Atšķirības starp "Firksi" versijām
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| (16 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Fircks_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Fircks_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | [[Barons|brīvkungi]] '''fon Firksi''' (vc. ''von Fircks''; kr. ''фон Фиркс'') - sena vācu izcelsmes (Ziemeļvācija) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta, [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Pirmie firksi te ieradušies kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] vasaļi XIV gs. - Gerhards fon Firkss (''Gerhard v. Ferckis'') avotos pirmoreiz minēts 1306. gadā igauņu zemēs. Pirmie Firksi kalpoja Dānijas kronim un karalim kā ģērboņmeistari un rātskungi Igaunijā (''Wierland''). Izsekojamo dzimtas līniju ap 1450. gadu aizsāka Ordeņa vasalis Volmārs fon Firkss (Wolmar v. Ficks) Viru zemē (Wierland). XIV līdz XVI gs. Igaunijas avotos min: ''de Wierekes, de Virckes, von Vyrkes, Firx, Virkus, Virkes'', taču XVII gs. sākumā šis dzimtas atzars izmira | + | [[Barons|brīvkungi]] '''fon Firksi''' (vc. ''von Fircks''; kr. ''фон Фиркс'') - sena vācu izcelsmes (Ziemeļvācija) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta, [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Pirmie firksi te ieradušies kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] vasaļi XIV gs. - Gerhards fon Firkss (''Gerhard v. Ferckis'') avotos pirmoreiz minēts 1306. gadā igauņu zemēs. Pirmie Firksi kalpoja Dānijas kronim un karalim kā ģērboņmeistari un rātskungi Igaunijā (''Wierland''). Izsekojamo dzimtas līniju ap 1450. gadu aizsāka Ordeņa vasalis Volmārs fon Firkss (Wolmar v. Ficks) Viru zemē (Wierland). XIV līdz XVI gs. Igaunijas avotos min: ''de Wierekes, de Virckes, von Vyrkes, Firx, Virkus, Virkes'', taču XVII gs. sākumā šis dzimtas atzars izmira. |
| − | + | Kurzemē pirmais bija Jirgens (Georgs) I fon Firkss (1489-1522), precējies ar [[Butlari|fon Butlari]] (''Buttlar''), kurš 1494. gadā bija ieguvis [[Lēnis|lēni]] Kuldīgas novadā, netālu no Abavas. 1505. gadā viņš nopirka Oktes un Šķēdes lēņu valdījuma tiesības, kā arī Talsu draudzes iecirkņa (''Kirchspiel Talsen'') Spērveļu un Vecciema zemes. Vecākais dēls Jirgens (Georgs) II, kurš no tēva bija mantojis Oktes muižu, nomira, neatstājis pēcnācējus, un Okti mantoja viņa brālis Markuss II fon Firkss (?-1544), kurš pēc tēva nāves bija saņēmis Šķēdes muižu. Markusa II dēls Jirgens (Georgs) III fon Firkss (?-1600) apprecējis Annu fon Vestfālu (''Westphal''), Kurzemes bīskapa Johana fon Minhauzena (''Münchhausen'') māsasmeitu, un, pateicoties šai radniecībai, ievērojami paplašinājis savus īpašumus, arī Piltenes bīskapijā. [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] karā ar Maskaviju, kurā piedalījās viņš pats un vēlāk arī divi viņa dēli no pirmās laulības, viņš atbalstīja ordeni ar lielām naudas summām, par atlīdzību saņemot daudzus ciemus un zemnieku sētas. [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]] viņš kļuva par vienu no lielākajiem zemes īpašniekiem. 1566. gada 18. janvārī viņš no Kristofa Herdes (''Hoerde'') nopirka Nurmuižu, kas kļuva par dzimtas rezidenci. Vecākajam dēlam Kristoferam, kurš bija studējis Rostokā un Padujā, bija novēlēta Nurmuiža, bet jaunākajam dēlam Magnusam – Šķēde, tā nākotnē izveidojoties divām dzimtas līnijām. Ar savu testamentu Georgs III fon Firkss faktiski bija iedibinājis [[Majorāts|majorātu]], proti, noteicis, ka visām viņa muižām uz mūžīgiem laikiem jāpaliek fon Firksu dzimtas īpašumā un tiesības mantot nekustamos īpašumus ir tikai dzimtas vīriešu kārtas pēcnācējam, ikreiz vecākajam. Sievietēm savu mantojuma daļu pienācās saņemt naudā. | |
