Atšķirības starp "Mongoļu impērija" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| (30 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pastāv''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pastāv''' | ||
| − | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 1211-1368 |
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''lielie hani''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''lielie hani''' | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | ||
* [[Čingiss]] (1206-1227) | * [[Čingiss]] (1206-1227) | ||
| − | * Ugedejs, Čingisa dēls (1229-1241 | + | * [[Ugedejs]], Čingisa dēls (1229-1241 |
| − | * | + | * [[Tergene]] hatuna, reģente (1241-1246) |
| − | * Gujuks, Ugedeja dēls (1246-1248) | + | * [[Gujuks]], Ugedeja dēls (1246-1248) |
| − | * Ogula Gaimaša, Gujuka atraitne (1248-1251) | + | * [[Ogula Gaimaša]], Gujuka atraitne (1248-1251) |
| − | * Munke, Toluja dēls (1251-1259) | + | * [[Munke]], Toluja dēls (1251-1259) |
| − | * | + | * [[Kubilajs]], Toluja dēls (1260-1294) |
| − | * | + | * Arigbeks, Toluja dēls, uzurpators (1260-1264) |
| − | * Temurs (Oldžaitu), Džimgina dēls, | + | * Temurs (Oldžaitu), Džimgina dēls, Kubilaja mazdēls (1294-1307) |
| − | * Kaišans (Gjuluks), Darmabala dēls, | + | * Kaišans (Gjuluks), Darmabala dēls, Kubilaja mazmazdēls (1307-1311) |
| − | * Ajurbaribadra (Bujantu), Darmabala dēls, | + | * Ajurbaribadra (Bujantu), Darmabala dēls, Kubilaja mazmazdēls (1311-1320) |
| − | * Sudhipala gegens, Bujantu dēls (1320-1323) | + | * [[Sudhipala-gegens]], Bujantu dēls (1320-1323) |
| − | * Jesens Temurs, Kamala dēls, Džimgina mazdēls (1323-1328) | + | * [[Jesens Temurs]], Kamala dēls, Džimgina mazdēls (1323-1328) |
| − | * | + | * Arigbeks, Jesena Temura dēls (1328) |
| − | * Togs Timurs, Kaišana dēls (1328-1329) | + | * [[Togs Timurs]], Kaišana dēls (1328-1329) |
* Kušars (Kutuktu), Kaišana dēls (1329) | * Kušars (Kutuktu), Kaišana dēls (1329) | ||
* Jindžibals (1329-1332) | * Jindžibals (1329-1332) | ||
* Irinčipals, Kušara dēls (1332-1333) | * Irinčipals, Kušara dēls (1332-1333) | ||
| − | * Togons Temurs, Kušara dēls (1333-1370) | + | * [[Togons Temurs]], Kušara dēls (1333-1370) |
|- | |- | ||
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Mongolu_imperija.jpg|right|thumb|300px|Impērijas robežas varas maksimuma laikā]] | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Mongolu_imperija.jpg|right|thumb|300px|Impērijas robežas varas maksimuma laikā]] | ||
|} | |} | ||
| − | '''Mongoļu impērija''' (mong. ''Их Монгол Улс - Dižā Mongoļu valsts''; an. ''Mongol Empire'', vc. ''Mongolisches Reich'', kr. ''Монгольская империя'') - XIII gs. Eirāzijas lielākajā daļā izveidojusies [[nomadu impērija]], kas radās senmongoļu cilšu | + | '''Mongoļu impērija''' (mong. ''Их Монгол Улс; Dai Ön Yeke Mongghul Ulus - Dižā Mongoļu valsts''; an. ''Mongol Empire'', vc. ''Mongolisches Reich'', kr. ''Монгольская империя''), kopš 1271. gada '''Juaņu impērija''' - XIII gs. Eirāzijas lielākajā daļā izveidojusies [[nomadu impērija]], kas radās senmongoļu cilšu konsolidēšanas procesā un turpmāko karagājienu rezultātā (iekaroja nevis teritorijas - zemei nebija nozīmes, bet gan pakļāva tautas). |
