Atšķirības starp "Maģistratūra" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 16. februāris, plkst. 19.18

Maģistratūra (jaunlat. magistratura, no lat. magistratus - "valsts amatpersona") - valsts pārvaldes aparāts, valsts amatu kopējs apzīmējums Senajā Romā no VI gs.p.m.ē. līdz III gs. beigām, kad domināta laikā to nomainīja birokrātiskā ierēdņu sistēma. Pilsoņi pildīja maģistratūras pienākumus bez atalgojuma, neilgu laiku (vidēji 1 gadu) un koleģiāli (divi cilvēki vienā amatā, izņemot diktatorus). Tika iedalīta divos līmeņos:

• Augstākā ordinārā (vēlētā) maģistratūra: konsuli, prētori un cenzori; augstākā ekstrāordinārā (ieceltā) maģistratūra: diktatori un interreksi.
• Zemākā maģistratūra: tribūni, edili un kvestori.

Augstākajai maģistratūrai, izņemot cenzorus, bija augstākā vara (imperium), t.i. tiesības spriest tiesu un notiesāt uz nāvi; to ārējā atšķirības zīme bija svīta, ko veidoja liktori ar fascijiem. Visiem maģistrātiem bija tiesības izdot rīkojumus un piespriest soda naudu par to neizpildīšanu. 180. g.p.m.ē. tika noteikta kārtība - Cursus honorum,- kādā pilsonis var kalpot un īstenot karjeru maģistratūrā.

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 92. lpp.

• Abbott Frank Frost. A History and Description of Roman Political Institutions. - Elibron Classics, 1901; ISBN 0-543-92749-0
• Lintott Andrew. The Constitution of the Roman Republic. - Oxford University Press, 1999; ISBN 0-19-926108-3

• Ursula Hackl. Senat und Magistratur in Rom von der Mitte des 2. Jahrhunderts v. Chr. bis zur Diktatur Sullas. - Lassleben, Kallmünz/Opf 1982; ISBN 3-7847-4009-X
• Ernst Meyer. Römischer Staat und Staatsgedanke. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt 1961

Resursi internetā par šo tēmu

• Кучеренко Л.П. Цензорская магистратура в сословной борьбе республиканского Рима. / Жебелевские чтения-3. Тезисы докладов научной конференции 29–31 октября 2001 года. СПб., 2001