| − | + | Jaunākajiem dēliem pienācās jaunpiepirktās muižas (kas ar katru nākamo paaudzi vairoja dzimtas kopīpašumu), vai bija jāstājas valsts dienestā kā ierēdņiem un virsniekiem. Dzimtu imatrikulēja [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]] 1620. gada 17. oktobrī, izsniedzot Pirmās pakāpes Imatrikulācijas rakstu un apstiprinot [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu (1844. gada 18. janvārī Berlīnē Prūsijas karaļa atļauju dzimtas prūšu atzaram lietot titulu brīvkungs). Ar 1853. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu (pārapstiprināts 1862. gadā). | |
| − | + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: mestra pilnvarots tiesnesis lēņu lietās, ordeņa komisārs un Kurzemes vasaļu pārstāvis Vidzemes landtāgā Markuss II fon Firkss (?-1544); Kuldīgas pilskungs, hercoga padomnieks, Kurzemes hercoga sūtnis Francijā Jirgens (Georgs) III fon Firkss (?-1600); zinātnieks un sabiedriska persona [[Firkss Vilhelms Fridrihs Karls fon|Vilhelms Fridrihs Karls fon Firkss]] (1870–1933); Kandavas pilskungs, Kuldīgas virspilskungs, hercoga virspadomnieks, [[oberburggrāfs]] un galvenais muižniecības nodevu iekasētājs Karls fon Firkss (1667–1747). | |
| + | |||
| + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Oktes (''[[Ockten]]''), Šķēdes, Lestenes, Spērveļu (''Sperling Gut''), Vecciema (''Vetzen Gut''), Nurmuiža (''Nurmhusen, Nurme'') u.c. [[muiža]]s. | ||
| + | |||
| + | Skat. arī: [[Blankenzē-Firksi]] | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 15. rindiņa: | 19. rindiņa: | ||
* [http://www.garamuzika.lv/Fircks_Genealogie/Latviskota_gramata.pdf Volfs Lakševics. Fon Firksu dzimtas vēsture.] | * [http://www.garamuzika.lv/Fircks_Genealogie/Latviskota_gramata.pdf Volfs Lakševics. Fon Firksu dzimtas vēsture.] | ||
| + | * [http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/43-71.pdf Valda Kvaskova, Fon Firksu dzimta Oktes muižā, 16.–20. gadsimts. // Latvijas arhīvi. 2012. Nr.3., 43.-72.] | ||
| + | * [http://www.talsumuzejs.lv/wp-content/uploads/2016/12/TNM-raksti-2-WEB.pdf Skromule Kristiāna. Oktes muižas īpašnieki fon Firksi - Talsu novada muzeja ēkas cēlāji. // Talsu novada muzeja raksti II, - Talsu muzejs: Talsi, 2016. 19.-30. lpp.] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2020. gada 20. septembris, plkst. 09.31
brīvkungi fon Firksi (vc. von Fircks; kr. фон Фиркс) - sena vācu izcelsmes (Ziemeļvācija) vācbaltiešu bruņniecības dzimta, Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmie firksi te ieradušies kā Ordeņa vasaļi XIV gs. - Gerhards fon Firkss (Gerhard v. Ferckis) avotos pirmoreiz minēts 1306. gadā igauņu zemēs. Pirmie Firksi kalpoja Dānijas kronim un karalim kā ģērboņmeistari un rātskungi Igaunijā (Wierland). Izsekojamo dzimtas līniju ap 1450. gadu aizsāka Ordeņa vasalis Volmārs fon Firkss (Wolmar v. Ficks) Viru zemē (Wierland). XIV līdz XVI gs. Igaunijas avotos min: de Wierekes, de Virckes, von Vyrkes, Firx, Virkus, Virkes, taču XVII gs. sākumā šis dzimtas atzars izmira.
