Atšķirības starp "Maģistratūra" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
* Augstākā ordinārā (vēlētā) maģistratūra: [[Konsuls|konsuli]], [[Prētors|prētori]] un [[Cenzors|cenzori]]; augstākā ekstrāordinārā (ieceltā) maģistratūra: [[Diktators|diktatori]] un [[Interrekss|interreksi]]. | * Augstākā ordinārā (vēlētā) maģistratūra: [[Konsuls|konsuli]], [[Prētors|prētori]] un [[Cenzors|cenzori]]; augstākā ekstrāordinārā (ieceltā) maģistratūra: [[Diktators|diktatori]] un [[Interrekss|interreksi]]. | ||
* Zemākā maģistratūra: [[Tribūns|tribūni]], [[Edils|edili]] un [[Kvestors|kvestori]]. | * Zemākā maģistratūra: [[Tribūns|tribūni]], [[Edils|edili]] un [[Kvestors|kvestori]]. | ||
− | Augstākajai maģistratūrai, izņemot cenzorus, bija augstākā vara (''imperium'') | + | Augstākajai maģistratūrai, izņemot cenzorus, bija augstākā kara, tiesu un administratīvā vara (''imperium''); to ārējā atšķirības zīme bija svīta, ko veidoja [[Liktors|liktori]] ar [[Fascijs|fascijiem]]. Visiem [[Maģistrāts|maģistrātiem]] bija tiesības (''potestas'') izdot rīkojumus ar likuma spēku, sasaukt tautas sapulces, būt klāt [[Romas Senāts|Senāta]] sēdēs, protesta tiesības. 180. g.p.m.ē. tika noteikta kārtība - ''[[Cursus honorum]]'',- kādā pilsonis var kalpot un īstenot karjeru ''maģistratūrā''. |
== Literatūra == | == Literatūra == |
Versija, kas saglabāta 2009. gada 16. februāris, plkst. 19.30
Maģistratūra (jaunlat. magistratura, no lat. magistratus - "valsts amatpersona") - valsts pārvaldes aparāts, valsts amatu kopējs apzīmējums Senajā Romā no VI gs.p.m.ē. līdz III gs. beigām, kad domināta laikā to nomainīja birokrātiskā ierēdņu sistēma. Pilsoņi pildīja maģistratūras pienākumus bez atalgojuma, neilgu laiku (vidēji 1 gadu) un koleģiāli (divi cilvēki vienā amatā, izņemot diktatorus). Tika iedalīta divos līmeņos:
- Augstākā ordinārā (vēlētā) maģistratūra: konsuli, prētori un cenzori; augstākā ekstrāordinārā (ieceltā) maģistratūra: diktatori un interreksi.
- Zemākā maģistratūra: tribūni, edili un kvestori.
Augstākajai maģistratūrai, izņemot cenzorus, bija augstākā kara, tiesu un administratīvā vara (imperium); to ārējā atšķirības zīme bija svīta, ko veidoja liktori ar fascijiem. Visiem maģistrātiem bija tiesības (potestas) izdot rīkojumus ar likuma spēku, sasaukt tautas sapulces, būt klāt Senāta sēdēs, protesta tiesības. 180. g.p.m.ē. tika noteikta kārtība - Cursus honorum,- kādā pilsonis var kalpot un īstenot karjeru maģistratūrā.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 92. lpp.
- Abbott Frank Frost. A History and Description of Roman Political Institutions. - Elibron Classics, 1901; ISBN 0-543-92749-0
- Lintott Andrew. The Constitution of the Roman Republic. - Oxford University Press, 1999; ISBN 0-19-926108-3
- Ursula Hackl. Senat und Magistratur in Rom von der Mitte des 2. Jahrhunderts v. Chr. bis zur Diktatur Sullas. - Lassleben, Kallmünz/Opf 1982; ISBN 3-7847-4009-X
- Ernst Meyer. Römischer Staat und Staatsgedanke. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt 1961
Resursi internetā par šo tēmu
- Магистратура - Словари и энциклопедии на Академике
- Кучеренко Л.П. Цензорская магистратура в сословной борьбе республиканского Рима. / Публикации Центра антиковедения СПбГУ, 2001
- Магистратура. Общая система магистратур. / Покровский И.А. История Римского Права. 1917
- Дементьева В.В. Римская магистратура военных трибунов с консульской властью. - Инфомедиа Паблишерз, Москва, 2000