Atšķirības starp "Barbaru tiesības" versijām
m |
m |
||
| (18 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Barbaru tiesības''' (''Leges barbarorum'') - [[Ģermāņi|ģermāņu]] cilšu eksteritoriālo, uz etniskiem pamatiem veidoto paražu tiesību [[kodifikācija]]s laikā no V līdz IX gs. Rietumeiropā, bijušās [[Rietumromas impērija]]s teritorijā. Tika dēvētas latīņu vārdā ''Lex'' ("likums") un attiecīgās cilts nosaukumā, piemēram, ''Lex Saxonum'' - "Sakšu likums". Novecojušā literatūrā latviešu valodā bieži tiek dēvētas par "tiesām" (burt. pārnesums no krievu val. ''правда'' - "patiesība, tiesa"), piemēram, "Saliešu tiesa", "Krievu tiesa" u.tml. Pamatā kalpoja kā tiesu grāmatas, t.i. tajās bija uzskaitīti pārkāpumi, nodarījumi un par tiem pienākošies sodi. Plaši tika lietoti tā sauktie iracionālie pierādījumi, piemēram, zvēresta došana savu paskaidrojumu patiesuma apstiprināšanai, kuru apstiprināja ar līdzzvērēšanu, kas pēc savas būtības bija apsūdzētās personas labās reputācijas kolektīvs apliecinājums (šī procedūra nodrošināja tiesai pamatojumu viedoklim, ka zvērests ir patiess) - šīs procedūras pamatā bija vainas prezumpcijas princips, kas noteica, ka apsūdzētai personai bija jāpierāda savs nevainīgums. Plaši izmantotas arī [[ordālijas]], kā arī tiesu divkaujas, kuras nosakot tiesa prezumēja, ka dievišķie spēki sniegs atbalstu taisnajai pusei. | + | '''Barbaru tiesības''' (''Leges barbarorum'') - [[Ģermāņi|ģermāņu]] cilšu eksteritoriālo, uz etniskiem pamatiem veidoto paražu tiesību [[kodifikācija]]s pēc [[Romiešu tiesības|romiešu tiesību]] parauga, laikā no V līdz IX gs. Rietumeiropā, bijušās [[Rietumromas impērija]]s teritorijā. Tika dēvētas latīņu vārdā ''Lex'' ("likums") un attiecīgās cilts nosaukumā, piemēram, ''Lex Saxonum'' - "Sakšu likumi" jeb"Sakšu likums". |
| − | * [[Vestgotu | + | |
| − | * [[Burgundu | + | Nebūtu korekti tās dēvēt par kodeksiem, jo tās pēc savas uzbūves nav veidotas, sistematizējot tiesību normas, bet gan uzskatāmas par paražu normu apkopojumiem jeb krājumiem, tiesas kāzusu uzskaitījumiem. Novecojušā literatūrā latviešu valodā bieži tiek dēvētas par "tiesām" (burt. pārnesums no krievu val. ''правда'' - "patiesība, tiesa"), piemēram, "Saliešu tiesa", "Krievu tiesa" u.tml. Pamatā kalpoja kā tiesu grāmatas, t.i. tajās bija uzskaitīti pārkāpumi, nodarījumi un par tiem pienākošies sodi. Plaši tika lietoti tā sauktie iracionālie pierādījumi, piemēram, zvēresta došana savu paskaidrojumu patiesuma apstiprināšanai, kuru apstiprināja ar līdzzvērēšanu, kas pēc savas būtības bija apsūdzētās personas labās reputācijas kolektīvs apliecinājums (šī procedūra nodrošināja tiesai pamatojumu viedoklim, ka zvērests ir patiess) - šīs procedūras pamatā bija vainas prezumpcijas princips, kas noteica, ka apsūdzētai personai bija jāpierāda savs nevainīgums. Plaši izmantotas arī [[ordālijas]], kā arī tiesu divkaujas, kuras nosakot tiesa prezumēja, ka dievišķie spēki sniegs atbalstu taisnajai pusei. |
| − | * [[Saliešu | + | * [[Vestgotu likumi]] (V gs.) |
| − | * [[Ribuāru | + | * [[Burgundu likumi]] (V-VI gs. mija) |
| + | * [[Saliešu likumi]] (VI gs.) | ||
| + | * [[Etelberta likumi]] (VII gs.) | ||
