, 1798-1870); jurists, Mītavas virspilskunga tiesas kanclers (1809–1818), Kurzemes galma virstiesas prezidents (1818-1841), viens no Kurzemes literatūras un mākslas biedrības dibinātājiem barons Ernsts Medems; rakstniece Elizabete Šarlote Konstance Medema (Elisabeth Charlotte Constanzia von der Recke, geb. Medem, 1754-1833).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā dažādos laika posmos bijušas Piena muiža (Berghof, no 1920. gada Kalnamuiža, 1855-1920), Lielbērzes (Groß-Behrsen), Lielbērķenes (Groß-Berken, ?-1694), Bērzbeķes (Bersebeck), Jaunauces (Neu-Autz, 1804-1827), Vecauces (Alt-Autz, ?-1920), Lielauces muiža (Groß-Autz), Durbes (Durben), Remtes (Remten), Viesātu (Weesahten), Kapeļu (Kappeln), Vilces (Wilzen), Blankenfeldes (Blankenfeld, 1426-?), Zantes (Santen, 1791-1881), Vecžagares, Elejas (Elley, 1753-1920), Kauguru (Kaugern), Šlokenbekas (Schlockenbeck), Rumbas (Rumbenhof) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Volkova Vivanta. Kā ēstu barons Medems. // Mājas viesis. 25.04.2008
