Atšķirības starp "Rangu tabele" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (13 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Krievijas impērijas armijas, civilo un galma amatu pakāpju tabula''' (kr. ''Табель о рангах всех чинов воинских, статских и придворных Российской империи'') - 24 | + | [[Attēls:Rang_Tabel_Russian.jpg|right|thumb|300px|]] |
| + | '''Rangu tabele''' jeb '''Krievijas impērijas armijas, civilo un galma amatu pakāpju tabula''' (kr. ''Табель о рангах всех чинов воинских, статских и придворных Российской империи'') - 1722. gada 24.(4.02.) janvārī [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] pieņemts likums par valsts dienesta amatu, [[Čins|činu]] un to [[Tituls|titulu]] pakāpju hierarhiju (''Табель о рангахъ всѣхъ чиновъ, воинскихъ, статскихъ и придворныхъ, которые въ которомъ классѣ чины; и которые въ одномъ классѣ'') un izmaiņu tajā kārtību. Visi dienesta amati ar činiem un tituliem tika iedalīti 3 kategorijās - militārā dienesta (''военные''), civildienesta (''статские'') un galma dienesta (''придворные''), - kur katra pakāpe bija sadalīta 14 hierarhijas rangos. Noteiktas dienesta pakāpes piešķiršana deva tiesības ieņemt atnbilstošu amatu. Personas, kas bija civildienestā, vienlaikus varēja iegūt arī galma dienesta pakāpi. Karjera dienestā sākās no zemākā 14. ranga. 14.-9. rangs deva tiesības uz personīgo jeb [[Mūža muižnieks|mūža muižnieka]] (''личное дворянство'') titulu, bet sākot no 8. ranga varēja iegūt [[Dzimtmuižnieks|dzimts muižnieka]] titulu (''потомственное дворянство''). | ||
| + | |||
| + | Sākotnēji rangu tabulā bija 262 nosaukumi, taču amati pakāpeniski tika no tās izņemti, līdz XVIII gs. beigām varam runāt tikai par dienesta (armijas, galma vai armijas un galma) pakāpēm un tituliem. Daudzi civildienesta amati ar laiku transformējās par sociālās hierarhijas pakāpes ([[čina]] - ''чин'') apzīmējumiem, kuru īpašniekiem vairs nebija nekādu konkrētu amata pienākumu. Piemēram, sākotnēji činas "[[kolēģijas sekretārs]]" (''коллежский секретарь''), "[[kolēģijas asesors]]" (''коллежский асессор''), "[[kolēģijas padomnieks]]" (''коллежский советник'') un "[[valsts padomnieks]]" (''статский советник'') sākotnēji apzīmēja [[kolēģija]]s sekretāra, kolēģijas padomes locekļa un civildienesta kolēģijas prezidenta amatus, bet jau XIX gs. tās bija tikai pilsoņu sociālās hierarhijas kategorijas, katra ar zināmām privilēģijām, un kā tādas pastāvēja līdz 1917. gadam. | ||
== Rangu tabula == | == Rangu tabula == | ||
| 26. rindiņa: | 29. rindiņa: | ||
* infantērijas [[ģenerālis]] (''генерал от инфантерии'' (līdz 1763., no 1796.) | * infantērijas [[ģenerālis]] (''генерал от инфантерии'' (līdz 1763., no 1796.) | ||
* kavalērijas [[ģenerālis]] (''генерал от кавалерии'') (līdz 1763., no 1796.) | * kavalērijas [[ģenerālis]] (''генерал от кавалерии'') (līdz 1763., no 1796.) | ||
| − | * | + | * artilērijas [[ģenerālfeldceihmeistars]] (''генерал-фельдцейхмейстер в артиллерии'') (līdz 1763.) |
| − | * | + | * [[ģenerālanšefs]] (''генерал-аншеф'') (1763.-1796.) |