| + | * [[Ines likumi]] (VII gs.) | ||
| + | * [[Ribuāru likumi]] (VII gs.) | ||
* [[Alemaņu likums]] (VIII gs.) | * [[Alemaņu likums]] (VIII gs.) | ||
| − | * [[Bavāru | + | * [[Bavāru likumi]] (VIII gs.) |
| − | * [[Langobaru | + | * [[Langobaru likumi]] (VIII gs.) |
| − | * [[Anglosakšu | + | * [[Anglosakšu tiesības]] |
| − | + | * [[Frīzu likumi]] | |
| − | * [[Frīzu | + | * [[Tīringu likumi]] |
| − | * [[Tīringu | ||
Agrajiem viduslaikiem Rietumeiropā bija raksturīga tiesību kultūras degradācija - pēc Rietumromas impērijas likvidācijas notika atgriešanās no juristu tiesībām pie tautas, t. i., paražu tiesībām (ģermāņu cilšu un vulgarizētām romiešu tiesībām), ko izsauca vispārējais regress tautsaimniecībā, sabiedriskajā dzīvē un kultūrā. Šis tā sauktais ''barbaru tiesību'' periods noslēdzās ar X gs. beigām, XI gs. sākumu, kad Eiropā beidzās [[lielā tautu staigāšana]] un sāka veidoties teritoriāli stabilas valstis - [[Francijas karaliste]], [[Anglijas karaliste]], [[Dānijas karaliste]] u.c.. Eksteritoriālās, uz etniskiem pamatiem veidotās, ''barbaru tiesības'' šai laikmetā kontinentālajā Eiropā nomainīja teritoriālās tiesības. Te gan jāpiebilst, ka tiesību degradācijas process tolaik skāra Eiropas rietumus, kamēr Eiropas austrumu daļā [[Bizantijas impērija]] lielā mērā spēja saglabāt un tālāk attīstīt antīko civilizāciju un tiesību kultūru, turpmāk progresīvi ietekmējot jurisprudences renesansi Rietumeiropā, kas aizsākās klasiskajos viduslaikos (XI-XIII gs.) un tiek apzīmēta kā romiešu tiesību recepcija. | Agrajiem viduslaikiem Rietumeiropā bija raksturīga tiesību kultūras degradācija - pēc Rietumromas impērijas likvidācijas notika atgriešanās no juristu tiesībām pie tautas, t. i., paražu tiesībām (ģermāņu cilšu un vulgarizētām romiešu tiesībām), ko izsauca vispārējais regress tautsaimniecībā, sabiedriskajā dzīvē un kultūrā. Šis tā sauktais ''barbaru tiesību'' periods noslēdzās ar X gs. beigām, XI gs. sākumu, kad Eiropā beidzās [[lielā tautu staigāšana]] un sāka veidoties teritoriāli stabilas valstis - [[Francijas karaliste]], [[Anglijas karaliste]], [[Dānijas karaliste]] u.c.. Eksteritoriālās, uz etniskiem pamatiem veidotās, ''barbaru tiesības'' šai laikmetā kontinentālajā Eiropā nomainīja teritoriālās tiesības. Te gan jāpiebilst, ka tiesību degradācijas process tolaik skāra Eiropas rietumus, kamēr Eiropas austrumu daļā [[Bizantijas impērija]] lielā mērā spēja saglabāt un tālāk attīstīt antīko civilizāciju un tiesību kultūru, turpmāk progresīvi ietekmējot jurisprudences renesansi Rietumeiropā, kas aizsākās klasiskajos viduslaikos (XI-XIII gs.) un tiek apzīmēta kā romiešu tiesību recepcija. | ||
| − | Skat. arī: [[Krievu likums]], [[ | + | Skat. arī: [[Krievu likums]], [[Elbingas grāmata]], [[Sakšu spogulis]], [[Švābu spogulis]] |
| − | == Literatūra par šo tēmu == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Zemītis G., Osipova S., Blūzma V. Ārvalstu tiesību vēstures avoti. - Turība: Rīga, 2007. - 352 lpp. ISBN 9789984828867 | * Zemītis G., Osipova S., Blūzma V. Ārvalstu tiesību vēstures avoti. - Turība: Rīga, 2007. - 352 lpp. ISBN 9789984828867 | ||
| 23. rindiņa: | 26. rindiņa: | ||