| − | + | 1206. gadā senmongoļu [[hans]] [[Temudžins]], pēc ilgstoša kara pakļāvis vairākas kaimiņu tautas, pasludināja impērijas izveidošanu un lielajā [[Kurultajs|kurultajā]] tika ievēlēts par visu mongoļu valdnieku - kāpa tronī ar jaunu vārdu un titulu kā "[[Čingishans]]". 1211. gadā tika pieņemts impērijas oficiālais nosaukums: '''''Их Монгол Улс''''' (''Jeke Mongol ulus'', 1211–1271), ar galvaspilsētu Karakorumu. Aptuveni 50 gadu laikā [[mongoļu armija]] iekaroja lielāko daļu sauszemes no Klusā okeāna līdz Vidusjūrai. Sava uzplaukuma laikā mongoļu pakļautās tautas apdzīvoja vairāk nekā 33 miljonu km² Eirāzijas teritorijas no Klusā okeāna līdz Melnajai jūrai, tā kļūstot par teritoriāli lielāko valsti cilvēces vēsturē. Administratīvi tika sadalīta autonomos valdījumos - [[Uluss|ulusos]], - par katras vietvaldi ieceļot vienu dēlu: | |
* Lielā hana uluss (Ķīna, Tibeta, Mongolija, Koreja, Austrumsibīrija), no kura vēlāk atdalīja vairākus mazākus ulusus; | * Lielā hana uluss (Ķīna, Tibeta, Mongolija, Koreja, Austrumsibīrija), no kura vēlāk atdalīja vairākus mazākus ulusus; | ||
* [[Džuči uluss]] jeb Zelta orda (no Irtišas baseina austrumos līdz Donavai rietumos); | * [[Džuči uluss]] jeb Zelta orda (no Irtišas baseina austrumos līdz Donavai rietumos); | ||
| − | * [[ | + | * [[Čagataja uluss]] jeb [[Maveranahra]] (teritorija starp Sirdarju un Amudarju, Septiņupe un Austrumturkestana); |
| − | * [[ | + | * vēlāk klāt nāca [[Juaņu dinastija|Toluja uluss]] - iekarotās Ķīnas, Tibetas un Dienvidaustrumāzijas zemes. |
| − | + | Nebija ne centralizētas ierēdniecības, ne vienotas naudas sistēmas, ne likumu. Ulusu lielā hana vārdā pārvaldīja vietvalži no tām Čingishana dēlu dzimtām, kurām valdījums piešķirts. [[Jasa]] kā kodekss regulēja tieši mongoļu dzīvesveidu, bet pakļautās ciltis lielākajā daļā gadījumu turpināja dzīvot pēc savām paražu tiesībām. Cilšu vadoņi un zemju valdnieki, ja pieņēma lielā hana varu un bez ierunām pakļāvās, saglabāja savu varu un ieguva vietu impērijas aristokrātijas hierarhijā (piedalījās kurultajos). Kā redzam no [[Kijevas Krievzeme|senkrievu kņazistu]] piemēra, impērija vietējā sadzīvē praktiski neiejaucās, vien iekasēja nodevas un rekrutēja karavīrus. | |
| − | + | 1229. gadā lielajā kurultajā par hanu un imperatoru ievēlēja Čingishana trešo dēlu Ugedeju (1187-1241). Viņa laikā impērija turpināja ekspansiju, pabeidzot [[Dzjiņu impērija]]s un Centrālāzijas iekarošanu, kā arī pakļaujot Koreju un Austrumeiropu līdz Donavas grīvai. Veicināja tirdzniecības attīstību. 1246. gadā par hanu un imperatoru ievēlēja mirušā Ugedeja dēlu Gujuku (1205-1248). Kāpis tronī, pieņēma titulu “dalai-han”. Kristietis un kristīgās baznīcas aizgādnis. Atsāka mongoļu ekspansiju Dienvidķīnā. 1251. gadā par hanu un imperatoru ievēlēja Tuluja dēlu Munki (1208-1259). Viņa laikā mongoļi turpināja ekspansiju, iebrūkot Dienvidķīnas Sun impērijā, iekarojot Irānu un Abāsīdu kalifātu mūsdienu Irākā, kur izveidojās [[Hulagu uluss]] (no Amudarjas upes austrumos līdz Indijas okeānam dienvidos, un Dienvidkaukāzam ziemeļrietumos). | |