* artilērijas [[ģenerālis]] (''генерал от артиллерии'') (no 1796.) | * artilērijas [[ģenerālis]] (''генерал от артиллерии'') (no 1796.) | ||
* Инженер-генерал (no 1796.) | * Инженер-генерал (no 1796.) | ||
| 33. rindiņa: | 36. rindiņa: | ||
* [[admirālis]] (''адмирал'') | * [[admirālis]] (''адмирал'') | ||
| | | | ||
| − | * | + | * [[oberkambarkungs]] (''обер-камергер'') |
* [[oberhofmaršals]] | * [[oberhofmaršals]] | ||
| − | * [[ | + | * [[oberataļļmeistars]] (''обер-шталмейстер'') |
* [[oberjegermeistars]] (''обер-егермейстер'') | * [[oberjegermeistars]] (''обер-егермейстер'') | ||
* [[oberhofmeistars]] (''обер-гофмейстер'') | * [[oberhofmeistars]] (''обер-гофмейстер'') | ||
* [[oberšenks]] (''обер-шенк'') | * [[oberšenks]] (''обер-шенк'') | ||
* [[oberceremonijmeistars]] (''обер-церемониймейстер'') (no 1844.) | * [[oberceremonijmeistars]] (''обер-церемониймейстер'') (no 1844.) | ||
| − | * | + | * [[oberforšneiders]] (''обер-форшнейдер'') (no 1856.) |
|- | |- | ||
|III | |III | ||
| 49. rindiņa: | 52. rindiņa: | ||
* [[ģenerālporučiks]] (''генерал-поручик'') (1741.-1796.) | * [[ģenerālporučiks]] (''генерал-поручик'') (1741.-1796.) | ||
* [[viceadmirālis]] (''вице-адмирал'') | * [[viceadmirālis]] (''вице-адмирал'') | ||
| − | * | + | * [[apgādes ģenerālkrigskomisārs]] (''генерал-кригскомиссар по снабжению'') (līdz 1884.) |
| | | | ||
* [[hofmaršals]] | * [[hofmaršals]] | ||
* [[hofmeistars]] | * [[hofmeistars]] | ||
| − | * [[ | + | * [[staļļmeistars]] (''шталмейстер'') |
* [[jegermeistars]] (''егермейстер'') | * [[jegermeistars]] (''егермейстер'') | ||
* [[oberceremonijmeistars]] (''обер-церемониймейстер'') (no 1800.) | * [[oberceremonijmeistars]] (''обер-церемониймейстер'') (no 1800.) | ||
| − | * | + | * [[oberforšneiders]] (''обер-форшнейдер'') |
|- | |- | ||
| − | |IV<ref>Zemākā pakāpe, kas, | + | |IV<ref>Zemākā pakāpe, kas, atbilstoši 9.12.1856. likumam deva civilpersonām tiesības uz dzimtmuižnieka statusu.</ref> |
| | | | ||
| − | * [[slepenpadomnieks]]<br> (''тайный советник 4-го класса'') (1722 | + | * [[slepenpadomnieks]]<br> (''тайный советник 4-го класса'') (1722-1724) |
| − | * [[īstenais valsts padomnieks]]<br> (''действительный статский советник'') (no 1724 | + | * [[īstenais valsts padomnieks]]<br> (''действительный статский советник'') (no 1724) |
| | | | ||
* [[ģenerālmajors]] (''генерал-майор'') | * [[ģenerālmajors]] (''генерал-майор'') | ||
| − | * gvardes [[apakšpulkvedis]] (''подполковник гвардии'') (1748 | + | * gvardes [[apakšpulkvedis]] (''подполковник гвардии'') (1748-1798) |
| − | * fortifikācijas [[ģenerālis]] (''генерал от фортификации'') (1741 | + | * fortifikācijas [[ģenerālis]] (''генерал от фортификации'') (1741-1796) |
| − | * | + | * flotes [[šautbenahts]] (''шаутбенахт на флоте'') (1722—1740) |
| − | * [[Kontradmirālis]] (''контр-адмирал'') (no 1740 | + | * [[Kontradmirālis]] (''контр-адмирал'') (no 1740) |
| − | * | + | * [[apgādes oberšterkrigskomisārs]] (''обер-штер-кригскомиссар по снабжению'') (līdz 1884) |
| | | | ||
| − | * | + | * [[kambarkungs]] (''камергер'') (no 1737) |
|- | |- | ||
|V | |V | ||
