Atšķirības starp "Landmaršals" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Landmaršals''' (vāc. ''Landmarschall'') - mūsdienu "aizsardzības ministram" ekvivalents amats viduslaikos. Atkarībā no konteksta: '''1.''' [[Mestrs|Mestra]] vietnieks un [[ | + | '''Landmaršals''' (viduslat. ''marsalcus terrae'', vāc. ''Landmarschall'') - mūsdienu "aizsardzības ministram" ekvivalents amats viduslaikos. Atkarībā no konteksta: |
| + | * '''1.''' [[Mestrs|Mestra]] pirmais vietnieks, karaspēka pārzinis un komandieris mestra prombūtnē; faktiskais [[Mūku bruņinieku ordeņi|ordeņa]] vadītājs mestru starpvaldības periodos. [[Livonija|Livonijā]] ''landmaršalu'' rezidence atradās Cēsīs vai Siguldā. ''Landmaršalu'' ievēlēja [[Ordeņa kapituls]] no [[Komturs|komturu]] un [[Fogts|fogtu]] vidus. [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] ''landmaršala'' rezidence atradās [[Segevalda|Segevaldā]] (Siguldā) un tam bija savs zīmogs (zīmogvaska krāsa zaļa). | ||
| + | * '''2.''' [[Hercogs|Hercoga]] augstākais padomnieks [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], kurš pārzināja akcīzu lietas un ārlietas. '''3.''' Vēlēts [[muižniecība]]s galvenais pārstāvis [[kārtu pārstāvniecība]]s institūcijās, piemēram, [[Somijas Seims|Somijas Seimā]], [[Krievijas impērija]]s [[Livonija|Baltijas]] [[Guberņa|guberņu]] [[Landtāgs|landtāgos]] utt. | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 24. jūnijs, plkst. 14.47
Landmaršals (viduslat. marsalcus terrae, vāc. Landmarschall) - mūsdienu "aizsardzības ministram" ekvivalents amats viduslaikos. Atkarībā no konteksta:
- 1. Mestra pirmais vietnieks, karaspēka pārzinis un komandieris mestra prombūtnē; faktiskais ordeņa vadītājs mestru starpvaldības periodos. Livonijā landmaršalu rezidence atradās Cēsīs vai Siguldā. Landmaršalu ievēlēja Ordeņa kapituls no komturu un fogtu vidus. Livonijas ordeņa landmaršala rezidence atradās Segevaldā (Siguldā) un tam bija savs zīmogs (zīmogvaska krāsa zaļa).
- 2. Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kurš pārzināja akcīzu lietas un ārlietas. 3. Vēlēts muižniecības galvenais pārstāvis kārtu pārstāvniecības institūcijās, piemēram, Somijas Seimā, Krievijas impērijas Baltijas guberņu landtāgos utt.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 91. lpp.
