Atšķirības starp "Kijevas Krievzeme" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Kievan Rus (1054-1132).jpeg|right|thumb|300px|Austrumslāvu kņazistes 12. gs.]]
 
[[Attēls:Kievan Rus (1054-1132).jpeg|right|thumb|300px|Austrumslāvu kņazistes 12. gs.]]
−
'''Austrumslāvu kņazistes''', novecojušā historiogrāfijā arī '''Kijevas Krievzeme''' (kr. ''Киевская Русь'', an. ''Kievan Rus'') - austrumslāvu [[kņaziste]]s mūsdienu Ukrainas un daļēji arī Krievijas teritorijā, aptvēra teritoriju no Oņegas ezera ziemeļos līdz Melnajai jūrai dienvidos, un no Vislas un Dņestras augšteces rietumos līdz Volgas un Donas augštecei austrumos. Izveidojās 10. gs. ap [[vikingi|vikingu]] nocietinātajām apmetnēm ceļā no Baltijas jūras uz Melno jūru. Tipiska vēlīnās [[vadonība]]s sabiedrība ar monarhijas elementiem (varu dažkārt pārmantoja radinieki).  
+
'''Austrumslāvu kņazistes''', novecojušā historiogrāfijā arī '''Kijevas Krievzeme''' (kr. ''Киевская Русь'', an. ''Kievan Rus'') - [[kņaziste]]s mūsdienu Ukrainas un daļēji arī Krievijas teritorijā, aptvēra teritoriju no Oņegas ezera ziemeļos līdz Melnajai jūrai dienvidos, un no Vislas un Dņestras augšteces rietumos līdz Volgas un Donas augštecei austrumos. Izveidojās 10. gs. ap [[vikingi|vikingu]] nocietinātajām apmetnēm ceļā no Baltijas jūras uz Melno jūru. Tipiska vēlīnās [[vadonība]]s sabiedrība ar monarhijas elementiem (varu dažkārt pārmantoja radinieki).  
  
 
988.-989. gados kristījās Kijevas (mūsd. Ukrainas galvaspilsēta) [[kņazs]] un lielākā daļa tā karadraudzes, pamazām ieviešot [[Kristietība|kristietību]] arī padoto vidū. 11. gs. vidū sākās pašas kņazistes teritorijas saskaldīšanās [[Dalienu kņazistes|dalienu kņazistēs]], Kijevā esošajam kņazam turpmāk dēvējoties par lielkņazu un zemei - par lielkņazisti<ref>Turpmākajos gadsimtos lielkņaza tituls bija politiski ļoti svarīgs senkrievu zemēs, jo ļāva tā valkātājam pretendēt uz visām teritorijām, kas reiz ietilpa Kijevas lielkņazistes zemēs.</ref> [[Monarhs]] bija lielkņazs<ref>Pēc Hazāru kaganāta sabrukuma 969. gadā Kijevas kņazi sāka titulēties kā [[Kagans|kagani]]</ref>), kurš pārvaldīja zemes ar [[kņaza padome]]s palīdzību, bet realizēja šo piļu-muižu pārvaldes sistēmu kņaza [[Tiuns|tiuni]] un [[Bajārs|bajāri]]. Jaroslava Gudrā laikā (1019.-1054.) jau bija izveidojusies visai stabila pārvaldes sistēma, kodificēta likumdošana (t.s. [[Krievu tiesa]]). Visai liela loma saglabājās ari [[veče]]i. 12. gs. vidū kā vienota protovalsts beidza pastāvēt, tās teritorijai saskaldoties daudzās suverenās kņazistēs, kuru kņazi savā starpā cīnījās par lielkņaza titulu, bet 13. gs. otrajā pusē to pakļāva [[Mongoļu impērija]].
 