| 76. rindiņa: | 79. rindiņa: | ||
* [[valsts padomnieks]]<br> (''статский советник'') | * [[valsts padomnieks]]<br> (''статский советник'') | ||
| | | | ||
| − | * [[brigadieris]] (''бригадир'') (1722 | + | * [[brigadieris]] (''бригадир'') (1722-1796) |
| − | * | + | * [[kapteiņkomandors]] (''капитан-командор'') (1707-1732, 1751-1764, 1798-1827) |
| − | * gvardes [[premjermajors]] (''премьер-майор гвардии'') (1748 | + | * gvardes [[premjermajors]] (''премьер-майор гвардии'') (1748-1798) |
| − | * | + | * apgādes [[šterkrigskomisārs]] (''штер-кригскомиссар по снабжению'') (līdz 1884) |
| | | | ||
| − | * [[ceremonijmeistars]]<br> (''церемониймейстер'') (no 1800 | + | * [[ceremonijmeistars]]<br> (''церемониймейстер'') (no 1800) |
| − | * | + | * [[kambarjunkurs]] (''камер-юнкер'') (no 1800) |
|- | |- | ||
|VI | |VI | ||
| 91. rindiņa: | 94. rindiņa: | ||
* [[pulkvedis]] (''полковник'') | * [[pulkvedis]] (''полковник'') | ||
* 1. ranga [[flotes kapteinis]] (''капитан 1-го ранга на флоте'') | * 1. ranga [[flotes kapteinis]] (''капитан 1-го ранга на флоте'') | ||
| − | * секунд-майор гвардии (1748 | + | * gvardes [[sekundmajors]] (''секунд-майор гвардии'') (1748-1798) |
| − | * gvardes [[pulkvedis]] (''полковник гвардии'') (no 1798 | + | * gvardes [[pulkvedis]] (''полковник гвардии'') (no 1798) |
| − | * | + | * apgādes [[oberkrigskomisārs]] (''обер-кригскомиссар по снабжению'') (līdz 1884) |
| | | | ||
| − | * | + | * [[kambarfurjers]] (''камер-фурьер'') (līdz 1884) |
| − | * | + | * [[kambarkungs]] (''камергер'') (līdz 1737) |
| − | * svītas [[flīģeladjutants]] (kopš 1827 | + | * svītas [[flīģeladjutants]] (kopš 1827) |
|- | |- | ||
|VII | |VII | ||
| | | | ||
| − | * | + | * [[galma padomnieks]] (''надворный советник'') |
| | | | ||
* [[apakšpulkvedis]] (''подполковник'') | * [[apakšpulkvedis]] (''подполковник'') | ||
| − | * kazaku [[armijas staršina]] (''войсковой старшина у казаков'') (no 1884 | + | * kazaku [[armijas staršina]] (''войсковой старшина у казаков'') (no 1884) |
* 2. ranga [[flotes kapteinis]] (''капитан 2-го ранга на флоте'') | * 2. ranga [[flotes kapteinis]] (''капитан 2-го ранга на флоте'') | ||
| − | * kājnieku gvardes [[kapitans]] | + | * kājnieku gvardes [[kapitans]] (''капитан'') |
* kavalērijas gvardes [[rotmistrs]] (''ротмистр гвардии в кавалерии'') | * kavalērijas gvardes [[rotmistrs]] (''ротмистр гвардии в кавалерии'') | ||
| − | * | + | * apgādes [[krigskomisārs]] (''кригскомиссар по снабжению'') (līdz 1884) |
| nav | | nav | ||
|- | |- | ||
| 115. rindiņa: | 118. rindiņa: | ||
* [[kolēģijas asesors]]<br>(''коллежский асессор'') | * [[kolēģijas asesors]]<br>(''коллежский асессор'') | ||
| | | | ||
| − | * [[premjermajors]] (''премьер-майор'') (1731 | + | * [[premjermajors]] (''премьер-майор'') (1731-1798) |
| − | * [[sekundmajors]] (''секунд-майор'') (1731 | + | * [[sekundmajors]] (''секунд-майор'') (1731-1798) |
| − | * [[majors]] (1798 | + | * [[majors]] (1798-1884) |
| − | * [[kapitans]] (no 1884 | + | * [[kapitans]] (no 1884) |
| − | * kavalērijas [[rotmistrs]] (no 1884 | + | * kavalērijas [[rotmistrs]] (no 1884) |
