Atšķirības starp "Uzture" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
(5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Uzture''' (kr. ''кормление'') jeb '''uztures sistēma''' (kr. ''система кормления'') - | + | '''Uzture''' (kr. ''кормление, кормля'') jeb '''uztures sistēma''' (kr. ''система кормления'') - atkarībā no konteksta: |
+ | |||
+ | * Zemes kunga ([[Kņazs|kņaza]]) pārstāvju uzturēšana uz vietējo iedzīvotāju rēķina, atalgojuma sistēma [[Senā Krievzeme|Krievzemē]] un [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] IX-XVI gs. Uz 1-2 gadiem uz pilsētām un pagastiem nosūtītie [[Vietvaldis|vietvalži]], [[Bajārs|bajāri]], [[pagastnieki]] u.c. amatpersonas, kas sprieda tiesu, veica vietējās pārvaldes administratīvās un policejiskās funkcijas, iekasēja nodokļus un veica citus zemes kunga uzdevumus, par savu kalpošanu ievāca no vietējiem iedzīvotājiem "uzturi" (''корм'') - naudu un pārtiku. Lai novērstu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, [[Kņazs|kņazi]] centās reglamentēt savu dienesta ļaužu ienākumus, nosakot katram tā ''uztures'' lielumu īpašos "uztures [[Diploms|diplomos]]" (''уставные грамоты''). XVI gs. vidū (1555.-1556.) šo atalgojuma sistēmu likvidēja ar [[Cars|cara]] Joanna IV ukazu "Cara lēmums par uzturi un dienestiem" (''Приговор царский о кормлениях и о службах'', 1555.-1556.), un tās vietā pamazām stājās vietējās pašpārvaldes iestādes: [[gubas iestāde]] un [[zemste]]s iestādes. Savukārt ''uzture'' tika iekļauta pastāvīgo nodokļu sistēmā kā valsts kases nodoklis. | ||
+ | * Nosacīts zemes valdījums [[Novgorodas feodālā republika|Novgorodas]], [[Pleskavas feodālā republika|Pleskavas]] u.c. senkrievu zemēs viduslaikos. Visbiežāk īpašums, kas pēc tā turētāja nāves nonāca otra laulātā rīcībā, nodrošinot tā uzturu līdz nāvei vai jaunām laulībām. Uzturi nedrīkstēja pārdot vai ieķīlāt - šādā gadījumā uztures lietotājam bija pienākums to izpirkt, bet pašu uzturi tam atņēma un nodeva mantiniekiem. | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
− | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 146. lpp. | + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 146., 208., 224. lpp. |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
9. rindiņa: | 12. rindiņa: | ||
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/mas/23842/кормленщик Kормленщик. // Словари и энциклопедии на Академике] | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/mas/23842/кормленщик Kормленщик. // Словари и энциклопедии на Академике] | ||
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/ruwiki/151035 Кормление // Словари и энциклопедии на Академике] | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/ruwiki/151035 Кормление // Словари и энциклопедии на Академике] | ||
+ | * [http://www.i-u.ru/biblio/archive/istorija_gosudarstvennogo_upravlenija_rossii/01.aspx От потестарности к государственному управлению в Киевской Руси и русских землях в XII — XIII веках] | ||
+ | * [http://www.ref.by/refs/65/14133/1.html История государства и права России (полный курс)] | ||
− | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Nodokļi]] |
+ | [[Kategorija:Īpašums]] |
Pašreizējā versija, 2012. gada 11. janvāris, plkst. 06.11
Uzture (kr. кормление, кормля) jeb uztures sistēma (kr. система кормления) - atkarībā no konteksta:
- Zemes kunga (kņaza) pārstāvju uzturēšana uz vietējo iedzīvotāju rēķina, atalgojuma sistēma Krievzemē un Maskavas caristē IX-XVI gs. Uz 1-2 gadiem uz pilsētām un pagastiem nosūtītie vietvalži, bajāri, pagastnieki u.c. amatpersonas, kas sprieda tiesu, veica vietējās pārvaldes administratīvās un policejiskās funkcijas, iekasēja nodokļus un veica citus zemes kunga uzdevumus, par savu kalpošanu ievāca no vietējiem iedzīvotājiem "uzturi" (корм) - naudu un pārtiku. Lai novērstu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kņazi centās reglamentēt savu dienesta ļaužu ienākumus, nosakot katram tā uztures lielumu īpašos "uztures diplomos" (уставные грамоты). XVI gs. vidū (1555.-1556.) šo atalgojuma sistēmu likvidēja ar cara Joanna IV ukazu "Cara lēmums par uzturi un dienestiem" (Приговор царский о кормлениях и о службах, 1555.-1556.), un tās vietā pamazām stājās vietējās pašpārvaldes iestādes: gubas iestāde un zemstes iestādes. Savukārt uzture tika iekļauta pastāvīgo nodokļu sistēmā kā valsts kases nodoklis.
- Nosacīts zemes valdījums Novgorodas, Pleskavas u.c. senkrievu zemēs viduslaikos. Visbiežāk īpašums, kas pēc tā turētāja nāves nonāca otra laulātā rīcībā, nodrošinot tā uzturu līdz nāvei vai jaunām laulībām. Uzturi nedrīkstēja pārdot vai ieķīlāt - šādā gadījumā uztures lietotājam bija pienākums to izpirkt, bet pašu uzturi tam atņēma un nodeva mantiniekiem.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 146., 208., 224. lpp.