* Leges Alamannorum. Leges Baiuwariorum. Leges Burgundionum. Lex Frisionum. - Hiersemann: Stuttgart, 1993, ISBN 3-7772-6507-1 | * Leges Alamannorum. Leges Baiuwariorum. Leges Burgundionum. Lex Frisionum. - Hiersemann: Stuttgart, 1993, ISBN 3-7772-6507-1 | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://dukonference.lv/raksti_pdf/Praulins+.pdf Prauliņš A. Kanoniskās krimināltiesības viduslaiku Eiropā (.pdf)] | * [http://dukonference.lv/raksti_pdf/Praulins+.pdf Prauliņš A. Kanoniskās krimināltiesības viduslaiku Eiropā (.pdf)] | ||
| 31. rindiņa: | 34. rindiņa: | ||
---- | ---- | ||
* [http://www.newadvent.org/cathen/09207b.htm Leges barbarorum // Catholic Encyclopedia] | * [http://www.newadvent.org/cathen/09207b.htm Leges barbarorum // Catholic Encyclopedia] | ||
| + | * [http://www.dmgh.de/de/fs1/object/display.html?sortIndex=020 Leges (in Folio), Leges nationum Germanicarum, Capitularia regum Francorum и Capitularia regum Francorum // Monumenta Germaniae Historica] | ||
---- | ---- | ||
* [http://www.uni-tuebingen.de/uni/ghm/forsch/benedictus/studien/brunner/koenigsgesetz.pdf Brunner H. Über ein verschollenes merowingisches Königsgesetz des 7. Jahrhunderts (.pdf)] | * [http://www.uni-tuebingen.de/uni/ghm/forsch/benedictus/studien/brunner/koenigsgesetz.pdf Brunner H. Über ein verschollenes merowingisches Königsgesetz des 7. Jahrhunderts (.pdf)] | ||
| 43. rindiņa: | 47. rindiņa: | ||
* [http://www.hrono.ru/dokum/docum_in.php Зарубежные источники - hrono.ru] | * [http://www.hrono.ru/dokum/docum_in.php Зарубежные источники - hrono.ru] | ||
| − | [[Kategorija:Tiesību | + | [[Kategorija:Tiesību sistēmas]] |
Pašreizējā versija, 2016. gada 2. oktobris, plkst. 06.46
Barbaru tiesības (Leges barbarorum) - ģermāņu cilšu eksteritoriālo, uz etniskiem pamatiem veidoto paražu tiesību kodifikācijas pēc romiešu tiesību parauga, laikā no V līdz IX gs. Rietumeiropā, bijušās Rietumromas impērijas teritorijā. Tika dēvētas latīņu vārdā Lex ("likums") un attiecīgās cilts nosaukumā, piemēram, Lex Saxonum - "Sakšu likumi" jeb"Sakšu likums".
Nebūtu korekti tās dēvēt par kodeksiem, jo tās pēc savas uzbūves nav veidotas, sistematizējot tiesību normas, bet gan uzskatāmas par paražu normu apkopojumiem jeb krājumiem, tiesas kāzusu uzskaitījumiem. Novecojušā literatūrā latviešu valodā bieži tiek dēvētas par "tiesām" (burt. pārnesums no krievu val. правда - "patiesība, tiesa"), piemēram, "Saliešu tiesa", "Krievu tiesa" u.tml. Pamatā kalpoja kā tiesu grāmatas, t.i. tajās bija uzskaitīti pārkāpumi, nodarījumi un par tiem pienākošies sodi. Plaši tika lietoti tā sauktie iracionālie pierādījumi, piemēram, zvēresta došana savu paskaidrojumu patiesuma apstiprināšanai, kuru apstiprināja ar līdzzvērēšanu, kas pēc savas būtības bija apsūdzētās personas labās reputācijas kolektīvs apliecinājums (šī procedūra nodrošināja tiesai pamatojumu viedoklim, ka zvērests ir patiess) - šīs procedūras pamatā bija vainas prezumpcijas princips, kas noteica, ka apsūdzētai personai bija jāpierāda savs nevainīgums. Plaši izmantotas arī ordālijas, kā arī tiesu divkaujas, kuras nosakot tiesa prezumēja, ka dievišķie spēki sniegs atbalstu taisnajai pusei.