| − | * kazaku [[armijas staršina]] (''войсковой старшина у казаков'') (1796 | + | * kazaku [[armijas staršina]] (''войсковой старшина у казаков'') (1796-1884) |
| − | * kazaku [[jesauls]] (no 1884 | + | * kazaku [[jesauls]] (no 1884) |
* 3. ranga [[flotes kapteinis]] (''капитан 3-го ранга на флоте'') | * 3. ranga [[flotes kapteinis]] (''капитан 3-го ранга на флоте'') | ||
| − | * flotes [[kapteiņleitnants]] (''капитан-лейтенант на флоте'') (1907 | + | * flotes [[kapteiņleitnants]] (''капитан-лейтенант на флоте'') (1907-1911) |
* [[flotes vecākais leitnants]] (''старший лейтенант на флоте (1912—1917) | * [[flotes vecākais leitnants]] (''старший лейтенант на флоте (1912—1917) | ||
| − | * штабс-капитан гвардии (no 1798 | + | * gvardes [[štabskapitans]] (''штабс-капитан гвардии'') (no 1798) |
| | | | ||
| − | * | + | * [[titulārkambarkungs]] (''титулярный камергер'') |
| − | * [[flīģeladjutants]] (no 1797 | + | * [[flīģeladjutants]] (no 1797) |
|- | |- | ||
|IX | |IX | ||
| 134. rindiņa: | 137. rindiņa: | ||
* [[titulārpadomnieks]]<br> (''титулярный советник'') | * [[titulārpadomnieks]]<br> (''титулярный советник'') | ||
| | | | ||
| − | * kājnieku [[kapitans]] (1722 | + | * kājnieku [[kapitans]] (1722-1884) |
| − | * | + | * kājnieku [[štabskapitans]] (no 1884) |
| − | * gvardes [[poručiks]] (no 1730 | + | * gvardes [[poručiks]] (no 1730) |
| − | * kavalērijas [[rotmistrs]] (1798 | + | * kavalērijas [[rotmistrs]] (1798-1884) |
| − | * | + | * kavalērijas [[štabsrotmistrs]] (''штабс-ротмистр в кавалерии'') (no 1884) |
| − | * kazaku [[jesauls]] (1798 | + | * kazaku [[jesauls]] (1798-1884) |
| − | * kazaku [[apakšjesauls]] (''подъесаул'') (no 1884 | + | * kazaku [[apakšjesauls]] (''подъесаул'') (no 1884) |
| − | * [[flotes kapteiņporučiks]] (''капитан-поручик на флоте'') (1764 | + | * [[flotes kapteiņporučiks]] (''капитан-поручик на флоте'') (1764-1798) |
| − | * [[flotes kapteiņleitnants]] (''капитан-лейтенант на флоте'') (1798 | + | * [[flotes kapteiņleitnants]] (''капитан-лейтенант на флоте'') (1798-1885) |
| − | * [[flotes leitnants]] (''лейтенант на флоте'') (1885 | + | * [[flotes leitnants]] (''лейтенант на флоте'') (1885-1906, no 1912) |
| − | * [[flotes vecākais leitnants]] (''старший лейтенант на флоте'') (1907 | + | * [[flotes vecākais leitnants]] (''старший лейтенант на флоте'') (1907-1911) |
| | | | ||
| − | * | + | * [[kambarjunkurs]] (''камер-юнкер'') (līdz 1800) |
| − | * feldmaršala [[flīģeladjutants]] (1722 | + | * feldmaršala [[flīģeladjutants]] (1722-1731) |
* [[hofkurjers]] (''гофкурьер'') | * [[hofkurjers]] (''гофкурьер'') | ||
|- | |- | ||
| 154. rindiņa: | 157. rindiņa: | ||
* [[kolēģijas sekretārs]]<br> (''коллежский секретарь'') | * [[kolēģijas sekretārs]]<br> (''коллежский секретарь'') | ||
| | | | ||
| − | * [[ | + | * kājnieku [[kapitanporučiks]] (''капитан-поручик в пехоте'') (1730-1797) |
| − | * | + | * kājnieku [[štabskapitans]] (''штабс-капитан в пехоте'') (1797-1884) |
| − | * kavalērijas [[sekundrotmistrs]] (''секунд-ротмистр в кавалерии'') (līdz 1797 | + | * kavalērijas [[sekundrotmistrs]] (''секунд-ротмистр в кавалерии'') (līdz 1797) |
