Atšķirības starp "Idejiski politiskā audzināšana" versijām
m |
m |
||
| (6 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Idejiski politiskā audzināšana''' - [[PSRS]] izstrādāta un pastāvoša metodoloģija, nolūkā veidot "sociālistiskās sabiedrības locekļu zinātnisko pasaules uzskatu, komunisma ideāliem atbilstošu politisku pārliecību, idejiskumu, politiskām prasībām atbilstošu darbību, izprast un pieņemt komunistiskās partijas politiku". | + | '''Idejiski politiskā audzināšana''' - [[PSRS]] izstrādāta un pastāvoša metodoloģija, nolūkā veidot "sociālistiskās sabiedrības locekļu zinātnisko pasaules uzskatu, komunisma ideāliem atbilstošu politisku pārliecību, [[idejiskums|idejiskumu]], politiskām prasībām atbilstošu darbību, izprast un pieņemt komunistiskās partijas politiku". Mērķis bija [[Dialektika|dialektiskā]] pasaules uzskata ieaudzināšana: pasaule permanenti dalās apspiestajos un apspiedējos jeb ekspluatējamos un ekspluatatoros, cilvēkam komunistiskās partijas vadībā jācīnās par vienlīdzību visā pasaulē, pret [[Rasisms|rasismu]] un sociālo netaisnīgumu, pret [[Kapitālisms|kapitālismu]], kam visas šīs negācijas esot raksturīgas. Čakls un nesavtīgs darbs partijas vadībā valsts labā un komunistiskās ideoloģijas atbalsts bija šīs cīņas forma, kas pieejama ierindas padomju pilsonim. |
| − | Idejiski politiskā audzināšana komunistiskā bloka valstīs sākās jau ar bērnudārzu, bērniem apgūstot ideoloģiski pareizus dzejoļus, dziesmas, zīmējot ideoloģiskos objektus. Turpinājās pamatskolā un vidusskolā, kur ideoloģisko audzināšanu veicināja un virzīja skolu muzeji, politiskās informācijas stundas, [[aģitācija]]s un [[propaganda]]s materiālu lasīšana, ievērojamu partijas darbinieku ģīmetnes skolu telpās, ierindas skates, valsts svētku organizēta svinēšana, tikšanās ar kara un partijas veterāniem utt. | + | Idejiski politiskā audzināšana komunistiskā bloka valstīs sākās jau ar bērnudārzu, bērniem apgūstot ideoloģiski pareizus, patriotiskus un internacionālus dzejoļus, dziesmas, zīmējot ideoloģiskos objektus. Turpinājās pamatskolā un vidusskolā, kur ideoloģisko audzināšanu veicināja un virzīja skolu muzeji, politiskās informācijas stundas, [[aģitācija]]s un [[propaganda]]s materiālu lasīšana, ievērojamu [[PSKP|partijas]] darbinieku un valstsvīru ģīmetnes skolu telpās, ierindas skates, dalība mītiņos un demonstrācijās, valsts svētku organizēta svinēšana, tikšanās ar kara un partijas veterāniem, pavasara sestdienu talkas, vasaras darba nometnes laukos ([[kolhozs]], [[sovhozs]]) utt. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 8. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
[[Kategorija:Marksisms]] | [[Kategorija:Marksisms]] | ||
| + | [[Kategorija:PSRS]] | ||
Pašreizējā versija, 2020. gada 7. jūlijs, plkst. 07.05
Idejiski politiskā audzināšana - PSRS izstrādāta un pastāvoša metodoloģija, nolūkā veidot "sociālistiskās sabiedrības locekļu zinātnisko pasaules uzskatu, komunisma ideāliem atbilstošu politisku pārliecību, idejiskumu, politiskām prasībām atbilstošu darbību, izprast un pieņemt komunistiskās partijas politiku". Mērķis bija dialektiskā pasaules uzskata ieaudzināšana: pasaule permanenti dalās apspiestajos un apspiedējos jeb ekspluatējamos un ekspluatatoros, cilvēkam komunistiskās partijas vadībā jācīnās par vienlīdzību visā pasaulē, pret rasismu un sociālo netaisnīgumu, pret kapitālismu, kam visas šīs negācijas esot raksturīgas. Čakls un nesavtīgs darbs partijas vadībā valsts labā un komunistiskās ideoloģijas atbalsts bija šīs cīņas forma, kas pieejama ierindas padomju pilsonim.
Idejiski politiskā audzināšana komunistiskā bloka valstīs sākās jau ar bērnudārzu, bērniem apgūstot ideoloģiski pareizus, patriotiskus un internacionālus dzejoļus, dziesmas, zīmējot ideoloģiskos objektus. Turpinājās pamatskolā un vidusskolā, kur ideoloģisko audzināšanu veicināja un virzīja skolu muzeji, politiskās informācijas stundas, aģitācijas un propagandas materiālu lasīšana, ievērojamu partijas darbinieku un valstsvīru ģīmetnes skolu telpās, ierindas skates, dalība mītiņos un demonstrācijās, valsts svētku organizēta svinēšana, tikšanās ar kara un partijas veterāniem, pavasara sestdienu talkas, vasaras darba nometnes laukos (kolhozs, sovhozs) utt.
Literatūra par šo tēmu
- Padomju Savienības Komunistiskās partijas XXVII kongresa materiāli. - Rīga, 1986.