| − | + | Politiski valdījums ''de facto'' sašķēlās pēc Munkes nāves, kad 1260. gadā divos dažādos kurultajos, kurā nevienā nebija kvoruma, ievēlēja divus hanus – Toluja dēlus [[Kubilajs|Kubilaju]] (karavadoņu kurultajā Ķīnā) un Arigu beku (impērijas aristokrātijas kurultajā Mongolijā). Konfliktu pastiprināja Kubilaja orientēšanās uz centralizētu un birokratizētu valsts pārvaldi pēc ķīniešu parauga, ko liela daļa nomadu vadoņu nevēlējās pieņemt. Četrus gadus ilgušajā pilsoņu karā uzvarēja Kubilajs (1215-1294). Tomēr viņš kontrolēja tikai impērijas austrumdaļu - Toluja ulusu, - 1269. gadā Talasas upes krastā sanāca kurultajs, kurā triju valdošo čingisīdu dinastiju - [[Džuči uluss|Zelta ordas]], [[Čagataja uluss|Čagataja ulusa]] un [[Ugedeja uluss|Ugedeja ulusa]], - valdošie čingisīdi sadalīja Vidusāziju, nerēķinoties ar lielo hanu. Savukārt Kubilajs un tā pēcnācēji turpināja uzskatīt, ka ir Mongoļu impērijas valdnieki, impērija pastāv, tikai rietumu provinces ir nepakļāvīgas. | |
| − | 1368. gada, kad Ķīnā sacelšanās rezultātā Juaņu dinastijas vara tika gāzta, | + | 1271. gadā viņš atcēla troņa mantošanas kārtību ievēlot hanu, un pasludināja [[Juaņu dinastija]]s izveidošanu ar rezidenci Hanbaliku (mūsd. Pekina), savukārt mūsdienu Mongolijas teritorija no centra kļuva par vienu no provincēm (tāpēc literatūrā, aprakstot Toluja ulusu, biežāk lieto apzīmējumu '''Juaņu impērija'''). Viņa valdīšanas laikā mongoļi mēģināja iekarot Japānu un Dienvidaustrumāziju (Annamu un Čampu mūsdienu Vjetnamā un Kambodžā, Mjenu valsti mūsdienu Mjanmā jeb Birmā, Javas salu, Malajas arhipelāgu). Vairākas Dienvidindijas valstis un Ceilona atzina sevi par Juaņu impērijas vasaļiem. Šajā laikā tika iedibināti atsevišķi valsts kancelejas budisma, daoisma, islama, kristietības un konfuciānisma departamenti. Kā oficiālas reliģijas, impērija atzina arī jūdaismu un maniheismu. Mongoļu autohtonais šamanisms, kā arī Tibetas un Kašmiras maģijas kulti bija populāri daļā imperatora galma, bet plašāk sastopami nebija. |
| + | |||
| + | 1368. gada, kad Ķīnā sacelšanās rezultātā Juaņu dinastijas vara tika gāzta, pie varas nāca Minu dinastija, bet pēdējais imperators Togans Temurs ar galmu bēga uz Mongoliju. Mongoļu mēģinājumi turpmākajās desmitgadēs atgūt zaudēto un atjaunot Juaņu impēriju bija neveiksmīgi. | ||
Skat. arī: [[Mongoļu impērijas armija]], [[bilikas]], [[jasa]], [[paidza]], [[uluss]], [[orda]] | Skat. arī: [[Mongoļu impērijas armija]], [[bilikas]], [[jasa]], [[paidza]], [[uluss]], [[orda]] | ||
| 53. rindiņa: | 55. rindiņa: | ||
* Grousset René. The Empire of the Steppes: A History of Central Asia. / Trans. Naomi Walford. - Rutgers: New Jersey, 1970. ISBN 0-8135-1304-9 | * Grousset René. The Empire of the Steppes: A History of Central Asia. / Trans. Naomi Walford. - Rutgers: New Jersey, 1970. ISBN 0-8135-1304-9 | ||
* Bat-Ochir Bold. Mongolian Nomadic Society: A Reconstruction of the 'Medieval' History of Mongolia. - Routledge, 2000, 224 pages, ISBN 0700711589 | * Bat-Ochir Bold. Mongolian Nomadic Society: A Reconstruction of the 'Medieval' History of Mongolia. - Routledge, 2000, 224 pages, ISBN 0700711589 | ||
| + | * Michael Prawdin. The Mongol Empire: Its Rise and Legacy. – Taylor & Francis Inc.: Somerset, 2005. ISBN 1412805198 | ||
| + | * Denise Aigle. The Mongol Empire between Myth and Reality: Studies in Anthropological History. – Brill: Leiden/ Boston, 2014. ISBN 9004280642 | ||
---- | ---- | ||