| − | * | + | * kavalērijas [[štabsrotmistrs]] (''штабс-ротмистр в кавалерии'') (1797—1884) |
| − | * [[poručiks]] (no 1884 | + | * [[poručiks]] (no 1884) |
| − | * gvardes [[podporučiks]] (''подпоручик гвардии'') (no 1730 | + | * gvardes [[podporučiks]] (''подпоручик гвардии'') (no 1730) |
| − | * kazaku [[apakšjesauls]] (''подъесаул у казаков'') (līdz 1884 | + | * kazaku [[apakšjesauls]] (''подъесаул у казаков'') (līdz 1884) |
| − | * kazaku [[sotņiks]] (''сотник у казаков'') (no 1884 | + | * kazaku [[sotņiks]] (''сотник у казаков'') (no 1884) |
| − | * [[flotes leitnants]] (''лейтенант на флоте'') (1722 | + | * [[flotes leitnants]] (''лейтенант на флоте'') (1722-1885) |
| − | * flotes [[mičmanis]] (no 1884 | + | * flotes [[mičmanis]] (no 1884) |
| nav | | nav | ||
|- | |- | ||
| 231. rindiņa: | 234. rindiņa: | ||
| align="center" colspan="5" |Jūsu Ekselence<br> (''Ваше превосходительство'') | | align="center" colspan="5" |Jūsu Ekselence<br> (''Ваше превосходительство'') | ||
| align="center" |Jūsu Augstdzimtība<br> (''Ваше высокородие'') | | align="center" |Jūsu Augstdzimtība<br> (''Ваше высокородие'') | ||
| − | | align="center" colspan="5" |Jūsu | + | | align="center" colspan="5" |Jūsu Augstlabdzimtība<br> (''Ваше высокоблагородие'') |
| align="center" colspan="5" |Jūsu Labdzimtība<br>(''Ваше благородие'') | | align="center" colspan="5" |Jūsu Labdzimtība<br>(''Ваше благородие'') | ||
|} | |} | ||
| + | |||
| + | ==== Dižciltīgā statuss ==== | ||
| + | |||
| + | Personām, kuras civildienestā sasniedza XIV kategorijas činu, tika piešķirta personiskā dižciltība (личное дворянство), savukārt sasniedzot VIII kategorijas činu, kolēģijas asesora vietu – mantojamā (dzimtas) dižciltība (потомственное дворянство). Jāpiebilst, ka armijā karjera veidojās straujāk: dzimtas dižciltību cilvēks saņēma līdz ar pirmo virsnieka pakāpi, praporščika uzplečiem. Bez tam dzimtas dižciltību varēja iegūt, to saņemot par kādiem īpašiem nopelniem, saņemot jebkuru impērijas ordeni, kā arī ja tēvam un vectēvam, atbilstoši to činai, bijusi personiskā dižciltība un tie šajā činā nokalpojuši vismaz divdesmit gadus katrs. | ||
| + | |||
| + | Nikolajs I izdeva ukazu "Par dižciltības iegūšanu ar dienestu" (О порядке приобретения дворянства службой). Turpmāk armijā personīgo dižciltību saņēma pirmā virsnieka pakāpe, praporščiks, bet ar pirmo štāba virsnieka pakāpi ieguva mantojamo dižciltību (majors kājniekos, apakšpulkvedis artilērijā un inženieru daļās). Ja šādi dižciltību saņēmusī persona pati pameta dienestu vai pārgāja civildienestā, tad zaudēja savu statusu: bijušais praporščiks kļuva par goda pilsoni, bet štāba virsnieks nu bija tikai ar personīgo dižciltību. Pēc 9.12.1856. likuma grozījumiem ''personiskās dižciltības'' statuss tika piešķirts sākot no IX kategorijas činām civildienestā, bet "mantojamās dižciltības" statuss armijā – no VI kategorijas, bet civildienestā no IV kategorijas. XIV-X kategoriju pakāpēm bija [[Goda pilsonis|goda pilsoņa]] (''почетный гражданин'') statuss. | ||
