Atšķirības starp "Prāvests" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Prāvests''' (ljvc. ''pravest'', vc. ''Propst'', kr. ''пробст''; no lat. ''propositus'' - " | + | '''Prāvests''' (ljvc. ''pravest'', vc. ''Propst, Pfaffe'', kr. ''пробст''; no lat. ''propositus'' - "priekšnieks") - amats vairākās [[Kristietība|kristīgajās Baznīcās]], atkarībā no konteksta: |
| − | * [[Romas Katoļu Baznīca|Romas Katoļu Baznīcā]] [[ | + | * [[Romas Katoļu Baznīca|Romas Katoļu Baznīcā]] [[diecēze]]s iecirkņa vadītājs (''Pfaffe''), hierarhijas rangā zem [[Bīskaps|bīskapa]]. Sākotnēji [[Benediktīniešu ordenis|benediktīniešu]] klosteros [[Abats|abata]] vietnieks saimniecības vadītājs ([[priors]]), vēlāk vairākās Centrāleiropas un Austrumeiropas zemēs tā sāka dēvēt [[Domkapituls|domkapitula]] vadītāju, arī [[draudze]]s mācītāju. |
| − | * [[Luterānisms|Luterānismā]] ''prāvests'' kopš XVII gs. ir Baznīcas pārvaldes iecirkņa priekšnieks, ko iecēla no ievērojamāko mācītāju vidus, t.i. iecirkņa mācītāju, palīgmācītāju, evaņģēlistu, lektoru, kā arī draudžu amatpersonu tiešais priekšnieks un padomdevējs. Veica [[vizitācija]]s, [[Draudze|draudžu]] mācītāju ievešanas amatā, kā arī vada iecirkņa mācītāju sanāksmes (konventus, konferences) un iecirkņa sanāksmes ([[sinode]]s, darbinieku un draudžu amatpersonu sapulces utt.). | + | * [[Luterānisms|Luterānismā]] ''prāvests'' kopš XVI-XVII gs. mijas ir Baznīcas pārvaldes iecirkņa priekšnieks, ko iecēla no ievērojamāko mācītāju vidus, t.i. iecirkņa mācītāju, palīgmācītāju, evaņģēlistu, lektoru, kā arī draudžu amatpersonu tiešais priekšnieks un padomdevējs. Veica [[vizitācija]]s, [[Draudze|draudžu]] mācītāju ievešanas amatā, kā arī vada iecirkņa mācītāju sanāksmes (konventus, konferences) un iecirkņa sanāksmes ([[sinode]]s, darbinieku un draudžu amatpersonu sapulces utt.). [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] prāvesta amatu ieviesa 1636. gadā (bija Sēlpils, Bauskas, Dobeles, Kuldīgas, Grobiņas un Kandavas prāvesti, bet Jelgavas prāvests reizē bija arī hercogistes [[superintendants]]). |
| − | == Literatūra par šo tēmu == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 177., 179. lpp | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 177., 179. lpp | ||
Pašreizējā versija, 2021. gada 24. oktobris, plkst. 08.50
Prāvests (ljvc. pravest, vc. Propst, Pfaffe, kr. пробст; no lat. propositus - "priekšnieks") - amats vairākās kristīgajās Baznīcās, atkarībā no konteksta:
- Romas Katoļu Baznīcā diecēzes iecirkņa vadītājs (Pfaffe), hierarhijas rangā zem bīskapa. Sākotnēji benediktīniešu klosteros abata vietnieks saimniecības vadītājs (priors), vēlāk vairākās Centrāleiropas un Austrumeiropas zemēs tā sāka dēvēt domkapitula vadītāju, arī draudzes mācītāju.
- Luterānismā prāvests kopš XVI-XVII gs. mijas ir Baznīcas pārvaldes iecirkņa priekšnieks, ko iecēla no ievērojamāko mācītāju vidus, t.i. iecirkņa mācītāju, palīgmācītāju, evaņģēlistu, lektoru, kā arī draudžu amatpersonu tiešais priekšnieks un padomdevējs. Veica vizitācijas, draudžu mācītāju ievešanas amatā, kā arī vada iecirkņa mācītāju sanāksmes (konventus, konferences) un iecirkņa sanāksmes (sinodes, darbinieku un draudžu amatpersonu sapulces utt.). Kurzemes un Zemgales hercogistē prāvesta amatu ieviesa 1636. gadā (bija Sēlpils, Bauskas, Dobeles, Kuldīgas, Grobiņas un Kandavas prāvesti, bet Jelgavas prāvests reizē bija arī hercogistes superintendants).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 177., 179. lpp