* Andreas Meier. Rettung oder Fluch? Die Rolle der Mongolen in den politischen Entwicklungen des Nahen Ostens im Hochmittelalter. - Grin Verlag für akademische Texte, München und Ravensburg, 2005, ISBN: 978-3-638-75050-9 | * Andreas Meier. Rettung oder Fluch? Die Rolle der Mongolen in den politischen Entwicklungen des Nahen Ostens im Hochmittelalter. - Grin Verlag für akademische Texte, München und Ravensburg, 2005, ISBN: 978-3-638-75050-9 | ||
| − | * Die Mongolen. Im Reich des Dschingis Khan. - Gudrun Ziegler / Alexander Hogh Hrsg. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft: Darmstadt, 2005. | + | * Die Mongolen. Im Reich des Dschingis Khan. - Gudrun Ziegler / Alexander Hogh Hrsg. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft: Darmstadt, 2005. ISBN 3806219400 |
* Die Mongolen. Beiträge zu ihrer Geschichte und Kultur. - Michael Weiers Hrsg. - Darmstadt 1986. | * Die Mongolen. Beiträge zu ihrer Geschichte und Kultur. - Michael Weiers Hrsg. - Darmstadt 1986. | ||
| + | * Karénina Kollmar-Paulenz. Die Mongolen: Von Dschingis Khan bis heute. - C.H.Beck Verlag: s.l., 2011. ISBN 3406621333 | ||
| + | * Hethum von Korykos. Geschichte der Mongolen. - Kitab Verlag, 2006, ISBN 3902005645 | ||
| + | * Schmieder F. Kunde von den Mongolen. - Sigmaringen 1997 | ||
| + | * Geheime Geschichte der Mongolen. Herkunft, Leben und Aufstieg Činggis Qans./ Manfred Taube - Kiepenheuer u. Witsch, Leipzig u. a. 1989, ISBN 3-378-00297-2 | ||
| + | |||
| + | ---- | ||
| + | * Jean-Paul Roux. Jean-Paul Roux. – Fayard: Paris, 1993. ISBN 2213031649 | ||
---- | ---- | ||
* Христианский мир и "Великая Монгольская империя" : материалы францисканской миссии 1245 года / критический текст, пер. с лат. "Истории Тартар" брата Ц. де Бридиа, С. В. Аксенова, А. Г. Юрченко. - СПб. : Евразия, 2002. - 477 с. | * Христианский мир и "Великая Монгольская империя" : материалы францисканской миссии 1245 года / критический текст, пер. с лат. "Истории Тартар" брата Ц. де Бридиа, С. В. Аксенова, А. Г. Юрченко. - СПб. : Евразия, 2002. - 477 с. | ||
| 64. rindiņa: | 75. rindiņa: | ||
* Доманин А. Монгольская империя Чингизидов. Чингисхан и его приемники. - Москва, 2005. | * Доманин А. Монгольская империя Чингизидов. Чингисхан и его приемники. - Москва, 2005. | ||
* Крадин Н.Н., Скрынникова Т.Д. Империя Чингис-хана. - Вост. лит.: Москва, 2006. – 557 с. ISBN 5-02-018521-3 | * Крадин Н.Н., Скрынникова Т.Д. Империя Чингис-хана. - Вост. лит.: Москва, 2006. – 557 с. ISBN 5-02-018521-3 | ||
| + | * Базаров Б.В., Крадин Н.Н. Скрынникова Т.Д. Монгольская империя и кочевой мир. - Институт монголоведения, буддологии и тебетологии СО РАН: Улан-Удэ. 2004. ISBN 978-5-7925-0308-3 | ||
| + | * Майкл Берган. Империя монголов. - Мир книги: Москва, 2007. ISBN 978-5-486-01555-7 | ||
| + | * Моррис Роcсаби. Золотой век империи монголов. - Евразия: СПб., 2009. ISBN 978-5-8071-0335-2 | ||
| + | * Лин фон Паль. История Империи монголов: До и после Чингисхана. – АСТ: Москва, 2010. ISBN 978-5-17-067580-7 | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 06.44
| pastāv | 1211-1368 |
| lielie hani |
|
Mongoļu impērija (mong. Их Монгол Улс; Dai Ön Yeke Mongghul Ulus - Dižā Mongoļu valsts; an. Mongol Empire, vc. Mongolisches Reich, kr. Монгольская империя), kopš 1271. gada Juaņu impērija - XIII gs. Eirāzijas lielākajā daļā izveidojusies nomadu impērija, kas radās senmongoļu cilšu konsolidēšanas procesā un turpmāko karagājienu rezultātā (iekaroja nevis teritorijas - zemei nebija nozīmes, bet gan pakļāva tautas).