'''Par rangu tabulu augstākas militārās pakāpes:''' | '''Par rangu tabulu augstākas militārās pakāpes:''' | ||
| 250. rindiņa: | 259. rindiņa: | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 200. lpp. | ||
| + | ---- | ||
* Алексушин Г.В. Партикулярная Россия. - Изд-во Самарского юридического института: Самара, 2001 | * Алексушин Г.В. Партикулярная Россия. - Изд-во Самарского юридического института: Самара, 2001 | ||
* Шепелёв Л.Е. Чиновный мир России: XVIII - начало XX вв.. -Искусство: Санкт-Петербург, 1999, 479 с. ISBN 5-210-01518-1 | * Шепелёв Л.Е. Чиновный мир России: XVIII - начало XX вв.. -Искусство: Санкт-Петербург, 1999, 479 с. ISBN 5-210-01518-1 | ||
| 265. rindiņa: | 276. rindiņa: | ||
* [http://www.bibliotekar.ru/CentrTitul/index.htm Шепелёв Л.Е. Титулы, мундиры и ордена Российской империи. - Центрполиграф: Москва, 2005] | * [http://www.bibliotekar.ru/CentrTitul/index.htm Шепелёв Л.Е. Титулы, мундиры и ордена Российской империи. - Центрполиграф: Москва, 2005] | ||
* [http://www.krotov.info/lib_sec/21_f/fed/osyuk_00.htm Федосюк Ю.А. Что непонятно у классиков, или Энциклопедия русского быта XIX века. - Наука: Москва, 2001, Гл. 6-7.] | * [http://www.krotov.info/lib_sec/21_f/fed/osyuk_00.htm Федосюк Ю.А. Что непонятно у классиков, или Энциклопедия русского быта XIX века. - Наука: Москва, 2001, Гл. 6-7.] | ||
| + | * [http://www.cisdf.org/TRM/TRM9/shepelev_9.html Леонид Ефимович ШЕПЕЛЁВ. Табель о рангах и дворянство.] | ||
---- | ---- | ||
* [http://books.google.ee/books?id=tG8OAAAAQAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA347,M1 Rangverordnung Peters I vom Jahr 1722 // Magazin für die neue Historie und Geographie, angelegt von A.F. Büsching - Johann Jacob Curt: Halle, 1773] | * [http://books.google.ee/books?id=tG8OAAAAQAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA347,M1 Rangverordnung Peters I vom Jahr 1722 // Magazin für die neue Historie und Geographie, angelegt von A.F. Büsching - Johann Jacob Curt: Halle, 1773] | ||
Pašreizējā versija, 2022. gada 4. februāris, plkst. 13.19
Rangu tabele jeb Krievijas impērijas armijas, civilo un galma amatu pakāpju tabula (kr. Табель о рангах всех чинов воинских, статских и придворных Российской империи) - 1722. gada 24.(4.02.) janvārī Krievijas impērijā pieņemts likums par valsts dienesta amatu, činu un to titulu pakāpju hierarhiju (Табель о рангахъ всѣхъ чиновъ, воинскихъ, статскихъ и придворныхъ, которые въ которомъ классѣ чины; и которые въ одномъ классѣ) un izmaiņu tajā kārtību. Visi dienesta amati ar činiem un tituliem tika iedalīti 3 kategorijās - militārā dienesta (военные), civildienesta (статские) un galma dienesta (придворные), - kur katra pakāpe bija sadalīta 14 hierarhijas rangos. Noteiktas dienesta pakāpes piešķiršana deva tiesības ieņemt atnbilstošu amatu. Personas, kas bija civildienestā, vienlaikus varēja iegūt arī galma dienesta pakāpi. Karjera dienestā sākās no zemākā 14. ranga. 14.-9. rangs deva tiesības uz personīgo jeb mūža muižnieka (личное дворянство) titulu, bet sākot no 8. ranga varēja iegūt dzimts muižnieka titulu (потомственное дворянство).