- Vestgotu likumi (V gs.)
- Burgundu likumi (V-VI gs. mija)
- Saliešu likumi (VI gs.)
- Etelberta likumi (VII gs.)
- Ines likumi (VII gs.)
- Ribuāru likumi (VII gs.)
- Alemaņu likums (VIII gs.)
- Bavāru likumi (VIII gs.)
- Langobaru likumi (VIII gs.)
- Anglosakšu tiesības
- Frīzu likumi
- Tīringu likumi
Agrajiem viduslaikiem Rietumeiropā bija raksturīga tiesību kultūras degradācija - pēc Rietumromas impērijas likvidācijas notika atgriešanās no juristu tiesībām pie tautas, t. i., paražu tiesībām (ģermāņu cilšu un vulgarizētām romiešu tiesībām), ko izsauca vispārējais regress tautsaimniecībā, sabiedriskajā dzīvē un kultūrā. Šis tā sauktais barbaru tiesību periods noslēdzās ar X gs. beigām, XI gs. sākumu, kad Eiropā beidzās lielā tautu staigāšana un sāka veidoties teritoriāli stabilas valstis - Francijas karaliste, Anglijas karaliste, Dānijas karaliste u.c.. Eksteritoriālās, uz etniskiem pamatiem veidotās, barbaru tiesības šai laikmetā kontinentālajā Eiropā nomainīja teritoriālās tiesības. Te gan jāpiebilst, ka tiesību degradācijas process tolaik skāra Eiropas rietumus, kamēr Eiropas austrumu daļā Bizantijas impērija lielā mērā spēja saglabāt un tālāk attīstīt antīko civilizāciju un tiesību kultūru, turpmāk progresīvi ietekmējot jurisprudences renesansi Rietumeiropā, kas aizsākās klasiskajos viduslaikos (XI-XIII gs.) un tiek apzīmēta kā romiešu tiesību recepcija.
Skat. arī: Krievu likums, Elbingas grāmata, Sakšu spogulis, Švābu spogulis
Literatūra par šo tēmu
- Zemītis G., Osipova S., Blūzma V. Ārvalstu tiesību vēstures avoti. - Turība: Rīga, 2007. - 352 lpp. ISBN 9789984828867
- Leges–Gentes–Regna. Zur Rolle von germanischen Rechtsgewohnheiten und lateinischer Schrifttradition bei der Ausbildung der frühmittelalterlichen Rechtskultur. / Dilcher G., Distler E.M. Hrsg. - Erich Schmidt Verlag: Berlin, 2006, ISBN 3-503-07973-4
- Leges Alamannorum. Leges Baiuwariorum. Leges Burgundionum. Lex Frisionum. - Hiersemann: Stuttgart, 1993, ISBN 3-7772-6507-1
Resursi internetā par šo tēmu
- Prauliņš A. Kanoniskās krimināltiesības viduslaiku Eiropā (.pdf)
- Dr.hist. Blūzma V. onstitucionālo tiesību raksturojums tiesību vēstures aspektā.
- Leges barbarorum // Catholic Encyclopedia
- Leges (in Folio), Leges nationum Germanicarum, Capitularia regum Francorum и Capitularia regum Francorum // Monumenta Germaniae Historica
- Варварские правды. // Словари и энциклопедии на Академике
- Значение слова "Варварские правды" в Большой Советской Энциклопедии
- Раннефеодальное право в странах Западной Европы
- Варварские законы // Кирилл и Мефодий
- Право в государстве франков - Юридический портал InterLaw
- Варварские правды. // Черниловский З. Всеобщая история государства и права.
- Алалыкин Д.С. Вестготская правовая система.
- Зарубежные источники - hrono.ru
