Atšķirības starp "Denhofi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta)
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
[[Attēls:Grafen_Donhoff_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi]]
 
[[Attēls:Grafen_Donhoff_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi]]
 
[[Attēls:Furst_Donhoff_Wappen.png|right|thumb|200px|firsti]]
 
[[Attēls:Furst_Donhoff_Wappen.png|right|thumb|200px|firsti]]
baroni un grāfi fon '''Denhofi''' (vc. ''von Dönhoff'', kr. ''фон Дёнхоффи, Денгофы'') - prūšu izcelsmes (Vestfāles) sena bruņniecības dzimta [[Prūsija|Prūsijā]], [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]] un Viļņas guberņās. Pirmie Denhofi ieradās Austrumprūsijā kā [[Vācu ordenis|Teitoņu ordeņa]] vasaļi, 1320. gadā bruņinieks Hermanis Denhofs apmetās Kurzemē, aizsākot dzimtas Baltijas līniju (Prūsijas līnijas rezidence bija Fridrihšteinas pils netālu no Kēnigsbergas). 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Tērbatas gubernators (1598), Dancigas [[kastelāns]], Polijas karalienes [[maršalks]], Malborkas un Vīlandes [[stārasts]] Gerards Denhofs (''Gerard Denhoff'', 1590.-1648.), viņa dēli: diplomāts un Polijas karaļa Zigismunda III Vāsas favorīts, Tērbatas un Sierdzas (Polijā) gubernators Kaspers Dēnhofs (''Caspar von Dönhoff''), Pērnavas [[kastelāns]] un Tērbatas [[stārasts]] Ernests Denhofs (''Ernest Magnus Denhoff'', 1581.-1642.); Kulmas kastelāns, Pomerānijas [[vojevoda]], Sv.Romas impērijas [[grāfs]] Vladislavs Denhofs (''Władysław Denhoff'', 1639.-1683.); Lietuvas lielais [[hetmanis]] Staņislavs Denhofs (''Stanisław Ernest Denhoff'', 1673.-1728.); Polijas kroņa liel[[kanclers]] Albrehts Denhofs (''Jerzy Albrecht Denhoff'', 1640.-1702.); Lietuvas artilērijas ģenerālis Ernests Denhofs (''Bogusław Ernest Denhoff'', ?-1734.); Prūsijas ģenerālis, grāfs Aleksandrs fon Denhofs (''Alexander Graf von Dönhoff'', 1683.-1742.); [[Prūsijas karaliste|Prūsijas]] karaļa Frīdriha Vilhelma II laulātā draudzene Sofija fon Denhofa (''Sophie Juliane Friederike von Dönhoff'', 1768.-1834. vai 1838.); diplomāts un politiķis grāfs Augusts fon Denhofs (''August Karl Graf von Dönhoff-Friedrichstein'', 1845.-1920.); žurnāliste un publiciste grāfiene Mariona fon Denhofa (''Marion Hedda Ilse Gräfin Dönhoff'', 1909.-2002.).
+
baroni un grāfi fon '''Denhofi''' (vc. ''von Dönhoff'', kr. ''фон Дёнхоффи, Денгофы'') - vācu izcelsmes (Vestfāle) sena bruņniecības dzimta [[Prūsija|Prūsijā]], [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]] un Viļņas guberņās. Pirmie Denhofi ieradās Austrumprūsijā kā [[Vācu ordenis|Teitoņu ordeņa]] vasaļi, 1320. gadā bruņinieks Hermanis Denhofs apmetās Kurzemē, aizsākot dzimtas Baltijas līniju (Prūsijas līnijas rezidence bija Fridrihšteinas pils netālu no Kēnigsbergas). 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]].  
 +
 