Sākotnēji rangu tabulā bija 262 nosaukumi, taču amati pakāpeniski tika no tās izņemti, līdz XVIII gs. beigām varam runāt tikai par dienesta (armijas, galma vai armijas un galma) pakāpēm un tituliem. Daudzi civildienesta amati ar laiku transformējās par sociālās hierarhijas pakāpes (čina - чин) apzīmējumiem, kuru īpašniekiem vairs nebija nekādu konkrētu amata pienākumu. Piemēram, sākotnēji činas "kolēģijas sekretārs" (коллежский секретарь), "kolēģijas asesors" (коллежский асессор), "kolēģijas padomnieks" (коллежский советник) un "valsts padomnieks" (статский советник) sākotnēji apzīmēja kolēģijas sekretāra, kolēģijas padomes locekļa un civildienesta kolēģijas prezidenta amatus, bet jau XIX gs. tās bija tikai pilsoņu sociālās hierarhijas kategorijas, katra ar zināmām privilēģijām, un kā tādas pastāvēja līdz 1917. gadam.
Satura rādītājs
Rangu tabula
| kategorija | civildienests | militārais dienests | galma dienests |
|---|---|---|---|
| I |
|
|
nav |
| II |
|
|
|
| III |
|
|
|
| IV[1] |
|
|
|
| V |
|
|
|
| VI |
|
|
|
| VII |
|
|
nav |
| VIII[2] |
|
|
|
| IX |
|
|
|
| X |
|
|
nav |
| XI |
|
|
nav |
| XII |
|
| |
| XIII |
|
|
nav |
| XIV |
|
|
nav |
Rangu kategoriju titulatūras
| I-II kategorijas | III-IV kategorijas | V kategorija | VI-VIII kategorijas | IX-XIV kategorijas | ||||||||||||||||
| Jūsu Augstā Ekselence (Ваше высокопревосходительство) |
Jūsu Ekselence (Ваше превосходительство) |
Jūsu Augstdzimtība (Ваше высокородие) |
Jūsu Augstlabdzimtība (Ваше высокоблагородие) |
Jūsu Labdzimtība (Ваше благородие) | ||||||||||||||||
Dižciltīgā statuss
Personām, kuras civildienestā sasniedza XIV kategorijas činu, tika piešķirta personiskā dižciltība (личное дворянство), savukārt sasniedzot VIII kategorijas činu, kolēģijas asesora vietu – mantojamā (dzimtas) dižciltība (потомственное дворянство). Jāpiebilst, ka armijā karjera veidojās straujāk: dzimtas dižciltību cilvēks saņēma līdz ar pirmo virsnieka pakāpi, praporščika uzplečiem. Bez tam dzimtas dižciltību varēja iegūt, to saņemot par kādiem īpašiem nopelniem, saņemot jebkuru impērijas ordeni, kā arī ja tēvam un vectēvam, atbilstoši to činai, bijusi personiskā dižciltība un tie šajā činā nokalpojuši vismaz divdesmit gadus katrs.
Nikolajs I izdeva ukazu "Par dižciltības iegūšanu ar dienestu" (О порядке приобретения дворянства службой). Turpmāk armijā personīgo dižciltību saņēma pirmā virsnieka pakāpe, praporščiks, bet ar pirmo štāba virsnieka pakāpi ieguva mantojamo dižciltību (majors kājniekos, apakšpulkvedis artilērijā un inženieru daļās). Ja šādi dižciltību saņēmusī persona pati pameta dienestu vai pārgāja civildienestā, tad zaudēja savu statusu: bijušais praporščiks kļuva par goda pilsoni, bet štāba virsnieks nu bija tikai ar personīgo dižciltību. Pēc 9.12.1856. likuma grozījumiem personiskās dižciltības statuss tika piešķirts sākot no IX kategorijas činām civildienestā, bet "mantojamās dižciltības" statuss armijā – no VI kategorijas, bet civildienestā no IV kategorijas. XIV-X kategoriju pakāpēm bija goda pilsoņa (почетный гражданин) statuss.