1206. gadā senmongoļu hans Temudžins, pēc ilgstoša kara pakļāvis vairākas kaimiņu tautas, pasludināja impērijas izveidošanu un lielajā kurultajā tika ievēlēts par visu mongoļu valdnieku - kāpa tronī ar jaunu vārdu un titulu kā "Čingishans". 1211. gadā tika pieņemts impērijas oficiālais nosaukums: Их Монгол Улс (Jeke Mongol ulus, 1211–1271), ar galvaspilsētu Karakorumu. Aptuveni 50 gadu laikā mongoļu armija iekaroja lielāko daļu sauszemes no Klusā okeāna līdz Vidusjūrai. Sava uzplaukuma laikā mongoļu pakļautās tautas apdzīvoja vairāk nekā 33 miljonu km² Eirāzijas teritorijas no Klusā okeāna līdz Melnajai jūrai, tā kļūstot par teritoriāli lielāko valsti cilvēces vēsturē. Administratīvi tika sadalīta autonomos valdījumos - ulusos, - par katras vietvaldi ieceļot vienu dēlu:
- Lielā hana uluss (Ķīna, Tibeta, Mongolija, Koreja, Austrumsibīrija), no kura vēlāk atdalīja vairākus mazākus ulusus;
- Džuči uluss jeb Zelta orda (no Irtišas baseina austrumos līdz Donavai rietumos);
- Čagataja uluss jeb Maveranahra (teritorija starp Sirdarju un Amudarju, Septiņupe un Austrumturkestana);
- vēlāk klāt nāca Toluja uluss - iekarotās Ķīnas, Tibetas un Dienvidaustrumāzijas zemes.
Nebija ne centralizētas ierēdniecības, ne vienotas naudas sistēmas, ne likumu. Ulusu lielā hana vārdā pārvaldīja vietvalži no tām Čingishana dēlu dzimtām, kurām valdījums piešķirts. Jasa kā kodekss regulēja tieši mongoļu dzīvesveidu, bet pakļautās ciltis lielākajā daļā gadījumu turpināja dzīvot pēc savām paražu tiesībām. Cilšu vadoņi un zemju valdnieki, ja pieņēma lielā hana varu un bez ierunām pakļāvās, saglabāja savu varu un ieguva vietu impērijas aristokrātijas hierarhijā (piedalījās kurultajos). Kā redzam no senkrievu kņazistu piemēra, impērija vietējā sadzīvē praktiski neiejaucās, vien iekasēja nodevas un rekrutēja karavīrus.
1229. gadā lielajā kurultajā par hanu un imperatoru ievēlēja Čingishana trešo dēlu Ugedeju (1187-1241). Viņa laikā impērija turpināja ekspansiju, pabeidzot Dzjiņu impērijas un Centrālāzijas iekarošanu, kā arī pakļaujot Koreju un Austrumeiropu līdz Donavas grīvai. Veicināja tirdzniecības attīstību. 1246. gadā par hanu un imperatoru ievēlēja mirušā Ugedeja dēlu Gujuku (1205-1248). Kāpis tronī, pieņēma titulu “dalai-han”. Kristietis un kristīgās baznīcas aizgādnis. Atsāka mongoļu ekspansiju Dienvidķīnā. 1251. gadā par hanu un imperatoru ievēlēja Tuluja dēlu Munki (1208-1259). Viņa laikā mongoļi turpināja ekspansiju, iebrūkot Dienvidķīnas Sun impērijā, iekarojot Irānu un Abāsīdu kalifātu mūsdienu Irākā, kur izveidojās Hulagu uluss (no Amudarjas upes austrumos līdz Indijas okeānam dienvidos, un Dienvidkaukāzam ziemeļrietumos).