988.-989. gados kristījās Kijevas (mūsd. Ukrainas galvaspilsēta) [[kņazs]] un lielākā daļa tā karadraudzes, pamazām ieviešot [[Kristietība|kristietību]] arī padoto vidū. 11. gs. vidū sākās pašas kņazistes teritorijas saskaldīšanās [[Dalienu kņazistes|dalienu kņazistēs]], Kijevā esošajam kņazam turpmāk dēvējoties par lielkņazu un zemei - par lielkņazisti<ref>Turpmākajos gadsimtos lielkņaza tituls bija politiski ļoti svarīgs senkrievu zemēs, jo ļāva tā valkātājam pretendēt uz visām teritorijām, kas reiz ietilpa Kijevas lielkņazistes zemēs.</ref> [[Monarhs]] bija lielkņazs<ref>Pēc Hazāru kaganāta sabrukuma 969. gadā Kijevas kņazi sāka titulēties kā [[Kagans|kagani]]</ref>), kurš pārvaldīja zemes ar [[kņaza padome]]s palīdzību, bet realizēja šo piļu-muižu pārvaldes sistēmu kņaza [[Tiuns|tiuni]] un [[Bajārs|bajāri]]. Jaroslava Gudrā laikā (1019.-1054.) jau bija izveidojusies visai stabila pārvaldes sistēma, kodificēta likumdošana (t.s. [[Krievu tiesa]]). Visai liela loma saglabājās ari [[veče]]i. 12. gs. vidū kā vienota protovalsts beidza pastāvēt, tās teritorijai saskaldoties daudzās suverenās kņazistēs, kuru kņazi savā starpā cīnījās par lielkņaza titulu, bet 13. gs. otrajā pusē to pakļāva [[Mongoļu impērija]].

Versija, kas saglabāta 2022. gada 12. maijs, plkst. 16.28

Austrumslāvu kņazistes 12. gs.

Austrumslāvu kņazistes, novecojušā historiogrāfijā arī Kijevas Krievzeme (kr. Киевская Русь, an. Kievan Rus) - kņazistes mūsdienu Ukrainas un daļēji arī Krievijas teritorijā, aptvēra teritoriju no Oņegas ezera ziemeļos līdz Melnajai jūrai dienvidos, un no Vislas un Dņestras augšteces rietumos līdz Volgas un Donas augštecei austrumos. Izveidojās 10. gs. ap vikingu nocietinātajām apmetnēm ceļā no Baltijas jūras uz Melno jūru. Tipiska vēlīnās vadonības sabiedrība ar monarhijas elementiem (varu dažkārt pārmantoja radinieki).

988.-989. gados kristījās Kijevas (mūsd. Ukrainas galvaspilsēta) kņazs un lielākā daļa tā karadraudzes, pamazām ieviešot kristietību arī padoto vidū. 11. gs. vidū sākās pašas kņazistes teritorijas saskaldīšanās dalienu kņazistēs, Kijevā esošajam kņazam turpmāk dēvējoties par lielkņazu un zemei - par lielkņazisti[1] Monarhs bija lielkņazs[2]), kurš pārvaldīja zemes ar kņaza padomes palīdzību, bet realizēja šo piļu-muižu pārvaldes sistēmu kņaza tiuni un bajāri. Jaroslava Gudrā laikā (1019.-1054.) jau bija izveidojusies visai stabila pārvaldes sistēma, kodificēta likumdošana (t.s. Krievu tiesa). Visai liela loma saglabājās ari večei. 12. gs. vidū kā vienota protovalsts beidza pastāvēt, tās teritorijai saskaldoties daudzās suverenās kņazistēs, kuru kņazi savā starpā cīnījās par lielkņaza titulu, bet 13. gs. otrajā pusē to pakļāva Mongoļu impērija.

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Turpmākajos gadsimtos lielkņaza tituls bija politiski ļoti svarīgs senkrievu zemēs, jo ļāva tā valkātājam pretendēt uz visām teritorijām, kas reiz ietilpa Kijevas lielkņazistes zemēs.
  2. ↑ Pēc Hazāru kaganāta sabrukuma 969. gadā Kijevas kņazi sāka titulēties kā kagani

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 57. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Kijevas_Krievzeme&oldid=73312"