Kurzemē pirmais bija Jirgens (Georgs) I fon Firkss (1489-1522), precējies ar fon Butlari (Buttlar), kurš 1494. gadā bija ieguvis lēni Kuldīgas novadā, netālu no Abavas. 1505. gadā viņš nopirka Oktes un Šķēdes lēņu valdījuma tiesības, kā arī Talsu draudzes iecirkņa (Kirchspiel Talsen) Spērveļu un Vecciema zemes. Vecākais dēls Jirgens (Georgs) II, kurš no tēva bija mantojis Oktes muižu, nomira, neatstājis pēcnācējus, un Okti mantoja viņa brālis Markuss II fon Firkss (?-1544), kurš pēc tēva nāves bija saņēmis Šķēdes muižu. Markusa II dēls Jirgens (Georgs) III fon Firkss (?-1600) apprecējis Annu fon Vestfālu (Westphal), Kurzemes bīskapa Johana fon Minhauzena (Münchhausen) māsasmeitu, un, pateicoties šai radniecībai, ievērojami paplašinājis savus īpašumus, arī Piltenes bīskapijā. Livonijas ordeņa karā ar Maskaviju, kurā piedalījās viņš pats un vēlāk arī divi viņa dēli no pirmās laulības, viņš atbalstīja ordeni ar lielām naudas summām, par atlīdzību saņemot daudzus ciemus un zemnieku sētas. Kurzemes hercogistē viņš kļuva par vienu no lielākajiem zemes īpašniekiem. 1566. gada 18. janvārī viņš no Kristofa Herdes (Hoerde) nopirka Nurmuižu, kas kļuva par dzimtas rezidenci. Vecākajam dēlam Kristoferam, kurš bija studējis Rostokā un Padujā, bija novēlēta Nurmuiža, bet jaunākajam dēlam Magnusam – Šķēde, tā nākotnē izveidojoties divām dzimtas līnijām. Ar savu testamentu Georgs III fon Firkss faktiski bija iedibinājis majorātu, proti, noteicis, ka visām viņa muižām uz mūžīgiem laikiem jāpaliek fon Firksu dzimtas īpašumā un tiesības mantot nekustamos īpašumus ir tikai dzimtas vīriešu kārtas pēcnācējam, ikreiz vecākajam. Sievietēm savu mantojuma daļu pienācās saņemt naudā.
Jaunākajiem dēliem pienācās jaunpiepirktās muižas (kas ar katru nākamo paaudzi vairoja dzimtas kopīpašumu), vai bija jāstājas valsts dienestā kā ierēdņiem un virsniekiem. Dzimtu imatrikulēja Kurzemes bruņniecības matrikulā 1620. gada 17. oktobrī, izsniedzot Pirmās pakāpes Imatrikulācijas rakstu un apstiprinot brīvkunga titulu (1844. gada 18. janvārī Berlīnē Prūsijas karaļa atļauju dzimtas prūšu atzaram lietot titulu brīvkungs). Ar 1853. gada Senāta ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu (pārapstiprināts 1862. gadā).
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: mestra pilnvarots tiesnesis lēņu lietās, ordeņa komisārs un Kurzemes vasaļu pārstāvis Vidzemes landtāgā Markuss II fon Firkss (?-1544); Kuldīgas pilskungs, hercoga padomnieks, Kurzemes hercoga sūtnis Francijā Jirgens (Georgs) III fon Firkss (?-1600); zinātnieks un sabiedriska persona Vilhelms Fridrihs Karls fon Firkss (1870–1933); Kandavas pilskungs, Kuldīgas virspilskungs, hercoga virspadomnieks, oberburggrāfs un galvenais muižniecības nodevu iekasētājs Karls fon Firkss (1667–1747).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Oktes (Ockten), Šķēdes, Lestenes, Spērveļu (Sperling Gut), Vecciema (Vetzen Gut), Nurmuiža (Nurmhusen, Nurme) u.c. muižas.
Skat. arī: Blankenzē-Firksi
Literatūra par šo tēmu
- Valda Kvaskova, Fon Firksu dzimta Oktes muižā, 16.–20. gadsimts. // Latvijas arhīvi. 2012. Nr.3., 43.-72.
Resursi internetā par šo tēmu
- Volfs Lakševics. Fon Firksu dzimtas vēsture.
- Valda Kvaskova, Fon Firksu dzimta Oktes muižā, 16.–20. gadsimts. // Latvijas arhīvi. 2012. Nr.3., 43.-72.
- Skromule Kristiāna. Oktes muižas īpašnieki fon Firksi - Talsu novada muzeja ēkas cēlāji. // Talsu novada muzeja raksti II, - Talsu muzejs: Talsi, 2016. 19.-30. lpp.