Politiski valdījums de facto sašķēlās pēc Munkes nāves, kad 1260. gadā divos dažādos kurultajos, kurā nevienā nebija kvoruma, ievēlēja divus hanus – Toluja dēlus Kubilaju (karavadoņu kurultajā Ķīnā) un Arigu beku (impērijas aristokrātijas kurultajā Mongolijā). Konfliktu pastiprināja Kubilaja orientēšanās uz centralizētu un birokratizētu valsts pārvaldi pēc ķīniešu parauga, ko liela daļa nomadu vadoņu nevēlējās pieņemt. Četrus gadus ilgušajā pilsoņu karā uzvarēja Kubilajs (1215-1294). Tomēr viņš kontrolēja tikai impērijas austrumdaļu - Toluja ulusu, - 1269. gadā Talasas upes krastā sanāca kurultajs, kurā triju valdošo čingisīdu dinastiju - Zelta ordas, Čagataja ulusa un Ugedeja ulusa, - valdošie čingisīdi sadalīja Vidusāziju, nerēķinoties ar lielo hanu. Savukārt Kubilajs un tā pēcnācēji turpināja uzskatīt, ka ir Mongoļu impērijas valdnieki, impērija pastāv, tikai rietumu provinces ir nepakļāvīgas.
1271. gadā viņš atcēla troņa mantošanas kārtību ievēlot hanu, un pasludināja Juaņu dinastijas izveidošanu ar rezidenci Hanbaliku (mūsd. Pekina), savukārt mūsdienu Mongolijas teritorija no centra kļuva par vienu no provincēm (tāpēc literatūrā, aprakstot Toluja ulusu, biežāk lieto apzīmējumu Juaņu impērija). Viņa valdīšanas laikā mongoļi mēģināja iekarot Japānu un Dienvidaustrumāziju (Annamu un Čampu mūsdienu Vjetnamā un Kambodžā, Mjenu valsti mūsdienu Mjanmā jeb Birmā, Javas salu, Malajas arhipelāgu). Vairākas Dienvidindijas valstis un Ceilona atzina sevi par Juaņu impērijas vasaļiem. Šajā laikā tika iedibināti atsevišķi valsts kancelejas budisma, daoisma, islama, kristietības un konfuciānisma departamenti. Kā oficiālas reliģijas, impērija atzina arī jūdaismu un maniheismu. Mongoļu autohtonais šamanisms, kā arī Tibetas un Kašmiras maģijas kulti bija populāri daļā imperatora galma, bet plašāk sastopami nebija.
1368. gada, kad Ķīnā sacelšanās rezultātā Juaņu dinastijas vara tika gāzta, pie varas nāca Minu dinastija, bet pēdējais imperators Togans Temurs ar galmu bēga uz Mongoliju. Mongoļu mēģinājumi turpmākajās desmitgadēs atgūt zaudēto un atjaunot Juaņu impēriju bija neveiksmīgi.
Skat. arī: Mongoļu impērijas armija, bilikas, jasa, paidza, uluss, orda
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 62. lpp.
- Grousset René. The Empire of the Steppes: A History of Central Asia. / Trans. Naomi Walford. - Rutgers: New Jersey, 1970. ISBN 0-8135-1304-9
- Bat-Ochir Bold. Mongolian Nomadic Society: A Reconstruction of the 'Medieval' History of Mongolia. - Routledge, 2000, 224 pages, ISBN 0700711589
- Michael Prawdin. The Mongol Empire: Its Rise and Legacy. – Taylor & Francis Inc.: Somerset, 2005. ISBN 1412805198
- Denise Aigle. The Mongol Empire between Myth and Reality: Studies in Anthropological History. – Brill: Leiden/ Boston, 2014. ISBN 9004280642
- Andreas Meier. Rettung oder Fluch? Die Rolle der Mongolen in den politischen Entwicklungen des Nahen Ostens im Hochmittelalter. - Grin Verlag für akademische Texte, München und Ravensburg, 2005, ISBN: 978-3-638-75050-9
- Die Mongolen. Im Reich des Dschingis Khan. - Gudrun Ziegler / Alexander Hogh Hrsg. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft: Darmstadt, 2005. ISBN 3806219400
- Die Mongolen. Beiträge zu ihrer Geschichte und Kultur. - Michael Weiers Hrsg. - Darmstadt 1986.