 +
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Tērbatas gubernators (1598), Dancigas [[kastelāns]], Polijas karalienes [[maršalks]], Malborkas un Vīlandes [[stārasts]] Gerards Denhofs (''Gerard Denhoff'', 1590.-1648.), viņa dēli: diplomāts un Polijas karaļa Zigismunda III Vāsas favorīts, Tērbatas un Sierdzas (Polijā) gubernators Kaspers Dēnhofs (''Caspar von Dönhoff''), Pērnavas [[kastelāns]] un Tērbatas [[stārasts]] Ernests Denhofs (''Ernest Magnus Denhoff'', 1581.-1642.); Kulmas kastelāns, Pomerānijas [[vojevoda]], Sv.Romas impērijas [[grāfs]] Vladislavs Denhofs (''Władysław Denhoff'', 1639.-1683.); Lietuvas lielais [[hetmanis]] Staņislavs Denhofs (''Stanisław Ernest Denhoff'', 1673.-1728.); Polijas kroņa liel[[kanclers]] Albrehts Denhofs (''Jerzy Albrecht Denhoff'', 1640.-1702.); Lietuvas artilērijas ģenerālis Ernests Denhofs (''Bogusław Ernest Denhoff'', ?-1734.); Prūsijas ģenerālis, grāfs Aleksandrs fon Denhofs (''Alexander Graf von Dönhoff'', 1683.-1742.); [[Prūsijas karaliste|Prūsijas]] karaļa Frīdriha Vilhelma II laulātā draudzene Sofija fon Denhofa (''Sophie Juliane Friederike von Dönhoff'', 1768.-1834. vai 1838.); diplomāts un politiķis grāfs Augusts fon Denhofs (''August Karl Graf von Dönhoff-Friedrichstein'', 1845.-1920.); žurnāliste un publiciste grāfiene Mariona fon Denhofa (''Marion Hedda Ilse Gräfin Dönhoff'', 1909.-2002.).
  
 
Dažādos laika periodos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas: Padures (''Paddern''), Virķēnu (''Würcken'') u.c. [[muiža]]s.
 
Dažādos laika periodos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas: Padures (''Paddern''), Virķēnu (''Würcken'') u.c. [[muiža]]s.

Pašreizējā versija, 2016. gada 2. janvāris, plkst. 06.10

baroni
grāfi
firsti

baroni un grāfi fon Denhofi (vc. von Dönhoff, kr. фон Дёнхоффи, Денгофы) - vācu izcelsmes (Vestfāle) sena bruņniecības dzimta Prūsijā, Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Igaunijas un Viļņas guberņās. Pirmie Denhofi ieradās Austrumprūsijā kā Teitoņu ordeņa vasaļi, 1320. gadā bruņinieks Hermanis Denhofs apmetās Kurzemē, aizsākot dzimtas Baltijas līniju (Prūsijas līnijas rezidence bija Fridrihšteinas pils netālu no Kēnigsbergas). 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.

No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Tērbatas gubernators (1598), Dancigas kastelāns, Polijas karalienes maršalks, Malborkas un Vīlandes stārasts Gerards Denhofs (Gerard Denhoff, 1590.-1648.), viņa dēli: diplomāts un Polijas karaļa Zigismunda III Vāsas favorīts, Tērbatas un Sierdzas (Polijā) gubernators Kaspers Dēnhofs (Caspar von Dönhoff), Pērnavas kastelāns un Tērbatas stārasts Ernests Denhofs (Ernest Magnus Denhoff, 1581.-1642.); Kulmas kastelāns, Pomerānijas vojevoda, Sv.Romas impērijas grāfs Vladislavs Denhofs (Władysław Denhoff, 1639.-1683.); Lietuvas lielais hetmanis Staņislavs Denhofs (Stanisław Ernest Denhoff, 1673.-1728.); Polijas kroņa lielkanclers Albrehts Denhofs (Jerzy Albrecht Denhoff, 1640.-1702.); Lietuvas artilērijas ģenerālis Ernests Denhofs (Bogusław Ernest Denhoff, ?-1734.); Prūsijas ģenerālis, grāfs Aleksandrs fon Denhofs (Alexander Graf von Dönhoff, 1683.-1742.); Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma II laulātā draudzene Sofija fon Denhofa (Sophie Juliane Friederike von Dönhoff, 1768.-1834. vai 1838.); diplomāts un politiķis grāfs Augusts fon Denhofs (August Karl Graf von Dönhoff-Friedrichstein, 1845.-1920.); žurnāliste un publiciste grāfiene Mariona fon Denhofa (Marion Hedda Ilse Gräfin Dönhoff, 1909.-2002.).

Dažādos laika periodos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas: Padures (Paddern), Virķēnu (Würcken) u.c. muižas.

Literatūra par šo tēmu

  • Walter Bußmann. Dönhoff, Grafen von.. In: Neue Deutsche Biographie (NDB). Band 4, - Duncker & Humblot: Berlin 1959, S. 26. ISBN 3-428-00185-0
  • Magnus Ernst Graf von Dönhoff. Nachrichten über ihn und sein Geschlecht. / K.H. von Busse u. A. Buchholtz (Anhang) // Mitteilungen aus dem Gebiete der Geschichte Liv-, Est- und Kurlands 7 - 1854, S. 281-342
  • Gustav Sommerfeldt: Preussische Beziehungen der Kurländischen Herren von Dönhoff. In: Jahrbuch für Genealogie, Heraldik u. Sphragistik 1909/10, S. 83–88.

Resursi internetā par šo tēmu