Par rangu tabulu augstākas militārās pakāpes:
- ģenerālisimuss (генералиссимус)
Par rangu tabulu zemākas militārās pakāpes:
- apakšpraporščiks (подпрапорщик), apakšhorunžijs (подхорунжий), kājnieku portupeipraporščiks (портупей-прапорщик), artilērijas un vieglās kavalērijas portupeijunkurs (портупей-юнкер), dragūnu fanenjunkurs (фанен-юнкер), smagās kavalērijas estandartjunkurs (эстандарт-юнкер).
- feldfēbelis (фельдфебель), vahtmistrs (вахмистр), flotes konduktors (кондуктор).
- Vecākais apakšvirsnieks (старший унтер-офицер, līdz 1798. gadam seržants - сержант, bocmanis - боцман).
- jaunākais apakšvirsnieks (младший унтер-офицер, līdz 1798. gadam jaunākais seržants - младший сержант, kaprālis - капрал, bocmanmats - боцманмат).
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Zemākā pakāpe, kas, atbilstoši 9.12.1856. likumam deva civilpersonām tiesības uz dzimtmuižnieka statusu.
- ↑ Laikā no 1809. līdz 1834. gadam, lai iekļūtu VIII kategorijā, vajadzēja uzrādīt universitātes absolvēšanas diplomu vai kārtot kategorijas eksāmenu. Līdz 1856. gadam VIII kategorija automātiski deva tiesības civilpersonām tiesības uz dzimtmuižnieka statusu.
- ↑ Līdz 1860. gadam un laikā no 1882. līdz 1917. gadam Jūrskolas vecāko klašu audzēknis.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 200. lpp.
- Алексушин Г.В. Партикулярная Россия. - Изд-во Самарского юридического института: Самара, 2001
- Шепелёв Л.Е. Чиновный мир России: XVIII - начало XX вв.. -Искусство: Санкт-Петербург, 1999, 479 с. ISBN 5-210-01518-1
- Tроицкий С.М. Русский абсолютизм и дворянство в XVIII веке. Формирование бюрократии. - Москва, 1974
- Lotman Jurij M., Russlands Adel. Eine Kulturgeschichte von Peter I. bis Nikolaus I. // Bausteine zur Slavischen Philologie und Kulturgeschichte, Band 21 - Köln, 1997
Resursi internetā par šo tēmu
- Табель о рангах всех чинов, воинских, статских и придворных, которые в котором классе чины (1722).
- Табель о рангах на 1800 г., Военные штаб- и обер-офицерские чины после приказов 6 мая и 30 августа 1884 г.
- Трамбицкий Ю.А. Табель о рангах.
- Акунин Б. Табель о рангах всех чинов, воинских, статских и придворных, действителен в период с конца XIX века по 1917 год
- Система офицерских чинов в русской армии. // Волков С.В. Русский офицерский корпус. - Военное издательство: Москва, 1993, С. 38-49
- Шепелёв Л.Е. Титулы, мундиры и ордена Российской империи. - Центрполиграф: Москва, 2005
- Федосюк Ю.А. Что непонятно у классиков, или Энциклопедия русского быта XIX века. - Наука: Москва, 2001, Гл. 6-7.
- Леонид Ефимович ШЕПЕЛЁВ. Табель о рангах и дворянство.
- Rangverordnung Peters I vom Jahr 1722 // Magazin für die neue Historie und Geographie, angelegt von A.F. Büsching - Johann Jacob Curt: Halle, 1773
- Alexander Otto. Die russische Hofgesellschaft in der Zeit Katharinas II. - Tobias-lib, Universitätsbibliothek Tübingen: Tübingen, 2005 (.pdf)