- Karénina Kollmar-Paulenz. Die Mongolen: Von Dschingis Khan bis heute. - C.H.Beck Verlag: s.l., 2011. ISBN 3406621333
- Hethum von Korykos. Geschichte der Mongolen. - Kitab Verlag, 2006, ISBN 3902005645
- Schmieder F. Kunde von den Mongolen. - Sigmaringen 1997
- Geheime Geschichte der Mongolen. Herkunft, Leben und Aufstieg Činggis Qans./ Manfred Taube - Kiepenheuer u. Witsch, Leipzig u. a. 1989, ISBN 3-378-00297-2
- Jean-Paul Roux. Jean-Paul Roux. – Fayard: Paris, 1993. ISBN 2213031649
- Христианский мир и "Великая Монгольская империя" : материалы францисканской миссии 1245 года / критический текст, пер. с лат. "Истории Тартар" брата Ц. де Бридиа, С. В. Аксенова, А. Г. Юрченко. - СПб. : Евразия, 2002. - 477 с.
- Доманин Александр. Монгольская империя Чингизидов. Чингисхан и его преемники. - Центрполиграф: Москва, 2010, 90 c. ISBN 978-5-227-02115-1
- Владимирцов Б.Я. Общественный строй монголов. Монгольский кочевой феодализм. - Изд-во Академии Наук СССР: Москва/Ленинград, 1934. - 223 с.
- Сандаг Ш. Образование единого монгольского государства и Чингисхан. // Татаро-монголы в Азии и Европе. - Москва, 1977.
- Доманин А. Монгольская империя Чингизидов. Чингисхан и его приемники. - Москва, 2005.
- Крадин Н.Н., Скрынникова Т.Д. Империя Чингис-хана. - Вост. лит.: Москва, 2006. – 557 с. ISBN 5-02-018521-3
- Базаров Б.В., Крадин Н.Н. Скрынникова Т.Д. Монгольская империя и кочевой мир. - Институт монголоведения, буддологии и тебетологии СО РАН: Улан-Удэ. 2004. ISBN 978-5-7925-0308-3
- Майкл Берган. Империя монголов. - Мир книги: Москва, 2007. ISBN 978-5-486-01555-7
- Моррис Роcсаби. Золотой век империи монголов. - Евразия: СПб., 2009. ISBN 978-5-8071-0335-2
- Лин фон Паль. История Империи монголов: До и после Чингисхана. – АСТ: Москва, 2010. ISBN 978-5-17-067580-7
Resursi internetā par šo tēmu
- Mongolian History-Online Resources
- Master Bibliography on The Mongol Empire, Central Asia, Eurasian Travellers, the History of War, and the Barbarian World
- Mongol Studies Online Reference - The American Center for Mongolian Studies (ACMS)
- Dark Horde Moritu
- Mongol Dominions, 1300-1405 // Historical Atlas by William R. Shepherd, 1923
- The Mongol Khâns
- Baras-aghur Naran. On the Documentation and Construction of Period Mongolian Names.
- Per Inge Oestmoen. The Realm of The Mongols!
- Mongolia - Sam Houston State University
- Pavel Rykin. The Social Group and its Designation in Middle Mongolian: The Concepts Irgen and Oboq.
- Documents in Mongols - Academia.ed
- Филлипс Э. Монголы. Основатели империи Великих ханов.
- Источниковедение истории Улуса Джучи (Золотой Орды). От Калки до Астрахани. 1223-1556. - Казань, 2001. – 428 с. (.pdf)
- Атлас Монгольской Империи онлайн
- Чигрин В. Основание монгольской империи.
- Государство Хулагидов. // Чистяков О.И. История отечественного государства и права.
- Образование монгольской державы и борьба народов против её владычества. // Всемирная история. Энциклопедия. Том 3. (1957 год)
- Вернадский Г.В. Монголы и Русь.
- Угдыжеков С.А. К оценке политической ситуации в южной Сибири начала XIII в.
- Александр Доманин. Монгольская империя Чингизидов. Чингисхан и его преемники.
- Филлипс Э.Д. Монголы Основатели империи Великих ханов. - Центрполиграф: Москва, 2004
- Джиованни дель Плано Карпини. История монгалов. М. 1957
- Монгольска импери и кочево ми (Мат-л междунар. науч. конф-ии). Кн. 3. - Изд-в БН СO РАН: Улан-Удэ, 2008. - 498 с. ISBN 978-5-7925-0308-3
- Билэгт Л. Раннемонгольские племена. - Академия наук Монголии: Уланбаатар, 2007
