Atšķirības starp "Pilsonība" versijām

'''Pilsonība''' (lat. ''cives''), arī '''buržuāzija''' (fr. ''bourgeoisie'', kr. ''буржуазия'', vāc. ''Bürgertum'', no lat. ''burgus'' - "pilsēta") - Eiropas pilsētu ar pašpārvaldes tiesībām brīvie iedzīvotāji (pilsētu pilsoņi) kā [[kārta]] viduslaikos un jaunajos laikos. Senākās pilsētu pilsoņu apvienības Eiropā bija tirgotāju brālības [[Franki|franku]] zemēs. [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistï]] viduslaikos pilsētās bija t.s. ''miera līgas'', kuru locekļi deva solījumu par savstarpēju palīdzību. Mūsdienu Francijas teritorijā pēc X gs. pašpārvaldes tiesības ieguvušo pilsētu pilsoņus dēvēja par ''buržuā'', jeb "buržujiem".  No XV gs. par ''pilsonību'' dēvē tikai priviliģēto pilsētu iedzīvotāju slāni - t.s. '''[[Namnieki|namniekus]]''', '''[[Birģeri|birģerus]]''' jeb '''[[Patriciāts|patriciātu]]''' - kuriem bija politiskās tiesības: pēc [[Mantas cenzs|mantas cenza]] pazīmēm vēlēt pilsētas pašpārvaldi, '''rāti'''. Vācu zemēs par ''namniekiem'' (vāc. ''Bürger'') IX gs. dēvēja pilskalpus, vēlāk - pilsētu pilsoņus, vēlāk, pēc XV gs. - pilsonības turīgāko slāni: rātskungus, [[Tirgotāji|tirgotājus]], [[Cunfte|cunfšu]] meistarus. T.s. ''[[Buržuāziskā revolūcija|Buržuāzisko revolūciju]]'' gaitā XVI-XIX gs. pilsonība kļuva par dominējošo kārtu un ieguva politisko varu vairumā Rietumeiropas valstu un [[ASV]], bet XX gs. [[Austroungārijas impērija|Austroungārijā]], [[Krievijas impïrija|Krievijas impērijā]], [[Japānas impïrija|Japānas impērijā]] u.c. Mūsdienu Latvijas teritorijā ''namnieki'' pieminēti jau XIII gs. sākumā, kad tā dēvēja jebkuru, kurš apmetās uz dzīvi pilsētā. Gadsimta beigās jau bija jāmaksā iepirkšanās naudu, bet XIV gs. par ''namniekiem'' dēvē tikai priviliģētos pilsoņus. Rīgas pilsētā pilsonība bija apvienota 3 korporācijās: [[Rāte]], [[Lielā ģilde]] un [[Mazā ģilde]]. Tikai to locekļiem, t.i. ''namniekiem'', bija tiesības tikt ievēlētiem Rīgas pašvaldībā. Pilsoņiem, kuri nebija nevienā no šīm korporācijām, šādu tiesību nebija, bet bija tikai tiesības vērsties Rīgas tiesās. Citās pilsētās mūsdienu Latvijas teritorijā ''namnieku'' slāni parasti veidoja 2 šādas korporācijas. No [[galvasnauda]]s un rekrutēšanas bija atbrīvoti tikai tirgotāji jeb Lielās ģildes locekļi. Savukārt valsts civildienestā pieņēma tikai pirmās [[ģilde]]s tirgotājus. Kā priviliģētu slāni ''namniekus'' anulēja ar Krievijas impērijas 1870. gada ''Pilsētu nolikuma'' ieviešanu Baltijas guberņās (1877. g.).